Pēc Meroni atcelšanas no arestētās mantas glabāšanas prokurors Juriss turpina apgalvot, ka viss esot bijis un joprojām esot kārtībā
Imants Liepiņš19.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prokurors Juris Juriss, kurš bija viens no finālistiem uz ģenerālprokurora amatu un kurš vairāk nekā 10 gadu garumā sadarbojās ar šonedēļ atcelto Ventspils kriminālprocesos arestētās mantas glabātāju Rūdolfu Meroni, turpina uzskatīt — viss ticis darīts pareizi.
Tā izriet no prokurora intervijas ziņu aģentūrai LETA. Tajā tiek atzīts, ka vismaz pēdējos piecus gadus Ģenerālprokuratūra saņēma informāciju par R. Meroni, visticamāk, negodprātīgu rīcību ar arestēto mantu. Visa šī informācija tika nodota dažādām tiesībsargājošām iestādēm, kuru kompetencē ir izvērtēt iespējamos likumpārkāpumus. Valsts apsūdzības uzturētājiem konkrētajā kriminālprocesā, kurā manta tikusi arestēta jau kopš 2007. gada decembra, neesot bijušas tiesības uzraudzīt tiesībsargājošo iestāžu veiktās pārbaudes, skaidrojis J. Juriss.
Pretrunā Rietumu preses vēl kopš deviņdesmitajiem gadiem ziņotajiem gadījumiem par R. Meroni saistību ar finanšu piramīdas piesegšanu un arestu Itālijā ieroču kontrabandas izmeklēšanas lietā Rietumāfrikas pilsoņu karu apgādei ar ieročiem, munīciju un kara materiāliem, prokurors uzskata, ka “Meroni tobrīd nekādu reputācijas problēmu neesot bijis”.
R. Meroni “netika izvēlēts nejauši, jo viņš atsevišķos Ventspils uzņēmumu mātes struktūrās bija amatpersona, kuras pienākumos ietilpa rūpēties par mantu kā gādīgam saimniekam,” skaidroja J. Juriss.
"Meroni netika tā vienkārši izvēlēts no ielas. Viņš jau pirms 2007.gada atbilstoši komerctiesiskajām un civiltiesiskajām attiecībām bija ļoti lielas daļas, tostarp šobrīd apsūdzētā mantas uzraudzītājs. 2007.gadā prokuratūras un tiesas uzticībā viņš tika akceptēts kā mantas glabātājs minētajā kriminālprocesā," norādīja J. Juriss.
Tiesa, mediji jau neskaitāmas reizes detalizēti aprakstījuši, kā J. Juriss pats e-pastos saskaņojis arestiem pakļauto uzņēmumu lielākās vērtības — AS Ventspils nafta akciju — pārdošanu, kā rezultātā aptuveni 126 miljonus eiro pazaudēja R. Meroni pakļautie uzņēmumi AS Latvijas Naftas tranzīts un AS Ventbunkers, kurus R. Meroni ar saviem sabiedrotajiem vada, pateicoties prokuroru iepriekš piešķirtajam statusam. Viena Ventspils naftas akcija tika pārdota par 1,77 eiro, kamēr faktiskā to vērtība jau drīz izrādījās 4,56 eiro gabalā. Tā kā Ventspils Naftas statūtkapitālu tolaik veidoja vairāk nekā 104 miljoni akciju, veidojās minētā milzu starpība.
Vēlāk atklājās, ka arestiem apliktās AS Kālija parks un AS Ventspils Tirdzniecības osta akcijas paklusām ieķīlātas (kaut arī likums skaidri un gaiši aizliedz arestētu mantu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt), bet no Ventbunkera miljoni aizskaitīti R. Meroni iegribu īstenošanai — no šīs naudas simttūkstoši noēsti un nodzerti dažādos restorānos un dzertuvēs, par naudu no arestētajiem aktīviem pirkta jahta Grieķijā un pils Krētā, finansēts izgāzies mūzikas festivāls R. Meroni īpašumā Francijā utt.
Vēl labāku ainu par R. Meroni aktivitātēm var iegūt no internetā nokļuvušā e-pastu arhīva, kas pieejams www.meronigeita.pw.
Iepriekš par tēmu:
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
