Pavļuta pārraudzītais Nacionālais veselības dienests turpina mēģināt klusēt un izmeloties par „Pfizer” vakcīnām
PIETIEK15.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan publiski jau sen kļuvis zināms, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles vadībā Latvija pagājušā gada nogalē atteicās no gandrīz miljona Pfizer/BioNTech Covid vakcīnu, tagad Daniela Pavļuta pārraudzītais Nacionālais veselības dienests turpina mēģināt klusēt un izmeloties šo vakcīnu sakarā. Šodien bez plašākiem komentāriem publicējam nule saņemtās atbildes no Nacionālā veselības dienesta vadības.
1) uz kādu tieši daudzumu „Pfizer” vakcīnu varēja pieteikties Latvija? Un 4) ar kādu tieši pamatojumu Jūsu iestāde atteicās izpaust konkrēto skaitli masu saziņas līdzeklim – TV3 Latvija?
Nacionālais veselības dienests (NVD) piedalās Eiropas Komisijas (EK) Vadības padomes dalībvalstu ekspertu darba grupā (Steering Board) un ikviens šīs komandas dalībnieks ir parakstījis Konfidencialitātes apliecinājumu, tādējādi apņemoties, ka jebkāda informācija, kas tiek izplatīta komandas sapulcēs, netiks izpausta. Tas nozīmē, ka saskaņā ar parakstīto konfidencialitātes apliecinājumu, NVD pārstāvim, kurš piedalās šajā komandā un, kur ir pieejama informācija par dalībvalstīm pieejamajiem apjomiem, nav izpaužama.
Šī informācija 8. janvārī tika saskaņota arī ar EK pārstāvniecību Latvijā. Pārstāvniecības atbilde par pieejamo vakcīnu apjomiem, nenosaucot konkrētus skaitļus, jo arī EK pārstāvniecība apstiprināja, ka informācija, kas nonāk Latvijas rīcībā piedaloties dalībvalstu ekspertu grupā ir konfidenciāla – tā izpaužama tikai un vienīgi atbildīgajām amatpersonām lēmumu pieņemšanai, nevis plašsaziņas līdzekļiem.
Ņemot vērā pastiprināto mediju interesi, 19. janvārī NVD vērsās EK ar jautājumu par izpaužamās informācijas apjomu, lūdzot skaidrot vai Latvija drīkst izpaust EK aprēķināto pieejamo vakcīnu apjomu Latvijai. EK apliecināja, ka tā kā šī informācija ir aprēķināta proporcionāli iedzīvotāju skaitam un dati tiek ņemti no Eurostat datiem, tad aprēķinātais apjoms nav konfidenciāla informācija un to drīkst izpaust. Kamēr šāds apliecinājums netika saņemts, NVD nebija tiesīgs izpaust pieejamo apjomu daudzumus (kā arī citas amatpersonas, kuru rīcībā nonāca šāda informācija, kas izpausta darba vajadzībām jeb lēmumu pieņemšanai), jo šī informācija bija pieejama tikai dalībvalstu ekspertu grupā, kur katrs dalībnieks ir parakstījis Konfidencialitātes apliecinājumu, tāpat arī tādi nekur citviet netika izpausti, tostarp arī EK tos nav paudusi un par apjomiem runājuši vien minot, ka tie ir aprēķināti proporcionāli iedzīvotāju daudzumam.
EK slēgtā līguma ar ražotāju "Pfizer"/"BioNTech" pamatapjoma ietvarā Latvijai bija iespēja pieteikties uz 841 342 vakcīnas “Comirnaty” devām.
2) no kā tieši bija atkarīgs „Pfizer” vakcīnu daudzums, uz kuru varēja pieteikties Latvija?
Saskaņā ar EK sniegto informāciju pamatprincips vakcīnu devu piešķiršanai dalībvalstīm ir uz iedzīvotāju skaitu balstīts sadales aprēķins. Tas ir proporcionāls aprēķins, kura pamatā ir iedzīvotāju skaits, nodrošinot taisnīgu sadalījumu starp visām dalībvalstīm.
3) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu pieņēma lēmumu par konkrēto „Pfizer” vakcīnu daudzumu, uz kuru pieteicās Latvija?
Lēmums ir pieņemts vienojoties visām iesaistītajām institūcijām, līdz ar to tas nav kādas amatpersonas vienpersonisks lēmums.
5) kura tieši Jūsu iestādes amatpersona (vārds, uzvārds, amats) pieņēma lēmumu par šī skaitļa izpaušanu?
Informācija no NVD tiek nodota tālāk Veselības ministrijai un nozares ekspertiem lēmumu pieņemšanai par nepieciešamo vakcīnu devu skaitu.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
