Iesaki rakstu: 
Aiz šī nedaudz apšmurgātā uzraksta sākas pats sliktākais veloceliņš valstī – proti, Rīgas–Jūrmalas veloceliņa ekstrēmais posms. Dažviet šķērsslīpums 30 grādi, bedres, grambas un izcilņi katru riteni salocīs. Zaļais mērs Truksnis cenšas neielaist velosipēdistus Jūrmalā.
Uz šī veloceliņa pie Priedaines stacijas bija radīts neredzams pārbaudījums „Trukšņa kāpslis”– puse no veloceliņa pārvērtās par lejupejošām trepēm, kur katru nedēļu krita un Jūrmalas slimnīcā nonāca 2– 6 riteņbraucēji (tas gan šobrīd likvidēts).
Visi celiņi gar jūru ir tādi, it kā Indonēzijas zemestrīce būtu radījusi atsitienu Jūrmalā, un šajos celiņas pat laba mauntinbaika riteni var pārvērst astoņniekā, bērnu velosipēdam salauzt rāmi, bet bērnu ratiņiem tur vienmēr nolūzt ritenis.
Visa Jūrmalas satiksme ir iekārtota tā, lai velosipēdistam tur nebūtu, kur likties. Ja kāds nevēlas lauzt sprandu, braucot pa Rīgas–Jūrmalas veloceliņu, bet gan brauc pa šoseju, tad viņam nav iespējas pie Lielupes tilta uzbraukt uz veloceliņa, kas ir iekārtots pāri tiltam.
Es nekad neesmu redzējis, ka Jūrmalas domes priekšsēdētājs šņauktu kokaīnu, bet pilnīgi neticu tam, ka viņš kokaīnu būtu špricējis. Un tomēr – Gatis Truksnis un viņa vadītā dome ir darījuši visu, lai velobraucēji Jūrmalā justos slikti un apdraudēti.
Jūrmala Trukšņa vadībā pārliecinoši var pretendēt uz neveselīgākās pilsētas statusu. Vēlos godājamajam lasītājam ļaut iepazīties ar dažām sarunām Jūrmalas domē, kas iespējams, ir notikušas. Visās sarunās piedalās:
GT (galvenais tehnokrāts);
D1 (1. domnieks);
D2 (2. domnieks).
Visas šīs iespējamās sarunas notikušas septembrī.
1. saruna:
D1: Vai mēs nevarētu izveidot veloceliņu gar kāpu?
GT: Nē, nevaram, jo tur dzīvo Iļja Borisovičs un Jakovs Arkadjevičs. Viņi mīl dzīvot klusumā.
D2: Bet varbūt mēs varētu salabot veloceliņu no Rīgas uz Jūrmalu?
GT: Nē, jo tad to velobraucēju sabrauks tik daudz, ka viņi traucēs mūsu dārgajiem jūrmalniekiem braukt ar Bentliju vai Poršu pa Jūrmalas ielām.
D1: Bet kur tad mēs varam uzbūvēt veloceliņu, lai Jūrmalu sauktu par veselīgu un zaļu pilsētu?
GT: Kauguros starp daudzstāvu mājām un tālāk uz purvu.
2. saruna:
D1: Palangā un Pērnavā ir plati, apgaismoti veloceliņi, dizainiskas velostāvietas.
D2: Savukārt gājējiem ir ērti, plati trotuāri gar ielām.
GT: Bet kāpēc Jūs man uzbāžaties ar Palangu un Pērnavu?
D1: Nu Palanga un Pērnava ir Lietuvas un Igaunijas kūrortpilsētas pie jūras.
GT: Tātad: rakstiet pilsētas domes rīkojumu. Jūrmalas teritorijā jebkādā veidā un formā aizliegts pieminēt Palangu un Pērnavu. Sods par pieminēšanu – 100 eiro, bet par salīdzināšanu ar Jūrmalu – 200 eiro
3. saruna:
D1: Kāpēc mums jūras krastā un kāpās ir vai nu Karginvillas ar milzu žogiem vai arī grausti un noplukušas teltis, kas izliekas par kafejnīcām vai restorāniem?
GT: Tas tādēļ, lai mūsu viesi no Austrumiem šeit justos kā mājās.
D2: Bet kāpēc Svetlogorskā pie Baltijas jūras Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalā graustu nav, toties ir plaši, gludi un apgaismoti veloceliņi, bet Jūrmalas veloceliņi izskatās kā pēc zemestrīces?
