Pavērsiens "airBaltic" un lidostas "Rīga" daudzmiljonu strīdā; lieta paklusām aizceļojusi uz tiesu Rēzeknē
PIETIEK07.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Četrus gadus buksējusī tiesvedība lidsabiedrības airBaltic daudzmiljonu prasībā pret Starptautisko lidostu Rīga tā dēvētajā "Ryanair atlaižu lietā" no Rīgas apgabaltiesas paklusām nodota Latgales apgabaltiesai Rēzeknē, kur to izskatīs mazpazīstama tiesnese Valentīna Lohova. Šī nav vienīgā dīvainība saistībā ar šo tiesvedību.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Latgales apgabaltiesā pirmdien saņemta Starptautiskās lidostas Rīga pretprasība, kas no airBaltic prasa vairāk nekā 16 miljonus eiro lielā parāda apmaksu par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem. Šāds lidostas lēmums ir pretējs līdz šim pildītajam Satiksmes ministrijas (SM) politiskajam uzstādījumam - neiekasēt samaksu no valsts pārņemtā airBaltic, kas pretēji publiski apgalvotajam atrodas finanšu grūtībās.
Pietiek rīcībā esošās informācijas no avotiem SM šāds pavērsiens daudzmiljonu strīdā starp abiem valstij piederošajiem uzņēmumiem saistīts ar gaidāmo mierizlīgumu starp airBaltic un lidostu Rīga. Tiesvedība, kurai pēkšņi dota otra elpa, un gaidāmais mierizlīgums varētu kalpot par tiesisku pamatu vēl vairāku miljonu injekcijai airBaltic, kas citādi atrodas zem Eiropas Komisijas lupas saistībā ar neatļauta valsts atbalsta saņemšanu.
Lai gan iepriekš publiskajā telpā spekulēts ar lielākām summām, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas airBaltic no lidostas prasa vairāk nekā 14 miljonu eiro kompensāciju par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nosakot diskriminējoši augstas cenas airBaltic salīdzinot ar zemo cenu aviosabiedrību Ryanair, kas lietā pieaicināta kā trešā persona. Tomēr realitātē airBaltic prasītā summa tiešām var izrādīties būtiski liekāka, jo airBaltic advokāti, 2013. gada augustā Rīgas apgabaltiesā iesniedzot prasības pieteikuma jauno redakciju, paturējuši tiesības palielināt prasījuma summu ar jaunu zaudējumu aprēķinu.
Spoža nav arī starptautiskās lidostas Rīga finanšu situācija, tādēļ tiek prognozēts, ka tiesas lēmuma vai mierizlīguma izpildīšanai SM, kas ir lidostas valsts kapitāldaļu turētāja, naudu visticamāk nāktos meklēt citur, iespējams - vēršoties pie valdības, kas par to lemtu aiz slēgtām durvīm. Lidostas Rīga valdē nesen ieceltā, satiksmes ministra Anrija Matīsa partijas biedre Olita Augustovska (Vienotība) valdē pilnvarota atbildēt par finansēm. Publiski tiek apgalvots, ka lēmumus lidostas valde pieņem patstāvīgi un politiski norādījumi kapitālsabiedrību vadībai tiek doti vienīgi mutiski un šaurā lokā.
Tomēr avoti SM Pietiek norādījuši uz sakritību, ka pirms būtisku lēmumu pieņemšanas pie Matīsa redzami gan Augustovska, gan lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks (fotogrāfijā kopā ar Matīsu un airBaltic valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu). Mūrnieks un Augustovska SM redzēti arī piektdien, pēc kā dažas stundas vēlāk sasaukta lidostas valdes ārkārtas sēde, lai lemtu par pretprasības iesniegšanu pret airBaltic Latgales apgabaltiesā.
Pirmās aizdomas par iespējamu shēmu izraisīja informācija par šīs daudzmiljonu lietas nodošanu izskatīšanai Rēzeknē. Šo lēmumu ierosinājusi jaunieceltā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Lai to izdarītu, izmantota jaunā Civilprocesa likuma norma, kuru Saeima pieņēma tikai 19.decembrī. Tā atļauj tiesvedībā jau pieņemtu lietu nodot izskatīšanai citā tiesā, lai nodrošinātu lietas ātrāku izskatīšanu. Šie Civilprocesa likuma grozījumi stājās spēkā tikai 2. janvārī un Saeimā tos virzīja iepriekšējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Latgales apgabaltiesa Rēzeknē šorīt saņēmusi lidostas Rīga pretprasību pret lidsabiedrību airBaltic, bet tiesas sēdes datums lietā, kuru iztiesās tiesnese Lohova, vēl nav noteikts, Pietiek pirmdien uzzināja tiesas administrācijā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
