Pāvestam ticis vienīgais prezidenta kancelejas olu trauks, bilancē vēl 224 citas dāvanas
PIETIEK10.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Andris Bērziņš šopavasar jaunajam Romas pāvestam uzdāvinājis vienīgo Valsts prezidenta kancelejas bilancē laimīgā kārtā atradušos sudraba olu trauku, bet kancelejas krājumos palikušas vēl 224 citas potenciālās dāvanas, - šādu oficiālu skaidrojumu Pietiek saņēmis no prezidenta kancelejas.
Pietiek jau informēja - nemaz nebija viegli Valsts prezidenta kancelejā noskaidrot, kam pieder ideja jaunajam Romas pāvestam dāvāt sudraba olu turētāju, kas izraisīja apšaubāmu asprātību vētru sociālajos tīklos un izbrīnu - kam gan ienācis dāvināt šādu dārgmetāla lietu pāvestam, kurš pazīstams ar savu noliedzošo attieksmi pret visa veida greznību.
Tikai pēc ilgākas sarakstes izdevās noskaidrot, ka atbildību par šo lēmumu kolektīvi uzņemas viss prezidenta padomnieku korpuss un ka speciāli pāvestam trauks neesot pirkts, - tas laimīgā kārtā esot atradies prezidenta kancelejas bilancē. Savukārt, lai noskaidrotu, cik vēl olu trauku ir tās krājumos, bija nepieciešams Valsts prezidenta kancelejā vērsties ar oficiālu iesniegumu.
Nu Valsts prezidenta kanceleja oficiāli atklāj, ka pašlaik kancelejas grāmatvedības uzskaitē ir 38 protokolāro dāvanu veidi - kopā 224 priekšmetu vienības. Protokolāro dāvanu vērtība saskaņā ar protokola normu noteikumiem netiekot izpausta to saņēmējiem, tādēļ prezidenta kanceleja to neatklājot, taču kopā kancelejas grāmatvedības uzskaitē esošo protokolāro dāvanu kopējā vērtība ir 11 245 lati.
Kā atklāj kanceleja, šīs dāvanas iegādātas laika posmā no 2010.gada 24. novembra no Latvijas Bankas, SIA ,,SK Tīne", SIA „Daiļrade RC", SIA ,,JLU Technologies", SIA „FOSAL", SIA ,,LKC", VSIA „Latvijas Proves birojs", IK „Martas Krastas Galerija", SIA „Patafons", SLA „Parnass Presentreklam", IK „Raimonds Cīrulis", SIA „Salons Māksla", Aivars Hauks, AS „Reklāmas un zīmogu fabrika", Kestuta Fedirkas, SIA „Anda - 2", SIA „Rota - L", Rudītes Jēkabsones un SIA „Mikrofona ieraksti".
Pirms jebkuras preces vai pakalpojuma iegādes rūpīgi tiekot izvērtēta to iegādes nepieciešamība. Dāvanas tiekot izraudzītas, iespējami plaši atspoguļojot Latvijas nacionālo identitāti, vienlaikus ņemot vērā dāvanas saņēmēja valsts nacionālās tradīcijas, savukārt dāvanu izvēle tiekot veikta koleģiāli, sadarbojoties Kancelejas struktūrvienībām.
PROTOKOLĀRO DĀVANU SARAKSTS
Nr. Protokolārās dāvanas nosaukums Vienību skaits
1. Grāmata (Ceļš uz Latvijas valsti) 3
2. Fotoalbums (Latvija, Kurzeme, Vidzeme, Rīga tuvplānā) 14
3. Fotoalbums „Citāda Latvija" 5
4. Fotoalbums „Rīga" (izm. B5) 6
5. Fotoalbums „Rīga" (izm. A4) 1
6. Grāmata „Rīga" ādas kārbā 3
7. Sudraba trauks ar ģerboni (autordarbs) 10
8. Apsudrabots trauks ar ģerboni (autordarbs) 6
9. Lina galdsega 2
10. Šalle ar dzintara pavedienu 1
11. Rokausta lina šalle 10
12. Baltu rota - piespraude 1
13. Kaste dāvanu iesaiņošanai (ādas, dažādi izmēri) 11
14. Kaste servīzes iesaiņošanai (dažādi izmēri) 9
15. Monēta - „Latviešu ābece" 2
16. Monēta - „Laika monēta" 1
17. Monēta - „Rīga" 4
18. Monēta - „Miglā asaro logs" 4
19. Monēta - „Hercogs Jēkabs" 2
20. Monēta - „Valsts" 1
21. Monēta - „Rīgas doms" 4
22. Monēta - „Akmens monēta" 10
23. Monēta - „Dzintara monēta" 5
24. Monēta - „Sudraba pieclatnieks" 32
25. Monēta - „Zelta ābele" 1
26. Monēta - „Latvijas monēta" 1
27. Monēta - „Ūdens monēta" 3
28. Porcelāna tasītes ar ģerboni (autordarbs) 14
29. CD mūzikas ieraksts 2
30. DVD mūzikas ieraksts 1
31. Apročpogas ar ģerboņa gravējumu 20
32. Pildspalva ar ģerboņa gravējumu 8
33. Vāze (autordarbs) 4
34. Piemiņas plakete ar ģerboni un Valsts prezidenta parakstu 19
35. Ierāmēta glezna (autordarbs) 1
36. Dzintara piespraude sudraba ietvarā (autordarbs) 1
37. Dzintars 1
38. Keramikas trauku komplekts (autordarbs) 1
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