GT: Tā ir Krievijas propaganda, ko izplata Kremļa troļļi
4. saruna:
D1: Dārgais GT kungs! Jums atsūtīta vēstule ar biļetēm turp un atpakaļ uz Ventspili?
GT: Vai Aivars rīko pieņemšanu ar brieža cepeti un labu vīnu?
D1: Te par to nekas nav teikts. Taču biļešu dāvinātājs iesaka Jums iepazīties ar Ventspils veloceliņiem. Ventspils esot mazāka pilsēta par Jūrmalu, taču veloceliņu kopgarums desmit reižu lielāks, pie kam pa tiem bez bažām brauc arī bērni.
D2: Šis biļešu dāvātājs apgalvo, ka gadījumā, ja par veloceliņu nosauc trotuāru blakus ielai, tad šķērsielu pārbraukšanas iespējām jābūt tādām, lai to varētu veikt arī bērni, nevis tikai mountinbaika čempioni.
GT: Es nevaru pieņemt tādas nožēlojamus kukuļus kā autobusu biļetes. Bez tam man nav un nevar būt nekas kopējs ar oligarhiem.
5. saruna:
D1: Vai mēs nevarētu ņemt iebraukšanas maksu ne tikai par iebraucošajām automašīnām, bet arī velosipēdiem?
GT: Ņemsim trīs eiro par velosipēdu, jo viņi traucē Jūrmalas satiksmi.
D2: Bet to iekasēšanu uzticēsim Jefimam Pavlovičam.
D1: Kāpēc Jefimam Pavlovičam?
D2: Viņš iemaksās pateicību partijas kasē vēlēšanām. Un mēs varēsim atkal visu Jūrmalu izlīmēt ar GT plakātiem.
GT: Nekādas vēlēšanas nav jāgaida. Lai nes šurp naudu tāpat. Bet par naudu vēlēšanām lai domā Aivars.
6. saruna:
D1: Mums te viens riteņbraucējs raksta, ka mikrobusiņš ar mūsu deputāta Lediņa attēlu uz busa pakaļas un uzrakstu „Mēs esam nākotne” griež milzīgus dūmu mākoņus, cilvēkiem neesot, ko elpot.
GT: Tiklīdz beigsies vēlēšanas, Lediņa attēlu vajag nekavējoši no tā busiņa noņemt, jo viņš ir zaļais.
D2: Bet Jūsu šoferis ar melno mersedesu esot braucis pa pilsētu ar
GT: Lieciet mersedesu pārkrāsot zaļā krāsā, jo mēs tomēr esam ekoloģiskā pilsēta.
D1: Bet viens riteņbraucējs vakar brauca tik ātri, ka neapstājās un traucēja mums – domniekiem pāriet ielu tepat pie Domes.
GT: Vajag ātruma ierobežojumus tiem riteņbraucējiem. 10 kilometrus stundā. Pārkāpējiem – lielus sodus!
7. saruna:
D1: Mūsu „Saskaņas” vēlētāja Jakova Iļjiča sievas Raisas Fjodorovnas sunītim Garikam riteņbraucējs izsitis divus zobus un sabraucis asti. GT kungs, Jums beidzot vajadzētu nodrošināt kārtību, citādi mēs Jūrmalā būsim spiesti koalīciju veidot tā kā Rīgā – bez ZZS.
GT: Bet Gariks taču ir teļa lielumā. Kā tas noticis?
D2: Gariks izvedis Raisu Fjodorovnu pastaigā un pārgājis veloceliņam otrā pusē, nu saprotiet – apostīt kaut ko. Tas velosipeģists iebraucis saitē. Sunītis smagi cietis. Jakovs Iļjičs teica, ka vizīte pie veterinārārsta maksājusi 2000 eiro un viņš tos piedzīšot no Domes. Un pieprasīs, lai Jūrmalas domē turpmāk strādātu tikai „Saskaņa” kā Rīgā.
GT: Bet kas ar to velosipēdistu? Varbūt tos 2000 eiro var piedzīt no viņa?
D1: Nezinām – ātrā palīdzība savāca viņa izsvaidītās detaļas, taču atteicās vest uz Jūrmalas slimnīcu, jo mums slimnīcā neesot visu speciālistu, lai viņu saliktu kopā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
