Pēc PIETIEK iesnieguma KNAB par amatu savienošanu soda jau otro augsto ierēdni
PIETIEK18.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņēmis Pietiek iesniegumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par likumā neatļautu amatu savienšanu sodījis jau otro augsto ierēdni - Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Veiko Spolīti. Spolītis birojam apgalvojis, ka pārkāpumu esot izdarījis "aiz neuzmanības, neapzinoties tālāko seku iestāšanos", un KNAB šim apgalvojumam noticējis, kaut gan Spolītis kā politologs labi zinājis normatīvo aktu prasības un "neuzmanība" nav traucējusi viņam savu privātfirmas amatu uzrādīt savā amatpersonas deklarācijā.
Iepriekš KNAB pēc Pietiek iesnieguma ar 50 latu naudas sodu par valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu sodīja Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Viktoru Makarovu. Savukārt Spolītis no KNAB izpelnījies "veselu" 75 latu naudas sodu.
Pietiek iesniegumu par Makarova likumpārkāpumu KNAB nosūtīja pēc tam, kad portāla lasītāja Kerija Kārkliņa Pietiek bija publicējusi viedokļrakstu "Vai Pabriks ļauj pārkāpt pretkorupcijas likumu?", kurā norādīja:
"Vienotība bieži asi kritizē Aivaru Lembergu, īpaši izceļot viņa interešu konfliktu - piemēram, to dara Lakatiņu Pindacīša. Tajā pašā laikā sava domes priekšsēdētāja Veiko Spolīša interešu konflikta gadījumus Vienotība negrib zināt.
Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas par 2010., 2011. un 2012. gadu rāda, ka viens no "tiesiskuma koalīcijas" ministrijas darboņiem ilgstoši, rupji pārkāpj likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Proti, vai vainīgs ministrs Artis Pabriks, kas ilgstoši nav spējis uzraudzīt savā padotībā esoša birokrāta darbību? (..)
Pabriks "neredz", ka viņa tuvākais līdzgaitnieks - birokrāts Veiko Spolītis - nelikumīgi kopš 2010. gada 4. decembra vismaz līdz 2012. gadam ieņēmis dažādus amatus ārvalstu iestādēs, saņem "stipendijas" un "honorārus", strādā arī ārzonu kapitālsabiedrību meitasuzņēmumos, kā arī kā valdes priekšsēdētājs citās kapitālsabiedrībās, kas aizliegts ar likumu?"
Izvērtējot Pietiek iesniegumā minētos faktus, KNAB konstatējis, ka Spolītis, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu savienojot ar aizliegtu valdes locekļa amatu SIA B & B Spool, nav ievērojis likumā noteiktos speciālos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus.
Savukārt Spolīša partijas biedrs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kura paspārnē Spolītis ilgstoši savienojis amatus, likuma izpratnē par notikušo nav atbildīgs. Tāpat KNAB arī nav reaģējis uz Kārkliņas rakstā izteikto apsvērumu par valsts naudas tērēšanu amatpersonām, kuras šādu pārkāpumu nespēj vai nevēlas pamanīt:
"Jājautā, cik trim Pabrika citiem padomniekiem - biroja vadītājai Ievai Briedei, padomniecei sabiedrisko attiecību jautājumos Ingai Saleniecei un padomniecei administratīvi politiskajos jautājumos Zandai Frīdenbergai kopā maksā algu, ja viņi gadiem nepamana šo skandalozi diskreditējošo, acīmredzami likuma ētisko pusi neievērojošo Spolīti?"
Interesanti, ka KNAB, kas apgalvo, ka rūpīgi izskatot augstāko amatpersonu deklarācijas, Spolīša pārkāpumu "pamanīja" tikai pēc tam, kad bija saņēmis Pietiek iesniegumu. Līdzīgi bija arī ar Makarova gadījumu.
Pietiek šodien publisko KNAB atzinumu Spolīša lietā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
