Iesaki rakstu: 
Saskaņas centra (SC) Saeimas deputāts Aleksejs Holostovs vismaz pagaidām, kamēr nav noplakusi sabiedrības rezonanse, solās nepretendēt uz 300 latu kompensāciju no Saeimas, kas viņam formāli pienākas, kopš viņš pārreģistrējis savu deklarēto dzīvesvietu no Pierīgā esošās Babītes uz Baltkrievijas pierobežā esošo Skrudalienas pagastu, par ko jau rakstīja Pietiek.
Holostovs ceturtdien arī uzsvēra, ka vēl nav iesniedzis kompensācijas pieprasījumu un Pietiek publikācijas dēvēja par „latviešu mediju provokāciju”. Tās mērķis esot bijusi viņa diskreditēšana pirms Holostova vadītās jauniešu organizācijas PatriotiLV ceturtdien plānotā piketa pie Saeimas ēkas, protestējot pret 2011. gada budžetu.
Par deputātu saņemtajām kompensācijām atbildīgās Saeimas Saimnieciskās komisijas vadītāja Ilze Viņķele (Vienotība) gan norāda, ka Holostovs Saeimā iesniedzis sava Rīgas dzīvokļa īres līguma kopiju. Šāds solis būtu pamatojams vienīgi ar nodomu pretendēt uz kompensāciju. Holostovs ne pirmdien, ne otrdien, kad Pietiek par to interesējās, nenoliedza, ka uz kompensāciju pretendēs. Tagad viņš savus skaidrojumus mainījis.
Pietiek jau rakstīja: Holostovs noliedz, ka tālajā Latgales pagastā piereģistrējies materiāla aprēķina dēļ, lai tiktu pie 300 latu lielās kompensācijas par dzīvokļa īri galvaspilsētā, kas pienākas ārpus Rīgas deklarētiem deputātiem. Baltkrievijas pierobežas Skrudalienā viņš patiešām dzīvojot, tiesa – tikai nedēļas nogalēs, jo ikdienā Rīgā jāveic deputāta darbs. Dzīvoklis Skrudalienas pagastā viņam piederot jau gadus sešus. Tas iegādāts, jo tā ir Holostova tēva dzimtā puse un tur dzīvojot arī radi. „Gribēju piereģistrēties vienīgajā, es uzsveru – vienīgajā, sev piederošajā īpašumā,” Pietiek pirmdien teica Holostovs.
Tāpat Holostovs, uzrādot maksājumu apliecinošus dokumentus, var saņemt kompensāciju par degvielai iztērēto naudu ceļā uz Skrudalienu. Turp viņš dodoties katru nedēļas nogali un ceļam mēnesī iztērējot aptuveni 200 latus, kā lēš pats deputāts. Faktiski viņš kompensācijā par degvielu saņemot 133 latus, un ar to nepietiekot.
Holostovs 9. Saeimas deputāta mandātu ieguva tikai gadu pirms vēlēšanām, 2009. gada 16. jūlijā, kad mandātu zaudēja Eiropas Parlamentā no Saskaņas centra ievēlētais Aleksandrs Mirskis, un 10. Saeimā viņš tika ievēlēts kā pēdējais no Rīgas vēlēšanu apgabala.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
