Pavļuta Vakcinācijas biroja „darba videi” - vismaz 34 tūkstoši eiro
PIETIEK25.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvija aizvien nav spējusi tikt pie Covid 19 vakcīnām, lai uzsāktu masveida potēšanu, tikmēr pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (Attīstībai/Par) iniciatīvas ar gana dāsnu vērienu tiek iekārtota jaunizveidotā Vakcinācijas biroja darba vide. Lai arī sabiedrībā viļņošanos izraisījusi biroja veidošanas lietderība, papildus iespaidīgajām algām arī „darba vides” iekārtošanai no valsts budžeta līdzekļiem atvēlēti vismaz 34 tūkstoši eiro.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, jaunā biroja vajadzībām tiks pirkti 10 paceļamie darba galdi kopā par 4700 eiro (visas cenas ar PVN), desmit atviktņu bloki par 2100 eiro, desmit biroja krēsli par 2300 eiro. Tāpat birojam tiks pirkti divi drēbju skapji par 460 eiro, 20 starpsienas kopā par 6800 eiro, un vēl 4719 eiro plānots iztērēt pārrunu telpas izveidošanai.
Savukārt lielāko izdevumu posteni veido 10 portatīvo datoru iegāde, par ko plānots iztērēt 13 tūkstošus eiro kopā ar PVN, par katru datoru bez PVN maksājot 1074,38 eiro. Tādējādi kopumā Vakcinācijas biroja darba vides iekārtošanai paredzēti vismaz 34 079 eiro (ar PVN). Turklāt jau laikus paredzēts, ka, rodoties papildus izmaksām, tās tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.
Līdz šim valdība Vakcinācijas birojam kopumā atvēlējusi aptuveni 640 tūkstošus eiro, taču nojaušams, ka ne visi valdibā ir apmierināti ar D.Pavļuta izlolotās jaunās iestādes izveidošanu, turklāt arī tās darbības laiks tiekot plānots ilgāks, nekā sākotnēji iecerētais gads. Līdz ar to biroja izmaksas no sākotnēji plānotajiem 640 tūkstošiem eiro, visticamāk, pieaugšot krietni virs miljona.
Avoti valdībā apliecina, ka D.Pavļuts esot pārliecināts – vēlētāji nepārmetīs Vakcinācijas biroja izveides lietderību un izmaksu pamatotību, jo līdz nākamajām Saeimas vēlēšanas lielākā daļa iedzīvotāju jau būšot vakcinēti. Ministrs cerot uz vakcinācijas "veiksmes stāstu", ar kuru tad arī startēt nākamajās vēlēšanās.
Šo D.Pavļuta vīziju ar degsmi uzņemot un atbalstot arī Vienotības premjers Krišjānis Kariņš, kurš ar jauno veselības ministru atradis kopīgu valodu. Premjeru nemulsinot arī fakts, ka tieši laikā, kad D.Pavļuts bija Kultūras ministrijas valsts sekretārs pie ministres Helēnas Demakovas premjera Aigara Kalvīša valdībā, 2005.gadā pēc viņa iniciatīvas tika izveidots birojs Jaunie trīs brāļi, kurš vēlāk darbību beidza ar skandālu un aizdomām par naudas izšķērdēšanu.
Lauvas tiesu no D.Pavļuta veidotā Vakcinācijas biroja aptuveni 640 tūkstošu eiro izdevumiem veido darbinieku atalgojums, jo, kā zināms, jaunajā birojā algas noteiktas augstākas nekā citiem valsts pārvaldē. Vadītājam paredzēts maksāt līdz 4905 eiro, vakcinācijas procesa, loģistikas, informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikācijas koordinatoriem – 4247 eiro, digitālo mediju speciālistam – 3386 eiro, biroja administratoram – 2729 eiro, datu analītiķim – 2446 eiro, komunikācijas vadītāja asistentam – 2108 eiro, savukārt zem diviem tūkstošiem saņems tikai biroja sekretārs, kam alga noteikta līdz 1577 eiro.
Par Vakcinācijas biroja vadītāju izvēlēta Dziesmu svētku rīkotaja Eva Juhņēviča, kura iepriekš caurkrita konkursā uz Latvijas televīzijas vadītāja amatu. Neapmierinātību ar jauno biroju veselības nozares vidū izsaucis ne vien fakts, ka potēšanas biroju vadīs persona bez jebkādas pieredzes veselības aprūpē, bet arī apstāklis, ka ārstu un medmāsu algas ir krietni zemākas.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
