Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Informēju jūs, ka šodien notika akcionāra sapulce. [...] Padomes priekšsēdētājs: Renārs Griškevičs. Padomes locekļi: Jevgenijs Belezjaks, Andris Vanags. [...] Noteikti sekos vairāk informācijas (CV, pieredze)."

Tādu ziņu, kā redzams no ekrānšāviņa, šodien saņēmušas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU) nodaļas, kas varētu liecināt par akcionāra sapulces lēmumu atbrīvot no amata LAU padomes priekšsēdētāju Uldi Reimani. (Formulējums "akcionāra sapulce" nav kļūda: šai valsts akciju sabiedrībai ir tikai viens akcionārs — valsts vārdā tās akcijas tur Satiksmes ministrija.)

Ja šī informācija apstiprināsies (tai vajadzētu jau rīt parādīties Uzņēmumu reģistrā), tad amatu pēc Pietiek publikāciju sērijām pusotra gada garumā būs zaudējis Uldis Reimanis — Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kurš vienlaikus ieņēma arī LAU padomes priekšsēdētāja amatu.

Jau ziņots, ka pēdējo divu gadu laikā, kamēr LAU darbību kontrolēja un uzraudzīja U. Reimanis, līdz nebijušam līmenim bija sazēlušas nekaunīgas iepirkumu shēmas, kas balstījās gan uz ceļu kaisāmās sāls iepirkumiem, gan cauruļu un citu ceļu būvmateriālu iepirkumiem, gan "atbrīvošanos" no īstiem nozares profesionāļiem ar desmitiem gadu pieredzi, lai to vietā amatos liktu vēlamos kadrus.

Ar to nebija mierā ilggadējie LAU darbinieki un ceļu būves speciālisti, kas savus novērojumus un analīzi sāka piesūtīt medijiem publicēšanai, kā rezultātā izdevās nobremzēt nekaunīgākās shēmas.

Kā rāda LAU mājaslapa, tajā šovakar jau ievietota informācija par trim jaunajiem padomes locekļiem. Gan Renāram Griškevičam, gan Andrim Vanagam, gan Jevgenijam Belezjakam vēl nav publicētas biogrāfijas un foto, taču ir norādīts: "Pilnvaru termiņš: no 2021.gada 26.oktobra līdz 2026. gada 25.oktobrim", kas nozīmē — likums ļauj uz gadu iecelt šādu pagaidu padomi vai valdi, kuras darbības laikā tiek noturēts konkurss uz nozares profesionāļu iecelšanu padomē. Šāda padome pēc tam strādā piecus gadus. Savukārt LAU valdē patlaban ir tikai divas personas — priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis un valdes locekle Rita Kubarko.

Daži no iepriekšējiem virsrakstiem:

Miljonāru firmas klusi un agresīvi cenšas tikt pie autoceļu uzturēšanas tirgus gabala: iepirkuma kopvērtība – ceturtdaļmiljards

https://pietiek.com/raksti/miljonaru_firmas_klusi_un_agresivi_censas_tikt_pie_autocelu_uzturesanas_tirgus_gabala_iepirkuma_kopvertiba__ceturtdalmiljards/

“Latvijas Autoceļu uzturētāja” valdes maiņas – pēdu slēpšana par vieniem aizdomīgiem darījumiem, lai tālāk veiktu jaunus aizdomīgus darījumus?

https://pietiek.com/raksti/latvijas_autocelu_uzturetaja_valdes_mainas__pedu_slepsana_par_vieniem_aizdomigiem_darijumiem,_lai_talak_veiktu_jaunus_aizdomigus_darijumus/

Sāls piegādes shēmu izpēte ļāvusi noķert 65 000 eiro kukuļa izspiedēju VID; speciālisti skeptiski par valsts uzņēmuma vadības izteikumiem

https://pietiek.com/raksti/sals_piegades_shemu_izpete_lavusi_nokert_65_000_eiro_kukula_izspiedeju_vid;_specialisti_skeptiski_par_valsts_uznemuma_vadibas_izteikumiem/

Jauni dokumenti liek secināt: pēkšņais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām

https://pietiek.com/raksti/jauni_dokumenti_liek_secinat_peksnais_23_tukstosu_tonnu_sals_iepirkums_par_valsts_naudu_bijis_ieprieks_sarunats_lidz_vissikakajam_detalam/

