Pati no sevis nāk prātā doma par klasisku kancelēšanas gadījumu
Guntis Berelis13.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nekad neesmu publiski izteicies par Valsts kultūrkapitāla fonda (KKF) konkursu rezultātiem, jo savulaik pats pāris gadus esmu tupējis komisijā un lieliski zinu, ka laimīgā loze ļoti bieži atkarīga arī no zvaigžņu stāvokļa, no vērtētāju gara un veselības stāvokļa un tamlīdzīgām būšanām, kam ar literatūru ļoti pastarpināts sakars.
Tāpat prātā palikusi viena grāmatiņa, kurai es biju projekta pieteicējs, virzītājs un kaut kādā mērā izdevējs un kura, liekas (sen bija, īsti neatceros), trīs reizes tika izbrāķēta, ceturtajā dabūja mazu naudiņu, bet beigu galā tika aplaimota ar Literatūras gada balvu.
Bet šoreiz saņēmu kārtējo atteikumu un nu man tiešām cemme. Apmēram gada laikā četras reizes man atmesti atpakaļ pieteikumi stipendijai (plus vēl divi atteikumi, kur es pats nebiju pieteicējs, bet, nu, sacīsim, centrālais personāžs, plus viens atteikums pagājušogad pilnībā formāla iemesla dēļ).
Varu iedomāties situāciju, kad rakstošais tips sagājis mērenā sviestā un nemitīgi dod vienu un to pašu pilnīgi murgaino ideju, pārmēru pārliecināts par savu ģenialitāti, tak nē. Man bija trīs atšķirīgi projekti: divi romāni, viens – aptuveni to varētu definēt kā “diloģiju”. Rezultāts – absolūtā nulle. Viena atteikuma formulējumu es atturēšos te reproducēt, jo tas savā komiskumā ir pilnīgi absurds, bet pārējie – klasiskie: “nepārliecina ideja”.
Zinu, ka KKF atteikumos izmanto “formulas”, t. i., iepriekš sagatavotus tekstus, ar kuriem ērti atrakstīties, kas arī saprotami, jo KKF komisijas uzdevums ne tuvu nav nodarboties ar iesniegto fragmentu recenzēšanu. Tomēr nenovēršami rodas jautājums – vai manas desmit publicētās grāmatas (plus kādas 700 publikācijas periodikā) vēsta par to, ka es kaut ko rakstītu “nepārliecinoši” (strīdīgi – tas jā) vai zem kādas diezgan augstas kvalitātes latiņas? (Ja vēl pievelk klāt arī visas oficiālās atzinības, divas Literatūras gada balvas un vienu tās nomināciju ieskaitot, tad jautājums drusku saasinās.)
Vēl jau varētu turpināt – par beidzamā gada laikā dažādu iemeslu dēļ nepublicētajiem tekstiem, nekur nerakstītu un neformulētu aizliegumu publicēties un tamlīdzīgi. Beigu galā – nekādā gadījumā neesmu visādu konspiroloģijas teoriju entuāzists – pati no sevis nāk prātā doma par klasisku kancelēšanas gadījumu.
Pret to man nav nekādu iebildumu, jo tas ir tāds interesants koks ar diviem galiem, un, kad otrs gals kancelētājiem nāk atpakaļ, tad ir tiešām uzjautrinoši. Bet nelaime tā, ka tas smagi uzbliež finansiālā ziņā un tālāk – arī pa literatūru, jo kancelētajam nākas piestrādāt gan par sētnieku, gan par naktssargu (abi jau noieti etapi) gan utt., uz ko nu profesionāls rakstnieks ir spējīgs, tik drusku smieklīgi, ka ar to nākas nodarboties nevis studenta vecumā, bet jau drusku pēc sešdesmit.
Ui, bet man sanāca saskarties ar profesionāliem sētniekiem un profesionāliem naktssargiem, un profesionālām apkopējām – tur acis uz kātiņiem, kādu naudu viņi pelna, kaut kas tāds letiņu rakstniekiem ne sapņos nerādās ar vai bez stipendijām. Pašlaik tāds noskaņojums, ka tiešām jāmet teksti pie malas, jānokārto parādi, ko esmu sasolījis, un jāpārkvalificējas par normālu naktssargu. Nu i nafig, literatūra iztiks bez manis. Apnicis.
Attēlā - KKF direktors Edgars Vērpe.
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
