Pēc kratīšanām Finanšu policija piemēro nodrošinājuma līdzekli Martinsona būvfirmai "Moduls-Rīga"
PIETIEK14.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien pēc Finanšu policijas lūguma Uzņēmumu reģistrā pieņemts lēmums par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu uzņēmējam Mārim Martinsonam daļēji piederošajai būvfirmai Moduls-Rīga. Vēl piektdien Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis atteicās apstiprināt, ka divas diennaktis ilgušās kratīšanas saistībā ar organizētās noziedzības grupu notikušas arī pie Martinsona (attēlā pirmais no labās). To, ka trešdien notikusi kratīšana, Pietiek apstiprināja Moduls-Rīga ofisā.
Uzņēmumu reģistrs pirmdien, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes 7. jūlija lēmumu, pieņēmis lēmumu noteikt nodrošinājuma līdzekli - visa veida pārreģistrācijas aizliegumu firmai Moduls-Rīga. 33,3% SIA Moduls-Rīga kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pastarpināti kontrolē politiķu draugs un sponsors Māris Martinsons. Šī trešdaļa būvfirmas pieder uzņēmumam MM investīcijas, kura kopš pērnā gada februāra simtprocentīgi pieder Martinsona 21 gadu vecajam dēlam Mārcim Martinsonam. Pats Māris Martinsons ir vienīgais MM investīcijas valdes loceklis. Vēl pa 33,3% SIA Moduls-Rīga kapitāldaļu pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Abarinovam un Austrālijas pilsonim Grigorijam Rozencvetam (Rozentsvet).
Martinsons pirms divarpus gadiem 10 000 latu (aptuveni 14 000 eiro) ziedojis Vienotības priekštecim Jaunajam laikam, bet šopavasar ar Martinsonu saistītus ziedojumus saņēmusi Einara Repšes partija Latvijas Attīstībai. Tomēr būvuzņēmēja Martinsona patiesā ietekme uz politiķiem allaž tikusi vērtēta nesalīdzināmi lielāka nekā šie oficiālie ziedojumi. Spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības biroja informācijas, Moduls-Rīga tikai šogad vien ieguvis 2,5 miljonus eiro vērtus Rīgas domes un Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījumus, kas saistīti ar izglītības un zinātnes iestāžu remontdarbiem.
Piektdien Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis Pietiek izmeklēšanas interesēs atteicās atklāt, vai kratīšanas veiktas ar Martinsonu saistītos uzņēmumos. Oficiāli tika apstiprināts politiķu un uzņēmēju aprindās apspriestais, ka Finanšu policija divas diennaktis veikusi kratīšanas un tas saistīts ar organizētās noziedzības grupējumu, kas darbojies būvniecības un celtniecības jomā. Toties pašā Martinsonam piederošās būvfirmas Moduls-Rīga birojā Pietiek piektdien apstiprināja, ka kratīšana notikusi trešdien ofisa 1. un 3. stāvā un tajā bijuši iesaistīti daudzi eksperti un izmeklētāji.
Pietiek jau pavasarī rakstīja, ka ar Martinsonu saistītu 27 000 eiro lielu ziedojumu februārī un martā saņēma Einara Repšes partija Latvijas Attīstībai. Ziedotāji bija Martinsonam un būvuzņēmējam Guntim Rāvim piederošās SIA Dzelzceļa būve līdzīpašnieces Olga Ļitvinova, Lidija Sipļivaja un valdes loceklis Aleksandrs Ļitvinovs. Uzņēmums ieguvis pasūtījumus dzelzceļa infrastruktūras būvē.
Martinsona vārds pēdējos pāris gados, kopš Satiksmes ministrijas (SM) politiskā pārraudzība saskaņā ar valdības koalīcijas līgumu nodota "olšteiniešiem", allaž tiek neoficiāli piesaukts, kad ir runa par to, kurš kontrolē SM kapitālsabiedrību iepirkumus. Ar "olšteiniešu" ietekmi SM valsts sekretāra amatā nonākušais Kaspars Ozoliņš Pietiek noliedzis savu saistību ar Martinsona interesēm, vienīgā reize, kad viņš saticis Martinsonu, esot ministrijas telpās vēl ministra Aivja Roņa laikā, kad Martinsons tur ticies ar Vienotības nozīmēto SM lietu kuratoru Dzintaru Zaķi.
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