„Latvijas Autoceļu uzturētājs” noslepenojis paša sniegtās ziņas par aizdomīgo sāls iepirkuma shēmu

https://pietiek.com/raksti/latvijas_autocelu_uzturetajs_noslepenojis_pasa_sniegtas_zinas_par_aizdomigo_sals_iepirkuma_shemu/

Aizdomas par miljonu shēmām ar Baltkrievijas tehniskās sāls piegādēm Baltijas valstīm

https://pietiek.com/raksti/aizdomas_par_miljonu_shemam_ar_baltkrievijas_tehniskas_sals_piegadem_baltijas_valstim/

Bēdīgi slavenais ceļu kaisāmās sāls iepirkums valsts uzņēmumā nav vienīgais dīvainais

https://pietiek.com/raksti/bedigi_slavenais_celu_kaisamas_sals_iepirkums_valsts_uznemuma_nav_vienigais_divainais/

Trešdien, 27. oktobrī šo informāciju ir oficiāli apstiprinājusi arī Satiksmes ministrija:

Vakar, 26.oktobrī, iecelta jaunā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) padome. Padomes priekšsēdētājs - Renārs Griškevičs, padomes locekļi - Jevgenijs Belezjaks un Andris Vanags.
Renāra Griškeviča atbildības joma LAU padomē būs autoceļu infrastruktūras uzturēšanas jautājumu, iesaistīto pušu, uzņēmumu un komandas vadība. Griškevicam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze vadošos amatos, tostarp starptautiskā līmenī. Viņš ir absolvējis Latvijas universitāti iegūstot bakalaura grādu starptautiskā biznesa vadībā un maģistra grādu Eiropas Studijās.
Jevgenija Bezjaka atbildības joma LAU padomē ir finanšu jautājumu un audita, risku vadības un iekšējas kontroles sistēmas. Belezjakam ir ilggadīga pieredze darbā vadošos amatos, tostarp uzņēmumos finanšu jomā. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas skolā, kā arī maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā RTU Rīgas Biznesa skolā.
Andra Vanaga atbildības joma LAU padomē ir stratēģiju izstrāde un ieviešana, kā arī korporatīvā pārvaldība. Vanagam ir ilggadīga pieredze darbā vadošos amatos un pasniedzēja pieredze Latvijas augstskolās. Viņam ir Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģiju fakultātē iegūts inženierzinātņu bakalaura un maģistra grāds, kā arī viņam ir doktora grāds vadībzinātnē, kas iegūts Biznesa augstskolā "Turība".
Jaunā LAU padome iecelta, jo beidzās iepriekšējās padomes pilnvaru termiņš. Konkurss uz padomes locekļu amatiem tika izsludināts šī gada aprīlī, un to organizēja Pārresoru koordinācijas centrs.

Vakar, 26.oktobrī, iecelta jaunā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) padome. Padomes priekšsēdētājs - Renārs Griškevičs, padomes locekļi - Jevgenijs Belezjaks un Andris Vanags.

Renāra Griškeviča atbildības joma LAU padomē būs autoceļu infrastruktūras uzturēšanas jautājumu, iesaistīto pušu, uzņēmumu un komandas vadība. Griškevicam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze vadošos amatos, tostarp starptautiskā līmenī. Viņš ir absolvējis Latvijas universitāti iegūstot bakalaura grādu starptautiskā biznesa vadībā un maģistra grādu Eiropas Studijās.

Jevgenija Bezjaka atbildības joma LAU padomē ir finanšu jautājumu un audita, risku vadības un iekšējas kontroles sistēmas. Belezjakam ir ilggadīga pieredze darbā vadošos amatos, tostarp uzņēmumos finanšu jomā. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas skolā, kā arī maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā RTU Rīgas Biznesa skolā.

Andra Vanaga atbildības joma LAU padomē ir stratēģiju izstrāde un ieviešana, kā arī korporatīvā pārvaldība. Vanagam ir ilggadīga pieredze darbā vadošos amatos un pasniedzēja pieredze Latvijas augstskolās. Viņam ir Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģiju fakultātē iegūts inženierzinātņu bakalaura un maģistra grāds, kā arī viņam ir doktora grāds vadībzinātnē, kas iegūts Biznesa augstskolā "Turība".

Jaunā LAU padome iecelta, jo beidzās iepriekšējās padomes pilnvaru termiņš. Konkurss uz padomes locekļu amatiem tika izsludināts šī gada aprīlī, un to organizēja Pārresoru koordinācijas centrs.

Novērtē šo rakstu:

39
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...