Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas par Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām pagājušā gada rudenī iegādātajiem 14 planšetdatoriem iPad3 departamenta ierēdņiem no dārgajām rotaļlietām nāksies šķirties un nodot tās Rīgas jauniešu centram Kaņieris.
Kā rāda iepirkuma komisijas lēmums, departamentam noteikti bijis vajadzīgs viens iPad3 ar 16 GB ietilpību par 412 latiem un 13 iPad3 ar 64 GB ietilpību par 576 latiem gabalā (abas cenas - ar PVN). Pašlaik interneta veikalā i-deal 16 GB iPad3 ar 3G iespēju maksā 399 latus un iPad3 ar 3G iespēju - 539 latus.
Iepirkuma komisija bija izvērtējusi divus piedāvājumus 14 planšetdatoru iegādei Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām un par uzvarētāju atzinusi SIA Atea, kas planšetdatorus apņēmusies piegādāt par 6528 latiem bez PVN vai 7899 latiem ar PVN.
Taču papildus diezgan augstajai cenai (kas iPad3 pēdējos mēnešos gan ir mazinājusies) neizpratni radīja tas, kādiem mērķiem pašvaldības departamentam savajadzējušies tieši šādi planšetdatori ar šādu ietilpību.
Vēl pirmdien domes Izglītības, kultūras un sporta departaments Pietiek minēja veselu virkni iemeslu, kādēļ departamenta darbiniekiem tiešām vajadzīgi tieši šādi planšetdatori.
iPad planšetdatori tikuši iegādāti "ar mērķi tos izmantot kā mobilu komunikācijas un informācijas ieguves un apstrādes rīku Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) pārvalžu un projektu darbiniekiem, strādājot ārpus darba vietas". Ļoti vajadzīgs esot arī ievērojamais atmiņas apjoms - "lai darbinieki, kas piedalās dažādos pasākumos, varētu fiksēt notikumus ar augstas kvalitātes video un iepazīstināt ar materiāliem kolēģus un iestāžu darbiniekus".
"Ņemot vērā to, ka IKSD apsver dažādu platformu – IOS, Windows un Android bāzētu planšetdatoru ieviešanu Rīgas skolās, esam iepazīstināti ar dažādu valstu pieredzi planšetdatoru izmantošanā izglītībā. Iegūtā informācija ļauj secināt, ka Apple iPad ir viens no līderiem planšetdatoru jomā, jo piedāvā lietotājam draudzīgu un stabilu IOS programmatūras platformu ar plašu funkcionalitāti, kas neprasa no lietotāja IT administratora zināšanas lai pārvaldītu planšetdatora programmatūru," skaidroja departaments.
Lielu lomu konkrētās platformas izvēlē spēlējot arī tas, ka "patlaban Apple programmatūras noliktavā AppStore ir vairāk nekā 250 000 dažādu programmproduktu iPad platformai, liela daļa no tiem ir bezmaksas un orientēti uz izglītību. Kā veiksmīgu piemēru var minēt ESSA Academy Londonā, kurā katram skolēnam ir piešķirts iPad planšetdators. Pateicoties šo tehnoloģiju izmantošanai, šī skola ir viena no Lielbritānijas labākajām skolām, kuras pieredzi iespējams izmantot arī Latvijā".
Nu departamenta direktoram Guntim Helmanim būs iespēja šos vai citus argumentus celt priekšā domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (abi attēlā), kurš pēc Pietiek publikācijas ne tikai uzdevis nodot planšetdatorus jauniešu centram, bet arī pieprasījis no Helmaņa paskaidrojumus. Pēc tam tikšot lemts par tālāko rīcību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
