
Pēc kultūras ministres iejaukšanās Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja sola sniegt prasīto informāciju par „slepenajiem ekspertiem”
PIETIEK17.09.2018.
Komentāri (0)
Pēc kultūras ministres iejaukšanās Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere ir apliecinājusi, ka šī valstiskā struktūra, kas sadala nodokļu maksātāju naudu, tomēr sniegšot pieprasīto informāciju par „slepenajiem ekspertiem”, saskaņā ar kuru vērtējumu „pareizo” mediju „pareizajiem” projektiem nesen tika sadalīti vairāk nekā 742 tūkstoši eiro budžeta naudas
Kā zināms, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Bauere un šīs iestādes sekretariāts ir noslepenojuši visus datus par tām personām, kuras nule jaunā konkursā „pareizajiem” medijiem un to „pareizajiem” projektiem ir sadalījušas vairāk nekā 742 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Turklāt fonda vadība nespēj uzrādīt nekādu dokumentāciju, kas apliecinātu, ka šiem datiem patiešām oficiāli būtu piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
Pēc iepriekšējā šāda veida „mediju piebarošanas” konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, izrādījās, ka vairāki piesaistītie eksperti ir tiešā vai netiešā interešu konflikta situācijā, kas viņiem nebija traucējis atbalstīt medijus, no kuriem tie pārskatāmā pagātnē bija saņēmuši dažāda veida atalgojumu.
Iespējams, tieši tāpēc, lai šajā konkursā izvairītos no šādas nepatīkamas publicitātes, Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere bija pieņēmusi lēmumu noslepenot visas ziņas par pieaicinātajiem ekspertiem un konkrētā finansējuma piešķīrējiem.
„Šāds informācijas statuss noteikts, lai mazinātu iespējamos korupcijas riskus projektu vērtēšanas procesā, kā arī, lai mazinātu vērtētāju personiskās drošības risku,” – šādi fonds pamato šo lēmumu, ar kuru gandrīz trīsceturtdaļmiljonu eiro valsts naudas ir sadalījušas pilnīgi anonīmas personas pēc citu anonīmu personu vērtējuma.
Baueres ieskatā papildus tam „informācija par projektu vērtēšanas ekspertiem (vārdi, uzvārdi, gūtā pieredze un kvalifikācija, utml.) ir fiziskas personas dati”. Fonda vadība arī apgalvo, ka „ārējos un SIF iekšējos normatīvajos aktos noteiktais” ļaujot noteikt, ka „informācija par projektu iesniegumu vērtēšanas ekspertiem un vērtēšanas komisijas personālsastāvu ir ierobežotas pieejamības informācija”.
Vienīgais, kas tiek atklāts, ir – „visu projektu iesniegumu atbilstību konkursa nolikumā ietvertajiem atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēja SIF padomes apstiprināta projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, iekļaujot reģionālo augstskolu pārstāvjus, kurās ir komunikāciju (mediju) programmas (iegūstot sociālo zinātņu grādu (bakalaura vai maģistra) komunikācijas vai mediju studijās), un sešiem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divus deleģē Kultūras ministrija, divus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūra un vienu SIF.
Tumšu ēnu pār ekspertu izvēli met arī fakts, ka vēl pēc pieteikumu konkursa izsludināšanas eksperti vēl nebija izraudzīti. Toreiz SIF vadība ierobežotas pieejamības informācijas statusu pat nepieminēja un tā vietā apgalvoja, ka „projektu konkursu gadījumā tiek piemērota šāda prakse” – vispirms izsludināt un tikai pēc tam izveidot vērtēšanas komisiju.
Tikai pēc tam, kad noslepenotos ekspertus aicināja atklāt kultūras ministre, SIF ir paziņojis, ka, „izprotot interesi un vēlmi iepazīties ar programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” iesniegto projektu vērtēšanas procesu, esam uzrunājuši projektu vērtēšanas komisijas locekļus ar lūgumu sniegt Sabiedrības integrācijas fondam rakstisku atļauju publiskot informāciju, kas saistīta ar personas datiem”.
SIF ikdienas vadība arī mēģina novelt atbildību uz fona padomi, skaidrojot, ka „vērtēšanu komisijas eksperti veic projektu izvērtēšanu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem vērtēšanas kritērijiem un sniedz Sabiedrības integrācijas fonda padomei apstiprināšanai rekomendējamo projektu sarakstu. Lēmumu par projektu apstiprināšanu un noraidīšanu pieņem Sabiedrības integrācijas fonda padome”.
Savukārt no SIF direktores Baueres nule ir saņemts šāds apliecinājums: „Esmu iepazinusies ar Jūsu jautājumiem un arī personīgi konsultējusies ar speciālistu juridiskajos jautājumos, lai saprastu, kādi normatīvie akti- likumi, noteikumi, iestādes iekšējie normatīvie dokumenti uzliek par pienākumu vai ierobežo Jūsu pieprasītās informācijas sniegšanu. Vēlos Jūs informēt, ka Jūsu prasītā informācija tiks Jums izsniegta.
Uz doto brīdi nosūtu Jums izrakstu no Sabiedrības integrācijas fonda Organizācijas vadības rokasgrāmatas, kurā tiek atrunāts SIF darba process sadaļā par ierobežotas pieejamības informāciju. Pielikumā atradīsiet arī informāciju par programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" apstiprināto projektu kopsavilkumiem. Šādu informāciju mēs regulāri publicējam arī mūsu mājas lapā sif.gov.lv pēc konkursu noslēgšanās.
Kā jau iepriekšējos e-pastos Jums tika rakstīts, informācija par vērtēšanas komisijas ekspertiem Jums tiks iesniegta tiklīdz būsim saņēmuši rakstveida atļauju no personām par personas datu publiskošanu. Šobrīd vēl gaidām atbildes no dažiem ekspertiem.”
Pietiek šodien publicē no Baueres saņemtos projektu kopsavilkumus, taču, ņemot vērā, ka tie nesniedz pilnu skaidrību par projektiem, kas atbalstīti no nodokļu maksātāju naudas, SIF ir nosūtīts arī oficiāls informācijas pieprasījums, kurā aicināts sniegt visus datus par „pareizo” mediju „pareizajiem” projektiem, kam piešķirti vairāk nekā 742 tūkstoši eiro nodokļu maksātāju naudas.























Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.