Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, daudzi sabiedrībā zināmi un šķietami nopietni politiķi - kā Sandra Kalniete un pat Valdis Dombrovskis - ir uzkāpuši uz populisma grābekļa – kā gan var nesolīt labumus nākotnē un nelielīt sevi par izcīnīto Eiropas naudas miljardu pagātnē? Patiesībā miljards vai 50% pieaugums nav izcīnīts, un guvums ir ievērojami mazāks – tikai 8,7%. 

Šī tēma pēdējā laikā ir aktuāla gan lauksaimniekiem, gan citi interesentiem, kuriem ir svarīga lauksaimniecības attīstība un mūsu lauku nākotne. Ražojošie lauksaimnieki ir sapratuši, ka šogad un arī nākamgad platības maksājumi būs pat mazāki nekā 2013. gadā. Kāda ir patiesība par šo cīņu?

Par lauksaimnieku organizāciju cīņas sākumu var uzskatīt simbolisku datumu – 2008. gada 18. novembri, kad Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome manā vadībā pulcēja Latvijas zemniekus pirmajai nopietnajai protesta akcijai Briselē. Es kā Latvijas organizāciju pārstāvis turpināju aktīvi aizstāvēt mūsu lauksaimnieku intereses un panācu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atbalstu maksājumu izlīdzināšanai.

Komiteja pieprasīja Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Padomei izlīdzināt tiešos maksājumus līdz 90%. Es savā vietā izdarīju visu iespējamo un panācu rezultātus, diemžēl ne visās ES institūcijās mūsu valsts pārstāvji panāca, ko vēlējamies.

Diemžēl arī jāatzīst, ka starp organizācijām un valsts institūcijām savstarpēji koordinēta un organizēta cīņa par Eiropas finansējumu lauksaimniecībai sākās krietni vēlāk, tikai pēc 2011. gada 29. jūnija, kad Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar savu finanšu piedāvājumu 2014. – 2020. gadam. Šis ir atskaites punkts tam, par cik vairāk eiro esam ieguvuši, nekā mums piedāvāja “Brisele”.

Par ko lauksaimnieki cīnās? Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības finansējums tiek iedalīts divās daļās – tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai paredzētajiem. Tiešie maksājumi ir aktīvajiem lauksaimniekiem atvēlētā konkrēta naudas summa par katru apsaimniekoto lauksaimniecības zemes hektāru. Savukārt lauku attīstības pasākumu atbalsts var būt gan par platībām, gan par konkrētu projektu realizāciju un ir atkarīgs no katra maksājuma saņēmēja aktivitātēm.

Tiešo maksājumu ziņā Latvijas lauksaimnieki ir ieguvēji, jo to summa būs lielāka un lēnām pieaugs līdz pat 2019. gadam. Saskaņā ar pēdējiem lēmumiem zemnieki savos maciņos 2014. gadā saņems aptuveni 42% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa un līdz 2019. gadam sasniegs apmēram 65%, kas gan ir mazāk nekā lauksaimnieku organizāciju sākotnējā prasība – 80%.

Neskatoties uz šo pieaugumu, Latvijas lauksaimnieki arī turpmāk saņems pašus mazākos tiešos maksājumus. Mums priekšā ir aizsteigušās tādas valstis kā Bulgārija un Rumānija, kas ES iestājās divus gadus vēlāk par Latviju.

Jāsaka, ka medijos izskanējušais tiešo maksājumu līmenis – 196 EUR/ha tā arī līdz zemnieku maciņiem nekad nenokļūs. Zemkopības ministrija, vadoties pēc vairāku lauksaimnieku organizāciju ieteikumiem, daļu no šīs naudas pārdalīs uz lauku attīstības pasākumiem, daļu – rezervēs jaunajiem zemniekiem utt. Rezultātā tiešo maksājumu maksimālā summa pēc provizoriskiem aprēķiniem 2015. gadā varētu būt tikai ap 80-90 EUR/ha un pieaugt līdz 2019. gadam, sasniedzot apmēram 147 EUR/ha.

Aplūkojot nākamā perioda tiešo maksājumu aploksni un bez rūpīgākas analīzes salīdzinot iegūto finansējumu ar esošā perioda finansējumu, var secināt, ka kopējais apjoms ir pieaudzis gandrīz par miljardu – no 732 milj. līdz 1717 milj. eiro. Šāds salīdzinājums gan ne visai korekti atspoguļo mūsu valsts papildus izcīnīto summu, jo EK jau savā sākotnējā 2011. gada 29. jūnija piedāvājumā plānoja pieaugumu apmēram 93% apmērā un piedāvāja Latvijai tiešo maksājumu aploksni nākamajam periodam 1417 milj. eiro apjomā.

EK pieaugums bija jāparedz, jo iepriekšējā periodā bija nepieciešams mazāks finansējums kaut tikai tādēļ, ka sākumā tiešo maksājumu līmenis Latvijā bija tikai 36 EUR/ha, līdz 2013. gadā tas sasniedza 97 EUR/ha. No tā varam secināt, ka Latvija papildus EK piedāvājumam tiešajiem maksājumiem izcīnījusi 300 milj. eiro.

Valsts sniegums lauku attīstībai tik veiksmīgs nav bijis, un, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, mēs esam zaudējuši 85,1 milj. eiro, taču kopējā summa 2014.-2020. gadam ir 968,9 miljoni. Jāatzīmē gan, ka Latvijas pārstāvji un Valdis Dombrovskis noslēgumu sarunu pēdējā brīdī papildus izcīnīja “milzīgu” summu – 7 milj. eiro, tādējādi nedaudz uzlabojot bilanci. Neskatoties uz ES finansējuma samazinājumu lauku attīstībai, lauksaimnieki zaudētāji nebūs, pateicoties dāsnākam līdzfinansējumam no mūsu valsts budžeta un līdzekļu pārdalei no tiešajiem maksājumiem paredzētās aploksnes.

Jāpiezīmē, ka citu jomu pārstāvjiem ir grūti orientēties kopējas lauksaimniecības politikas skaitļos, tādēļ bieži lauksaimniekus nevietā apskauž par sarunās izcīnīto vienu papildus miljardu.

Jāsaka godīgi, ka tā ir mūsu politiķu Minhauzena cienīga lielīšanās, jo lauksaimniecības profesionāļi neredz iegūto miljardu, kurš tā arī nav izcīnīts. No ES budžeta iegūtā summa gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstībai nākamo septiņu gadu periodam, salīdzinot ar EK sākotnējo piedāvājumu, ir pieaugsi tikai par 8,7%.

Pārpublicēts no armandskrauze.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...