Pēc PIETIEK publikācijas piebremzēta Rozentāles iecelšana nozīmīgā Veselības ministrijas amatā
PIETIEK27.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek aizvadītās nedēļas publikācijas ir piebremzēti plāni par savulaik ar Tautas partiju cieši saistītās medicīnas jomas funkcionāres Baibas Rozentāles iecelšanu par Gunta Belēviča vadītās Veselības ministrijas galveno speciālistu infektoloģijā, - tagad ministrija runā par visus speciālistu institūcijas pārstāvju izvērtēšanu līdz šī gada beigām un attiecīgo jomu profesionāļu organizāciju uzklausīšanu.
Kā Pietiek jau informējis, līdz šim mediķu aprindās tika uzskatīts, ka Veselības ministrijas infekcijas slimību galvenā speciālista amats ir faktiski jau garantēts Latvijas Universitātes profesoram Ugam Dumpim, kurš šajā jomā trīs gadus Āfrikā ir izstrādājis disertāciju un to aizstāvējis Kembridžā. To P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomes sēdē publiski bija paziņojis arī pats ministrs.
Taču aizvadītajā nedēļā situācija bija ļoti tuvu tam, lai solījums varētu būt izrādījies tukšs un šajā amatā paklusām tiktu apstiprināta Rozentāle, kas savulaik ieņēma arī veselības ministres amatu un izcēlās ar virkni nepārdomātu lēmumu.
No avotiem Veselības ministrijā Pietiek arī bija saņēmis ziņas, ka medicīnas jomas un tās finanšu plūsmu administrēšanā ļoti pieredzējusī Rozentāle šajā amatā varētu tikt iecelta ar tālejošiem mērķiem, kas saistīti arī ar Belēviču ģimenei nozīmīgo farmācijas biznesu. "Ir iespaids, ka šeit gan ir kāds „otkata” princips," Pietiek šo finanšu plūsmu pārvirzīšanas plānus komentēja kāds Austrumu slimnīcas vadošs darbinieks.
Rozentālei, kura pašlaik ir Austrumu slimnīcas stacionāra "Latvijas infektoloģijas centrs" galvenā ārsta amatā un ir publiski zināma kā Saskaņas pārstāve, varētu tikt uzdots par pienākumu visu HIV/AIDS un C hepatīta medikamentu plūsmu pārvirzīt tieši caur Infektoloģijas centru, kā arī virzīt Plaušu un tuberkulozes slimnīcas pievienošanu Infektoloģijas centram.
Pats Belēvičs joprojām nav vēlējies atbildēt ne uz jautājumu par iespējamo Rozentāles apstiprināšanu šādā nozīmīgā ministrijas amatā, ne uz jautājumu, vai taisnība, ka iepriekš viņš šo amatu publiski apsolījis citai personai.
Taču pēc Pietiek publikācijas idejas īstenošana par Rozentāles iecelšanu potenciāli nozīmīgajā amatā ir piebremzēta, - tā vietā tagad oficiāli tiek runāts par visu ministrijas speciālistu izvērtēšanu līdz šā gada beigām, kā arī profesionāļu asociāciju uzklausīšanu.
Savukārt neoficiāli Pietiek zināms, ka tiek aktīvi strādāts pie asociāciju "pareizā viedokļa" nodrošināšanas. Par pirmo bezdelīgu kļuvuši "Sabiedrības iniciatīvas "Par dzīvi bez C hepatīta" autori" (runa ir par portālā manabalss.lv izvirzītu iniciatīvu bez biedrības vai asociācijas statusa), kuri, kā ziņo aģentūra LETA, izteikuši publisku atbalstu Veselības ministrijas iecelt Rozentāli par ministrijas galveno speciālistu infektoloģijā.
Gan viņi, gan Hepatīta biedrība esot pārliecinājušies par Rozentāles demonstrēto profesionalitāti un izpratni par iespējām sabalansēt veselības nozares un hepatīta pacientu vajadzības, savukārt ministrijai izsakot atzinību par mērķtiecīgu un sistēmisku pieeju kā vispārējā veselības nozares sakārtošanā, tā arī reformu īstenošanā, kas skar tieši C hepatīta ārstēšanu, profilaksi un prevenciju.
Sabiedrības iniciatīvas autori un to pārstāvētie hepatīta C pacienti esot pārliecināti, ka Rozentāle ministrijas galvenā speciālista infektoloģijā amatā lieliski papildinās ministrijas komandu un sniegs nozīmīgu atspaidu kā hepatīta, tā arī citu ikvienu sabiedrības locekli apdraudošu slimību ārstēšanā un infekcijas iespējamības novēršanā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
