Pēc Magoņa krimināllietas fiasko varētu piedzīvot arī process pret Rimšēviču
PIETIEK26.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc bijušā Latvijas Dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa krimināllietas fiasko varētu piedzīvot arī process pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kura aizturēšanu pavadīja tikpat gleznains Jēkaba Straumes (attēlā) vadītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) „šovs”.
„Tikko informēju Eiropas Savienības Tiesu par galvenā apsūdzības liecinieka Ilmāra Rimšēviča krimināllietā Viktora Ziemeļa vēstuli, kurā viņš raksta, ka ir ticis piespiests atzīties noziegumā, kuru nav izdarījis, sīki paskaidrojot piespiešanas nepatiesi liecināt apstākļus. Īsāk sakot – viss liecinātais par kukuļiem esot bijusi izspiesta nepatiesība,” paziņojis advokāts Mārtiņš Kvēps.
I. Rimšēviča krimināllieta, kurā apsūdzēts arī uzņēmējs Māris Martinsons, pašlaik atrodas Rīgas rajona tiesā, taču tiesvedība ir apturēta, jo tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar vairākiem tā saucamajiem prejudiciālajiem jautājumiem, kas saistīti ar I. Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti.
Rimšēvičs tika aizturēts pirms trim gadiem un tika apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena un naudas – pieņemšanu, kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
KNAB kriminālprocesu sāka pēc divu skandalozās Trasta komercbankas pārstāvju informācijas saņemšanas. V. Ziemelis, kas toreiz bija bankas valdes loceklis, bija viens no viņiem, bet otrs – bankas īpašnieks Igors Buimisters.
Kriminālprocesā figurē summa – 250 000 eiro, ko I. Rimšēvičs esot „nopelnījis” par „jautājumu nokārtošanu” saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Tiesa, visu naudu viņš neesot saņēmis, jo 10% par starpniecību sev paturējis M. Martinsons. Kukuļa nauda esot izmantota, lai slēpti – jau atkal ar M. Martinsona starpniecību – iegādātos īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Līdz šim aktuāls ir bijis jautājums, vai I. Rimšēvičam kā Eiropas Centrālās bankas padomes loceklim ir vai nav bijusi imunitāte. Taču tagad, līdz ar V. Ziemeļa atteikšanos no iepriekš sniegtās informācijas rodas jautājums par prokuratūras celtās apsūdzības pamatotību un jau kārtējo reizi – arī par KNAB tā dēvētajām „Juraša metodēm”, kad pierādījumi tiek vākti šaubīgā, likumam neatbilstošā veidā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
