Pati no sevis nāk prātā doma par klasisku kancelēšanas gadījumu
Guntis Berelis13.11.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
no malas
25.11.2022. 13:51»
paklau
neaicini bet papēti pats
man viss diezgan skaidrs, vienkārši iegribējās "palīdzēt" ļaudīm, kuri vairāk tic savai (vai citu, mērķtiecīgi "pasniegtai") fantāzijai.
paklau
24.11.2022. 21:58»
no malas
"K.Vērpe un E.Vērpe- dēls tēvam prasa finansējumu savam projektam....) aicinu mazliet papētīt KKF darbības principus, tad varbūt arī visi "Vērpes" no galvas pazudīs
neaicini bet papēti pats...
Jumis
23.11.2022. 12:47...(plus kādas 700 publikācijas periodikā) ....
ja raksta autoram ir tik daudz publikācijas, tad jau var gandrīz nešaubīgi teikt, ka ir varai pietuvinātais...vai vismaz tāds bijis...Jo nepietuvināto publikācijas noraida gandrīz 100% gadījumu...
straumeverpeškelemartinson....
16.11.2022. 14:24visi viena tēva bērni?????????????????????????kuļtura
no malas
14.11.2022. 11:54»
šī ģimene mūžīgi būs pie sadales
vērpe un sieva krastiņa - šitais pārītis Latvijā (laikam jau divdesmit gadus KKFondā ) nosaka , kuram dot un kuram nedot finansējumu. Draugu būšana, pazīšanās utt. - ne viens vien ir sūdzējies par šo midzeni, kurā iekļūt var tikai ģimenei lojālie...
"K.Vērpe un E.Vērpe- dēls tēvam prasa finansējumu savam projektam....) aicinu mazliet papētīt KKF darbības principus, tad varbūt arī visi "Vērpes" no galvas pazudīs
prata
13.11.2022. 23:00Nav ko ķert kreņķi- polirakstniekiem tagad liels pieprasījums. Vairums jau nio tiem darboņām vispār nespēj teikumu uzrakstīt. Un maksā jau tur labāk nekā par grāmatām. Bet tekstiņus medijiem ko šiem runāt- tā vispār medusmaize! Šajā feiku pasaulē jau neviens nevar palikt ar skaidru prātu
šī ģimene mūžīgi būs pie sadales
13.11.2022. 20:15vērpe un sieva krastiņa - šitais pārītis Latvijā (laikam jau divdesmit gadus KKFondā ) nosaka , kuram dot un kuram nedot finansējumu. Draugu būšana, pazīšanās utt. - ne viens vien ir sūdzējies par šo midzeni, kurā iekļūt var tikai ģimenei lojālie.
pietiek.com reiz bja pat raksts par šo ģimenes ligzdu, kas savstarpēji viens otram izpalīdz par valsts naudu.(K.Vērpe un E.Vērpe- dēls tēvam prasa finansējumu savam projektam, loģiski kurš tēvs atteiks dēlam, kā tur tas juceklis beidzās, nepasekoju .. )
mars
13.11.2022. 19:27jau vairāk kā 20 gadus sēž vienā ienesīgā vietā, kā vecca mēebele ar brrežņjeva dogmām, finnanssēem - savējieem draudziņiem,paziņjām, huntas režjīma
piepras.izpildei. uzpirktie medija žurnaļug- huntas
HT
13.11.2022. 13:25»
Hm
Kurš tagad vada VKKF
Vada Edgars Vērpe.
VKKF padomes sastāvs
Dace Bluķe
- padomes priekšsēdētāja
Dace Jurka
Edgars Saksons
Līga Šulca
Anete Karlsone
Agnese Lāce
Agrita Ozola
Alise Ģelze
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
Nauris Puntulis
Ināra Dundure
Māris Čačka
Kārlis Krūmiņš
VKKF Literatūras nozares ekspertu komisija
Maira Dobele
Maira Dobele. Dokumentālā kino režisore, rakstniece un publiciste. Ar literatūras un kino nozarēm saistītu starptautisku projektu vadītāja.
Inga Bondarjuka- Mrazauskas - literarūras ekspertu komisijas priekšsēdētāja.
Latvijas literatūras eksporta platformas "Latvian Literature" vadītāja, kultūras menedžere ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi literatūras un grāmatniecības projektu īstenošanā.
Aluse Nīgale.
Zanda Gūtmane. Literatūrzinātniece un recenzente, Liepājas Universitātes profesore un pētniece. Pieredze kultūras projektu un literatūras vērtēšanā.
Anna Rancāne. Dzejniece, dramaturģe. Kā literāro tekstu autore piedalījusies vairākos kultūras projektos Latgalē. Ikdienā strādā Rēzeknes novada pašvaldībā.
Ingmāra Balode. Dzejniece, atdzejotāja, tulkotāja, redaktore. Nodarbojas galvenokārt ar poļu mūsdienu literatūru, tulko un atdzejo arī no vairākām citām valodām. Vieslektore Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilggadēja pieredze kultūras medijos satura radīšanas un redakcijas darbā; pieredze arī starptautiskos kultūras projektos, literatūras jomas un starpnozaru ekspertu komisijās.
Vita Mekša. Jūrmalas Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre. Kopš 2007. gada pieredze projektu izstrādē bibliotēku un muzeju darbā, literāru pasākumu un izstāžu veidošanā.
HT
13.11.2022. 13:24»
no malas
kādā sakarā Vērpes bilde?! Aizdomas, ka "ielicējiem" kārtējo reizi nav nekādas sajēgas par tēmu
Valsts kultūrkapitāla fonda darbinieki
Vārds uzvārds
Amats
E-pasts
Tālrunis
Edgars Vērpe
direktors
no malas
13.11.2022. 13:17»
Hm
Kurš tagad vada VKKF
ko nozīmē "vada"? Varbūt tomēr šajā gadījumā svarīgi ir naudas sadales lēmumu pieņēmēji? (un tas nu noteikti nav Vērpe)
Hm
13.11.2022. 12:37»
no malas
kādā sakarā Vērpes bilde?! Aizdomas, ka "ielicējiem" kārtējo reizi nav nekādas sajēgas par tēmu
Kurš tagad vada VKKF?
Atis Priedītis
13.11.2022. 11:34Kancelēšanas iemesls var būt arī tīri politisks. Latvijā šobrīd nav iespējams izdot grāmatas, kurās tiek rakstīts par patiesām VDK vajāšanām okupācijas beigu periodā. Jo neskatoties uz to, ka šādu vajāšanu esamība pasaulē tiek atzīta, Latvijā tā tiek pilnībā noklusēta. Pārāk daudz Latvijas slavenību bija šajās vajāšanās iesaistīts un cilvēki neko par to uzzināt nedrīkst.
no malas
13.11.2022. 11:21kādā sakarā Vērpes bilde?! Aizdomas, ka "ielicējiem" kārtējo reizi nav nekādas sajēgas par tēmu
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
