Paziņos Latvijas visbagātāko cilvēku, kā arī pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju TOP 100
PIETIEK17.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šogad būs jau divdesmit pirmā reize, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – parasti dēvēts vienkārši par miljonāru TOPu. Taču vienlaikus šī būs pirmā reize, kad vienā laikraksta Dienas bizness izdotā žurnālā Miljonārs būs atrodami uzreiz četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ārkārtīgi būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī lielāko zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.
Kopumā šie četri saraksti uzskatāmi rāda, kas ir tie nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, un kas ir tie, kas zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves.
Šā gada 19. oktobrī pulksten 11.00 viesnīcā Bellevue Park Hotel Riga (Rīgā, Slokas ielā 1) notiks preses konference, kurā tiks atklāts, kādas pārmaiņas gada laikā notikušas Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju vidū, kā arī pats galvenais – kas tad šogad ir Latvijas 100 visbagātākie cilvēki.
Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā šogad ir notikušas īpaši nozīmīgas pārmaiņas, - tajā ir 41 jauns vārds un uzvārds, un tāds pats miljonāru skaits to ir pametis. Savukārt citu jauno sarakstu rekordi ir šādi: lielākā individuālā peļņa – 32 530 900 eiro, lielākie zaudējumi - 15 459 659 eiro, lielākās dividendes – 10 990 025 eiro.
Savukārt kopējie saraksta skaitļi rāda, ka Latvijas turīgākie cilvēki kļūst vēl turīgāki. Pirms diviem gadiem saraksta pirmā desmitnieka biznesa kopējā vērtība bija 1,41 miljards eiro, kas nozīmēja 40 miljonu eiro pieaugumu gada laikā, pērn pieaugums bija 30 miljonu eiro, bet nu pirmā desmitnieka kopējais turīgums novērtēts jau uz 1,421 miljardu eiro.
Turklāt atšķirībā no situācijas pirms gada tagad pieaugums ir arī pārējā saraksta daļā: ja tad kopējais TOP 100 vērtības apjoms bija 2,83 miljardi eiro, tad nu tas ir pieaudzis līdz 2,91 miljardam eiro.
„Veidojot jaunos Latvijas uzņēmēju TOPus, mēs šoreiz līdztekus šo sarakstu veidošanai paanalizējām arī pelnošākās tautsaimniecības nozares valstī, vērtējot to peļņas rādītāju izmaiņas pēdējo trīs gadu laikā. TOPu galvgalis īpaši nepārsteidz, taču vienlaikus saraksti iezīmē nozīmīgās pārmaiņas, ko atsevišķas tautsaimniecības nozares piedzīvo pēdējos gados,” atzīst Daiga Kiopa, SIA Lursoft valdes locekle.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
