Pavļuta Vakcinācijas biroja „darba videi” - vismaz 34 tūkstoši eiro
PIETIEK25.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvija aizvien nav spējusi tikt pie Covid 19 vakcīnām, lai uzsāktu masveida potēšanu, tikmēr pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (Attīstībai/Par) iniciatīvas ar gana dāsnu vērienu tiek iekārtota jaunizveidotā Vakcinācijas biroja darba vide. Lai arī sabiedrībā viļņošanos izraisījusi biroja veidošanas lietderība, papildus iespaidīgajām algām arī „darba vides” iekārtošanai no valsts budžeta līdzekļiem atvēlēti vismaz 34 tūkstoši eiro.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, jaunā biroja vajadzībām tiks pirkti 10 paceļamie darba galdi kopā par 4700 eiro (visas cenas ar PVN), desmit atviktņu bloki par 2100 eiro, desmit biroja krēsli par 2300 eiro. Tāpat birojam tiks pirkti divi drēbju skapji par 460 eiro, 20 starpsienas kopā par 6800 eiro, un vēl 4719 eiro plānots iztērēt pārrunu telpas izveidošanai.
Savukārt lielāko izdevumu posteni veido 10 portatīvo datoru iegāde, par ko plānots iztērēt 13 tūkstošus eiro kopā ar PVN, par katru datoru bez PVN maksājot 1074,38 eiro. Tādējādi kopumā Vakcinācijas biroja darba vides iekārtošanai paredzēti vismaz 34 079 eiro (ar PVN). Turklāt jau laikus paredzēts, ka, rodoties papildus izmaksām, tās tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.
Līdz šim valdība Vakcinācijas birojam kopumā atvēlējusi aptuveni 640 tūkstošus eiro, taču nojaušams, ka ne visi valdibā ir apmierināti ar D.Pavļuta izlolotās jaunās iestādes izveidošanu, turklāt arī tās darbības laiks tiekot plānots ilgāks, nekā sākotnēji iecerētais gads. Līdz ar to biroja izmaksas no sākotnēji plānotajiem 640 tūkstošiem eiro, visticamāk, pieaugšot krietni virs miljona.
Avoti valdībā apliecina, ka D.Pavļuts esot pārliecināts – vēlētāji nepārmetīs Vakcinācijas biroja izveides lietderību un izmaksu pamatotību, jo līdz nākamajām Saeimas vēlēšanas lielākā daļa iedzīvotāju jau būšot vakcinēti. Ministrs cerot uz vakcinācijas "veiksmes stāstu", ar kuru tad arī startēt nākamajās vēlēšanās.
Šo D.Pavļuta vīziju ar degsmi uzņemot un atbalstot arī Vienotības premjers Krišjānis Kariņš, kurš ar jauno veselības ministru atradis kopīgu valodu. Premjeru nemulsinot arī fakts, ka tieši laikā, kad D.Pavļuts bija Kultūras ministrijas valsts sekretārs pie ministres Helēnas Demakovas premjera Aigara Kalvīša valdībā, 2005.gadā pēc viņa iniciatīvas tika izveidots birojs Jaunie trīs brāļi, kurš vēlāk darbību beidza ar skandālu un aizdomām par naudas izšķērdēšanu.
Lauvas tiesu no D.Pavļuta veidotā Vakcinācijas biroja aptuveni 640 tūkstošu eiro izdevumiem veido darbinieku atalgojums, jo, kā zināms, jaunajā birojā algas noteiktas augstākas nekā citiem valsts pārvaldē. Vadītājam paredzēts maksāt līdz 4905 eiro, vakcinācijas procesa, loģistikas, informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikācijas koordinatoriem – 4247 eiro, digitālo mediju speciālistam – 3386 eiro, biroja administratoram – 2729 eiro, datu analītiķim – 2446 eiro, komunikācijas vadītāja asistentam – 2108 eiro, savukārt zem diviem tūkstošiem saņems tikai biroja sekretārs, kam alga noteikta līdz 1577 eiro.
Par Vakcinācijas biroja vadītāju izvēlēta Dziesmu svētku rīkotaja Eva Juhņēviča, kura iepriekš caurkrita konkursā uz Latvijas televīzijas vadītāja amatu. Neapmierinātību ar jauno biroju veselības nozares vidū izsaucis ne vien fakts, ka potēšanas biroju vadīs persona bez jebkādas pieredzes veselības aprūpē, bet arī apstāklis, ka ārstu un medmāsu algas ir krietni zemākas.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
