Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia šonedēļ uzsāk savu otro nenodrošināto obligāciju emisiju vērtībā līdz desmit miljoniem eiro ar fiksēto gada procentu likmi 9%. Par godu šim notikumam un, lai iepazīstinātu investorus ar šo piedāvājumu, tika rīkots īpašs seminārs, kurā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs lielīja un slavēja, kā uzņēmums tapis, kā attīstījies, cik veiksmīgs, cik atbildīgs, cik skaisti ir finanšu rādītāji utt. Tiesa, prezentācijā Māris Simanovičs ne vārda neminēja, ka investoriem būtu jebkādi riski, veicot ieguldījumu šajās obligācijās.

Tā kā pasākuma dalībniekiem tika dota iespēja uzdot jautājumus, neizpalika arī jautājumi par potenciālajiem riskiem. Taču Māris Simanovičs pat nepacentās ar pamatojumiem un skaidrojumiem kliedēt investoru bažas par riskiem, uz kuriem ar saviem jautājumiem norādīja investori. Pat trakāk – viņš vispār uz jautājumiem atbildēja visai nekonkrēti, izvairīgi un ar tādu attieksmi, it kā investori būtu pajautājuši kaut ko pavisam muļķīgu, nepamatotu un nesaistītu ar grandiozo pasākumu, kad uzņēmums, kuram reāli bankas vairs nav gatavas aizdot un kurš pat bija nonācis tik tālu, ka banka ilgtermiņa aizdevumu pārveidoja par īstermiņa saistībā ar pārāk augstiem riskiem un kompānijas finanšu rādītāju pasliktināšanos, ir atvēzējies no investoriem dabūt desmit miljonus eiro, lai tos izlietotu…. Jā, nu kādiem mērķiem tad? Tas no prezentācijas tā arī netop skaidrs.

Turklāt šī nav pirmā reize, kad Māra Simanoviča vadītais Eco Baltia liedz svarīgu informāciju investoriem. Jau vasaras beigās, kad Eco Baltia bija pienākums publicēt auditētu pusgada pārskatu līdz 31.augustam, gandrīz veselu mēnesi investori bija spiesti dzīvot neziņā, kā tad klājas viņu ieguldījumiem un kā ar tiem tiek operēts, jo pusgada pārskats tika publicēts tikai 29.septembrī.

Jāatgādina, ka AS Eco Baltia pirmo obligāciju emisiju veica šā gada februārī. Tātad nepilnu pusgadu vēlāk uzņēmumam jau atkal vajag papildu naudu no ieguldītājiem.

Investorus vispirmām kārtām interesēja, kas tad ir noticis ar iepriekš no obligācijām iegūto naudu. Investoriem nebija palicis nepamanīts, ka līdz ar obligāciju emisijas ieņēmumu astoņu miljonu eiro apmērā nonākšanu uzņēmumu kontos akcionāriem uzreiz tika izmaksātas dividendes akurāt astoņu miljonu eiro apmērā. Sakritība? Un kādēļ tad esošie akcionāri nebija gatavi uzņēmuma peļņu ieguldīt attīstībā, bet gan pieprasīja saņemt tos dividendēs? Vai tik gadījumā nebija tā, ka tieši piesaistītā nauda tad arī tika izmaksāta dividendēs?

Tieši šādu jautājumu uzdeva investori, skaidri un gaiši jautājot - kāds bija pamatojums šādam naudas izlietojumam? Vai sagaidāms, ka arī no jaunās obligāciju emisijas saņemtie ienākumi tiks izmaksāti akcionāriem?

Māris Simanovičs gan mēģināja noraidīt investoru bažas, paziņojot, ka dividendes tika izmaksātas vēl pirms iepriekšējā obligāciju laidiena. Līdz ar to tur neesot, ko komentēt. Tad sekoja skaidrojums par to, kā pirmajā obligāciju emisijā iegūtie līdzekļi izlietoti kapacitātes stiprināšanai. Ieņēmumi no iepriekšējām emisijām esot izmantoti, lai paplašinātu jauno rūpnīcu Olainē, kāpinot jaudu, jo aprīkojums maksā ap desmit miljoniem eiro. Turklāt vēl 35 miljonus vajadzēšot apkārtnes labiekārtošanai (tas jau nekas, ka šos 35 miljonus eiro ieguldīs SIA Piche kā objekta attīstītājs).  “Tātad es nepiekrītu, ka mēs izmantojām naudu no emisijām, lai izmaksātu dividendes. Sakarā ar otru jautājuma pusi - nav plāns izmaksāt dividendes, tā nauda tiks izmantota mūsu izaugsmei un pašreizējam biznesam un projektiem. Mēs nesen esam parakstījuši projektu un ceram to noslēgt līdz gada beigām,” investoriem sacīja Māris Simanovičs.

