Pēc PIETIEK publikācijām steigšus atsākas Rēzeknes ielu asfaltēšana
Imants Liepiņš27.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad šī mēneša sākumā Pietiek publicēja divus rakstus par ielu remonta īpatnībām Rēzeknē, kas sit pušu pat Barona ielas “remontu” Rīgā, strādnieki steigšus ķērušies pie postažas novēršanas.
Tā aizvadītajā nedēļā ceļarullis un asfalta licēji pēkšņi parādījās Rēzeknes ziemeļdaļā, Maskavas ielā, kas bija sapostīta vēl pirms Jāņiem — bija noplēsts vecais asfalts, tad visas ielas garumā un platumā izraktas līdz pusmetram dziļas bedres, pēc kā strādnieki pazuda. Tagad viņi ir atpakaļ un steidz pabeigt iesākto. “Brīnums ir noticis, vīri ar ceļarulli ir atpakaļ, un parādījies jauns asfalts!” saka tie paši iedzīvotāji, kuri pirms mēneša sūdzējās par neizbraucamām bedrēm.
Tāpat ir indikācijas, ka tiks novērsta līdzīga postaža Varoņu ielā, kas šobrīd traucē tās malās esošajiem uzņēmumiem, un ka remonts vismaz daļēji tiks pabeigts šoruden arī tur. Beidzot pilnībā pabeigts Latgales ielas remonts Rēzeknes centrā, par kuru rēzeknieši atzina, ka tur darbu kavējumiem bijuši objektīvi iemesli — vienlaikus ar remontdarbiem notikusi vēsturiskā izpēte.
Patlaban atsāktie asfaltēšanas darbi virzās no Atbrīvošanas alejas tuvāk jau noasfaltētajam ceļa gabalam, kas ved gar Meļņovas ciematiņu un krietni saīsinās ceļu no Rēzeknes centra uz Saskaņas Saeimas frakcijas līdera Jāņa Urbanoviča izmantoto ekskluzīvo ārpilsētas īpašumu Gajovas ciemā.
Pietiek jau rakstīja, ka tauta jaunbūvējamo trasi tāpēc sarkastiski nodēvējusi par “Urbanoviča gatvi”. Paskatoties kartē, var redzēt: pašlaik pārbūvējamie ceļi veido jaunu taisnāko līniju no J. Urbanoviča privātās ārpilsētas rezidences uz Rēzeknes centru — ja ņemam jebkuru punktu Rēzeknes centrā, jaunais asfalts veidos taisnāko maršrutu no Taudejāņu puses uz Rēzeknes centru.
Piemēram: ja mērām attālumu starp J. Urbanoviča ekskluzīvo lauku īpašumu un Latgales Māras pieminekli, tad ceļš gar Jupatovku un Vipingu veidos
Remontdarbi tiek veikti par nodokļu maksātāju naudu Eiropas projekta ietvaros vienlaikus Rēzeknes pilsētā, Viļānos un Rēzeknes novadā. Tas ir iemesls, kāpēc darbi ārpus Rēzeknes pilsētas robežām lielākoties jau pabeigti. Taču naudu administrē, darbus plāno un iepirkumus veic tieši Rēzeknes pilsētas dome, kuru vada J. Urbanoviča partijas biedrs Aleksandrs Bartaševičs.
Saskaņas Saeimas frakcijai reaģējot uz Pietiek publikācijām, tika saņemta ziņa no fakcijas konsultantes Katrīnas Iļjinskas, kura rakstīja, ka J. Urbanovičam bez ārpilsētas “rančo” Vērēmu pagasta Gajovā esot vēl viens dzīvoklis “pavisam citā pilsētas malā”, taču triju nedēļu laikā pagaidām nav saņemtas atbildes uz jautājumu, kas tas par vēl vienu īpašumu, kur tas meklējams un uz kā vārda reģistrēts (J. Urbanoviča deklarācijā tāds nav norādīts).
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
