Pēc kultūras ministres iejaukšanās Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja sola sniegt prasīto informāciju par „slepenajiem ekspertiem”
PIETIEK17.09.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
haralds
19.09.2018. 09:04Sabiedrības integrācijas fonds - tas izklausās tikpat nopietni kā "kabatzagļu un policistu sadarbības veicināšanas fonds" vai "elefantologu, sociālantropologu un biļešu kontrolieru sadarbības veicināšanas fonds"!
Jautrais
18.09.2018. 08:24...taas nav tantuki...bet labi nomaskeejussaas kukullnneemeejas...zem valsts apsardziibas...
Laura
18.09.2018. 03:58Ja kultūras ministre vēlētos patiešām atklāti rīkoties, tad pilnvaru pārņemšanas kārtībā sniegtu pieprasīto informāciju, pirms tam uzdodot nekavējoties sagatavot šādu informāciju ministres vajadzībām. Valsts budžeta izlietojums nevar būt ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc, ja padotībā esošā iestāde rīkojas prettiesiski ministrei ir pienākums novērst prettiesisku rīcību.
Piekrītot darbam valsts labā, personai ir jārēķinās ar pienākumu būt atklātam un skaidrot savu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to privātuma sargājošo normatīvu piesaukšana liecina vai nu par nekompetenci, vai arī par bezkaunību. Kā vienā, tā otrā gadījumā tas ir pamats disciplinārlietai un atbrīvošanai no amata.
K
17.09.2018. 23:34»
Pēteris
Cik gan tūkstošu šādu tantuku ir visā valsts pārvaldē
Pašvaldībās tas pats - sēž no pagājušā gadsimta tādi dinozauriņi un visu traktē pēc savas izpratnes augstākā glupuma pakāpes un saņēmtā kukuļa apmēra.
“Providus”
17.09.2018. 18:38»
Pēteris
Cik gan tūkstošu šādu tantuku ir visā valsts pārvaldē
Baiba Rubesa (dzimusi 1954. gadā) sevi dēvē "augstākā līmeņa starptautiskā privātā biznesa vadītāja ar pieredzi enerģētikas, autotransporta un telekomunikāciju sektorā". Kanādas latviete.[1] Izglītību ieguvusi Jorkas Universitātē (York University) un Šo koledžā (Shaw Colleges) Toronto, Kanādā.[2]
Нил Валерьевич
17.09.2018. 18:36Shēma visiem dalītājiem ir vienāda, daļa naudas jāatgriež partijas kasē - vēlēšanu drudža profilaksei.
dabā-
17.09.2018. 17:13»
jautaajums
Vai kāds var nosaukt kaut vienu integrācijas piemēru dabā
Ja kāds organisms ir novājināts, tad vīrusi un baktērijas var tam integrēti uzbrukt.
Valstij jāsāk ar sevi !
17.09.2018. 16:50Šitie tantuki krēslos bezd kopš padomju laikiem. Šādi censoņi ir jādzen ar sūdainu mietu.
jautaajums
17.09.2018. 15:58 Vai kāds var nosaukt kaut vienu integrācijas piemēru dabā?
Pieņemu ka katrs šāds ,,speciālists,, dod artavu partiju kasēs.
Udo Ulbergs
17.09.2018. 15:20Ļoti pārliecinošs pierādījums tam, ka "integrācija" ir valdošās kliķes ne tikai stulbuma paraugs, bet arī kriminālo noziegumu (zagšanas) placdarms. "Integrācijas" nauda tiek zagta atkarībā no "operatīvajiem" zagšanas apstākļiem - kam un kuram attiecīgajos apstākļos ir jāļauj zagt. Īstenībā normāls process latviešu mēslu bedrē, uz cilvēciskās nevērtības skatuves.
Ministriju tantuks ar pieredzi:
17.09.2018. 14:402006.gada 25. maijā, ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska rīkojumu no amata pienākumu pildīšanas uz pārbaudes laiku atstādināta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) padotībā esošās Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktore Aija Bauere, informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.
2006. gada 25. aprīlī Bauere izdevusi rīkojumu par VRAA reorganizācijas sākšanu, ko ministrija atzinusi par prettiesisku un ar ministra 2006. gada 10. maija rīkojumu atcēlusi. RAPLM konstatējusi, ka Bauere šo rīkojumu nav pildījusi un turpinājusi VRAA reorganizāciju. Ministrija no atsevišķiem VRAA darbiniekiem saņēmusi arī sūdzības par A. Baueres un vairāku viņas padotībā esošo darbinieku rīcību. Sūdzībās izteiktas aizdomas par pieļautajiem vairāku tiesību aktu pārkāpumiem.
RAPLM izveidojusi pārbaudes komisiju, kuras uzdevums būs izvērtēt situāciju un Baueres pieļautos pārkāpumus, kā arī saņemtajās sūdzībās minētos faktus.
2006. gada 24. martā ministrs Bauerei izteica aizrādījumu par konstatētajiem procesuālajiem pārkāpumiem VRAA īstenotajā projektu pieņemšanā.
Kučinskis uzsver, ka Eiropas Savienības līdzekļu administrēšanai jābūt caurredzamai un godīgai. Uz amatpersonām, kas iesaistītas šo līdzekļu administrēšanā, nedrīkst krist ne mazākā aizdomu ēna par negodīgumu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