Pārliecināja taču, vai ne?

Tāpat investorus interesēja interesantās kompānijas transformācijas iepriekšējos gados. “2021. gada sākumā uzņēmums veica ļoti dīvainas korporatīvās pārvērtības. Mātes uzņēmums AS Eco Baltia tika pievienots meitas uzņēmumam SIA Eco Baltia grupa, tad meitas uzņēmums mainīja statusu no SIA uz AS un mainīja nosaukumu no Eco Baltia grupa uz Eco Baltia. Visu pārvērtību rezultātā it kā ir izzudusi viena AS Eco Baltia un uzradusies jauna AS Eco Baltia. Šādas pārvērtības liekas ārkārtīgi mulsinošas jau pašas par sevi, bet, ņemot vērā tiesvedību Kiprā, tajās var saskatīt mēģinājumu slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi. Vai šie jautājumi nebija jāatspoguļo prospekta risku sadaļā?”

“Es domāju, ka tā ir diezgan normāla kompānijas restrukturizācija, nav nekādu nodomu, kā jūs minējāt, tas ir normāls process kā jebkurā uzņēmumā, lai palielinātu ieņēmumus un eiro transakcijas,” uz izvērsto jautājumu sekoja vairāk nekā kodolīga Māra Simanoviča atbilde.

Viss kļuva skaidrs? Nē? Nu, bet investējiet desmit miljonus! Mēs AS pārtaisīsim par SIA un tad pievienosim AS un tad atkal uz SIA, un beigās jūs, investor, pat nesapratīsiet, kur tad ieguldījāt un kur tad vērsties pēc tik garantētajiem 9% gadā.

Investoriem nebija palicis nepamanīts arī kāds tiesas process, kurā ir ierauta AS Eco Baltia. “Limasolas pilsētas tiesā norit process par to, ka Māris Simanovičs un viņam piederošie uzņēmumi ir ieguvuši Eco Baltia akcijas, par tām nesamaksājot, vienkāršiem vārdiem sakot, Māris Simanovičs ir tās nozadzis iepriekšējiem īpašniekiem. Vai riski, kas uzņēmumam varētu rasties no šīs tiesvedības, nebūtu jāatspoguļo prospekta risku sadaļā?” interesējās investori.

Nu arī uz šo jautājumu Māris Simanovičs faktiski nesniedza atbildi: “Es varu tikai komentēt to, ka akciju sadalījums bija parakstīts starp visiem akcionāriem, visi dokumenti par šo jautājumu par šīm transakcijām tika nodoti Kipras tiesai. Šis nekādā veidā neietekmē Eco Baltia tagad un ne arī nākotnē.” Nu ja, kā gan tas, ka jums, Māri Simanovič, atņems akcijas un atdos tās īstajam īpašniekam, varētu ietekmēt uzņēmumu!?

Ņemot vērā, ka uz iepriekšējiem jautājumiem atbildes tā arī īsti netika sniegtas, būtu labi saņemt atbildes arī uz šiem:

- Eco Baltia jau veica vienu obligāciju emisiju 2023. gadā februārī, tagad tiek veikta nākamā emisija. Vai šīs divas laika ziņā tik tuvās emisijas ir ar kādu īpašu stratēģisku mērķi? Kāpēc izaugsmei nepieciešamos resursus nevarēja piesaistīt jau pirmās emisijas ietvaros? Vai šāda prakse – reizi pusgadā meklēt papildus līdzekļus no obligacionāriem – turpināsies arī nākamajos gados?

- Likums paredz, ka pusgada auditēts pārskats uzņēmumam bija jāpublicē ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pirmā pusgada, tas ir, 31. augustā. Finanšu pārskats Eco Baltia mājas lapā tika publicēts tikai 29. septembrī https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=bedf833b2140d6a97a71570230cc17d76&lang=lv&src=listed.

 Kā skaidrojat likuma pārkāpšanu, vairāk nekā mēnesi kavējot pusgada pārskata iesniegšanu? Vai šādu praksi – nevīžību attiecībā uz biržas dalībnieka pienākumiem - uzņēmums nolēmis pielietot arī turpmāk?

- Piedāvājuma dokumenta 30. lapā minēts, ka, salīdzinot uzņēmuma rādītājus 2021. un 2022. gadā, tā apgrozījums ir gandrīz dubultojies - 210 miljoni pret 120 miljoniem, bet peļņa ir pat samazinājusies - 9,3 miljoni pret 8,3 miljoniem. Lūdzu skaidrojumu! https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/10/Eco-Baltia-Offering-Document-EUR-10M-Notes-due-2026.pdf

- Ja novērojama šāda attīstības tendence - pērkot jaunus uzņēmumus audzēt apgrozījumu un vienlaicīgi zaudēt pelnītspēju, kā investoriem pamatosiet nepieciešamību veikt vēl jaunus uzņēmumu iegādes darījumus?

- Kā notiek līdz šim iegādāto uzņēmumu integrācija koncernā? Vai ir materiāla rakstura aplēses par, piemēram, UAB Ecoservice un SIA Eco Baltia vide sadarbības sinerģijām? Lūdzu raksturot!

- Uzņēmums ir paziņojis, ka ir investējis 10 miljonus eiro PET Baltijas jaunajā ražošanas cehā Olainē, vēl 35 miljonus šajā projektā ir investējis SIA PICHE. https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b283a990fcd941cb8e718db7eeae65ba7&lang=lv&src=listed.

Cik lieli būs pārcelšanās izdevumi, PET Baltija pārvietojot no Jelgavas uz Olaini, tai skaitā ražošanas apturēšanas un uzsākšanas izdevumi? Kādi būs sadarbības noteikumi ar SIA PICHE? Vai saistības īrēt rūpnīcu no SIA PICHE tiks atspoguļotas bilancē? Cik tās būs lielas, cik būtiski ietekmēs koncerna bilanci, kurā saistību apjoms pēdējo trīs gadu laikā jau tā ir pieaudzis gandrīz piecas reizes - no 26 miljoniem 2020. gadā līdz 120 miljoniem 2022. gadā? https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/10/Eco-Baltia-Offering-Document-EUR-10M-Notes-due-2026.pdf 31. lpp.

- Uzņēmums Nordic Plast, kas darbojās Olainē, ir vairākkārt brīdināts un sodīts par nepietiekoši attīrītu notekūdeņu iepludināšanu pilsētas kanalizācijas sistēmā? Vai koncerna vadībai tas ir zināms? Kā paredzēts risināt šo situāciju turpmāk?

- Žurnālista Olafa Zvejnieka analīze parādīja, ka atkritumu izvešana Rīgā iedzīvotājiem ir apmēram divas reizes dārgāka nekā Tallinā un Viļņā. Par šo situāciju ir izrādījusi satraukumu Rīgas domes jaunā koalīcija, cik zināms, pašlaik norit izmeklēšana par iespējamu karteļa vienošanos starp Eco Baltia vide, CleanR un Getliņi Eko un koruptīvām darbībām šajā sakarā. Vai uzņēmuma vadībai tas ir zināms? Vai obligāciju emisijas prospektā nebija jāatspoguļo iespējamie riski, kas iestātos, ja izmeklējošo iestāžu aizdomas izrādītos pamatotas?

- No prezentācijas file:///C:/Users/user/Downloads/Eco%20Baltia%20Group%20Financial%20statement_LV_6M_2023.pdf  13. un 14. lappusē atspoguļotajiem skaitļiem izriet, ka uzņēmuma kontos ir aptuveni astoņi miljoni eiro. Ar konsolidēto apgrozījumu – 112 miljoni pusgadā tas nozīmē, ka likviditāte ir mazāka nekā divu nedēļu ieņēmumi. Vai uzņēmuma vadībai šāda likviditātes situācija liekas normāla? Vai nebūtu bijis pareizāk nevis izmaksāt 8 miljonus dividendēs, bet saglabāt vismaz apmierinošu uzņēmuma likviditāti?

Novērtē šo rakstu:

87
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi