Iesaki rakstu: 
Cilvēkus, kuri visu mūžu dzīvo bailēs par savu dzīvi, visvairāk biedē cilvēki, kuri ir drosmīgi un brīvi.
Bailes saistītas ar kontroles trūkumu. Mums bail zaudēt to, ko maldīgi uzskatām par savu. Bailes ir privātīpašnieciskas. Cilvēks izjūt ciešanas, ja kaut kas nepakļaujas viņa ego vēlmēm.
Ir grūti kontrolēt un vadīt to, kurš ir garā brīvs. Viņš nevienam nepieder, nepakļaujas, tāpēc saņem iebiedēta un paverdzināta pūļa pārmetumus un nosodījumu.
Visos grūtību un krīzes laikos sabiedrība allaž sadalījusies divās daļās - brīvajos un pakļautajos. Cauri gadsimtu asinsizliešanām bijuši tādi, kuri pakļaujas, un tādi, kuri nesatricināmi aizstāv savu cilvēkbrīvību.
Tie, kuri padodas solītajai fiziskās brīvības ilūzijai, baidoties zaudēt to komfortu, pie kura pieraduši, ir agresīvi noskaņoti pret tiem, kuri ir spējuši saglabāt veselo saprātu, tīru sirdsapziņu un nepārdot savu apziņas brīvību.
Šie sava prāta baiļu savažotie ar pārmetumiem skatās uz brīvajiem, lai gan nemaz neapzinās, ka šīs iekšējās dusmas ir vērstas pret sevi pašu, saprotot, ka padevušies meliem un bailēm. Visgrūtāk ir sadzīvot ar pašapmānu un apziņu, ka esmu nodevis pats sevi.
Šobrīd būt patiesam pret sevi, nenododot savu sirdsapziņu, ir privilēģija, kas nu jau liegta kritušajiem. Šī apziņa grauž un vairo iekšējo agresiju.
Tomēr jebkurā mirklī ir iespējams piecelties un atgriezties pie sevis, pie patiesības un spēka. Ir tikai jāatzīst savs cilvēciskais vājums un jāpzinās, ka vienīgais spēks, kas spēj sniegt patiesas brīvības spārnus, ir ticība un mīlestība. Bez tās lūzt pat ārēji spēcīgākie koki. Šī spēka priekšā kapitulē arī ļaunums.
Pašam ir jāizvēlas, vai turpināt akli sekot maldiem un cinismam vai sekot patiesībai, ko katrs mēs dziļi sirdī jūtam, bet sava prāta apmātībā izvēlamies neredzēt, jo vieglāk ir bailēs slēpties aiz pārējo iebiedēto mugurām.
Uzvari savas bailes, atgriezies pie sevis un atbrīvo savu gara apziņu!
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
