Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārtikas veikalu ķēde “Mego” vēl līdz 2025.gada aprīlim pastarpināti nodrošinās visu Latvijas cietumu veikalu tīklu darbību. To paredz “Mego” operatora SIA “Lenoka” un Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošās Ieslodzījumu vietu pārvaldes 2020.gada aprīlī noslēgtais līgums. Tādējādi 14 miljonu eiro vērtais līgums turpinās nodrošināt ievērojamus ieņēmumus uzņēmumam, kura patiesais labuma guvējs atrodas apcietinājumā aizdomās par dalību Latvijā skaļākajā pasūtījuma slepkavībā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns izliekas to neredzam.

Cietumu veikalu apkalpotāja — SIA “Lenoka” patiesā labuma guvējs ir uzņēmējs Aleksandrs Babenko, kurš šopavasar tika aizturēts aizdomās par saistību ar pirms četriem gadiem notikušo maksātnespējas administratora, zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavību. Proti, 100% SIA “Lenoka” kapitāldaļu pieder SIA “Mego”, bet 62% no šī uzņēmuma kapitāldaļām ir SIA “Gruodis” īpašums, kura vienīgais dalībnieks ir A.Babenko.

Ar SIA “Mego” cieši saistīts savulaik bija arī A.Babenko biznesa partneris Mihails Uļmans, kuram arī ir piemērots apcietinājums kā Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam. Viņam laikā no 2005.gada līdz 2017.gadam piederēja lielākais “Mego” kapitāldaļu īpatsvars – 62%, kas pēcāk nodotas tam pašam A.Babenko.

Interesanti, ka atklātā konkursā ar 14 miljonu līgumcenu, kas piecu gadu garumā sola gandrīz vai garantētu peļņu, piedalījās tikai SIA “Lenoka”. Arī Ieslodzījumu vietu pārvaldes iepirkuma procedūras ziņojumā norādīts, ka “Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas nodarbojas ar Iepirkuma priekšmetam atbilstošu pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus nodrošinot pakalpojuma sniegšanu klientam (juridiskam klientam), piemēram, AS “Maxima Latvija”, SIA “Iepirkuma grupa”, SIA “Rimi Latvija” u.c.,” un šie, kā arī vēl citi uzņēmumi, “varēja atbilst atklāta konkursa noteiktajām pretendentu atlases prasībām”, taču “nav pieteikušies ar atlases prasībām nesaistītu iemeslu dēļ”.

Iespējams, šāda apstākļu sakritība varētu viest aizdomas par saskaņotām darbībām ar jau iepriekš zināmu konkursa rezultātu.

Tāpat nav saprotams, kādēļ līgumā ir paredzētas valsts tiesības no tā atteikties, piemēram, uzņēmumam piemēroto sankciju dēļ, bet ne citu līdzīgu apstākļu dēļ. Atzīmējams, ka pēc SIA “Lenoka” patiesā labuma guvēja aizturēšanas un aizdomām par viņa iesaisti pasūtījuma slepkavības organizēšanā Tieslietu ministrija, cik publiski ir zināms, neuzstāja uz līguma pārskatīšanu vai pārtraukšanu, piemēram, zaudētas reputācijas dēļ, kurai uzņēmējam, kas veic Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošas iestādes, jo vairāk – ieslodzījuma vietu jeb cietumu pasūtījumu, vajadzētu būt nevainojamai. Tas dod augsni nelāgām aizdomām par kādas aizkulisēs esošas personas interesēm šī līguma turpināšanā.

Publiski ne reizi vien izskanējis, ka pašreizējā tieslietu ministra un Mihaila Uļmana pietuvināto personu ceļi savulaik ir krustojušies, un, visticamākais, tas notiek arī tagad. Zināmas saiknes konstatējamas skandalozajā tagad jau likvidētās SIA “Pilsētas ganības” stāstā, kur pašreizējais tieslietu ministrs vairākus gadus bija gan valdes loceklis, gan arī pārstāvēja šīs sabiedrības vairākuma dalībnieka, Nīderlandē reģistrētā uzņēmuma “Pilsetas Investments B.V.” intereses. Starp tagadējā ministra biznesa partneriem un SIA “Pilsētas ganības” īpašniekiem bija gan Romāns Žeglovs (6,12%), kurš vēlāk kā maksātnespējas administrators nāca talkā ar ministru saistītā “SIA “Dylan distribution” likvidēšanā, gan viens no Jaunās konservatīvās partijas dibinātājiem Rihards Linde (10%), gan Romans Kozlovs (14,28%). Lauvas tiesa no “Pilsētas ganību” kapitāldaļām (60%) piederēja “Pilsētas Investments B.V.”. Jāatgādina, ka “Pilsētas ganību” bizness beidzās ar pamatīgu fiasko — iecerētās stacijas un autoostas Skanstes ielas rajonā vietā bija maksātnespēja un izskanēja arī aizdomas par negodprātīgu “Rietumu bankas” izsniegtā vairāk kā septiņus miljonus eiro lielā aizdevuma saņemšanu un izlietošanu.

Romāns Kozlovs, Romāns Žeglovs un Rihards Linde ir arī juridiskā biroja “Inlat” vadošās personas (birojs 100% pieder R.Kozlova sievai Jūlijai Kozlovai, kura ieņem amatu arī ar Mihailu Uļmanu cieši saistītās “Latvijas Pasta bankas” padomē). Kā šā gada 2.jūnijā izskanēja no Saeimas tribīnes, prasot tieslietu ministra demisiju: “Šīs personas līdz šai dienai apkalpo personas, kas ir “Latvijas pasta bankas” un “Mego” īpašnieki. Abas apcietinātās personas. Juridiskais birojs “Inlat” sniedza un sniedz juridiskos pakalpojumus abām apcietinātajām personām.”

Minētie fakti, kā arī tieslietu ministra vēsturiskās un tagadējās saites ar Latvijā skaļākajā pasūtījuma slepkavībā aizdomās turēto pietuvinātajām personām liek uzdot jautājumu, vai ar Aleksandra Babenko un Mihaila Uļmana vārdiem saistītā “Mego” veikalu tīkla uzvara Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošās Ieslodzījumu vietu pārvaldes daudzmiljonu konkursā patiešām ir nejaušība, un vai patiešām Latvijā nebija neviena cita veikalu tīkla, kurš arī labprāt būtu piedalījies šai konkursā, ja vien tiem, iespējams, nebūtu bažu par šādas savas rīcības bezjēdzīgumu. Vai arī tas tomēr ir ministra visai orveliski postulētais “bezkompromisa tiesiskums”.

Tikmēr apcietinājumā esošie A. Babenko un M. Uļmans var izmantot unikālo iespēju iepirkties pašu veikaliņā cietumā, bet diez vai tāds bija viņu nodoms, piedaloties šajā konkursā.

Novērtē šo rakstu:

97
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi