Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažus mēnešus atpakaļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieņēma lēmumu, kuram būs tālejošas sekas vairuma Latvijas iedzīvotāju sadzīvē, proti, ministrija mainīja savu izpratni par to, kā būtu traktējams atkritumu apsaimniekošanas likums, un pielīdzināja uzņēmumu – dažādu ražotņu un veikalu - darbības rezultātā radītos atkritumus iedzīvotāju radītajiem sadzīves atkritumiem.

Te vietā būtu ieturēt pauzi un jautāt – kā gan kaut kas tik maznozīmīgs kā VARAM izpratne par to, kas ir vai kas nav sadzīves atkritumi, var būtiski ietekmēt gandrīz katra Latvijas iedzīvotāja sadzīvi? Var gan – ja esat gatavi iepazīties ar visu atkritumu apsaimniekošanas ainu.

Tātad – Latvijā līdz šim paralēli pastāvējušas divas dažādas atkritumu savākšanas un tālākās apstrādes sistēmas. Pirmā ir katram pazīstamā sadzīves atkritumu sistēma savākšanas sistēma ar atkritumu konteineriem pie mājām un pīkstošus signālus radošajām atkritumu savākšanas mašīnām agri rītos. Otra ir bijusi slēpta vairuma iedzīvotāju acīm – tā ir sistēma, kas savāc, šķiro un fasē uzņēmumu radītos atkritumus tālākai pārstrādei.

VARAM pieņemto lēmumu rezultātā otrā sistēma tiek likvidēta un tajā strādājošie uzņēmumi – izstumti no tirgus, jo turpmāk atkritumus no uzņēmumiem un lielveikaliem drīkstēs savākt tikai tie uzņēmumi, kuriem noslēgts līgums ar pašvaldību par sadzīves atkritumu savākšanu.

VARAM jaunās pieejas problēma slēpjas tajā, ka abas atkritumu savākšanas sistēmas ir pilnīgi negatavas pārņemt viena otras funkcijas. Tie uzņēmumi, kas strādāja uzņēmumu radītā iepakojuma un ražošanas atkritumu savākšanā, nevar noslēgt līgumu ar pašvaldībām par sadzīves atkritumu savākšanu, jo tiem nav nedz atbilstošās tehnikas, nedz konteineru, nedz personāla, kas spētu to paveikt – tā visa radīšana prasītu simtiem miljonu eiro lielas investīcijas. Savukārt tie, kas nodarbojās tikai ar sadzīves atkritumiem, nav sagatavoti darbam ar uzņēmumu iepakojumu un ražošanas atkritumiem.

Lai saprastu problēmas mērogu – viena liela tirdzniecības centra radītais kartona un dažādu iepakojamo plēvju daudzums dienā ir tāds, ka tā izvešanai būtu nepieciešami vairāki desmiti atkritumu mašīnu dienā, un šādu tirdzniecības centru Rīgā ir vairāki desmiti, mazāku veikalu – simtiem, ražošanas uzņēmumu, kas rada visdažādākos atkritumus, tostarp arī indīgus un ugunsbīstamus – arī simtiem, ja ne pat tūkstošiem. Sadzīves atkritumu savācējiem nav tik daudz tehnikas, lai tiktu ar šo apjomu galā tā, lai tas neietekmētu iedzīvotāju radīto sadzīves atkritumu savākšanas sistēmu.

Šajā brīdī esam nonākuši pie sekām, kuras izjutīs vairums iedzīvotāju. Var diezgan droši prognozēt, ka šādos apstākļos ap lielajiem tirdzniecības centriem, kas ir ļoti aktīvi kartona un dažādu iepakojamo plēvju atkritumu radītāji, notiks mēģinājumi izvietot simtiem atkritumu konteineru, lai glabātu izlietoto iepakojumu, un pilnīgi reālistiskas ir arī stihiski radītas atkritumu izgāztuves ar visām tām raksturīgajām pazīmēm – smakām, žurkām un ugunsbīstamību.

Tā kā tik lielu konteineru skaitu nebūs iespējams uzstādīt pie veikalu noliktavu telpām un tehniskajām ieejām, tad neizbēgami daļa no tiem pārceļos uz automašīnu stāvvietām, atnesot sev līdzi arī smakas un žurkas. Pilsētu vides degradācija ap iepirkumu centriem šādos apstākļos būs neizbēgama.

Kā ir nonācis tik tālu? VARAM skaidro, ka šādi lēmumi pieņemti, lai ieviestu Latvijas likumdošanā Eiropas Komisijas direktīvas par atkritumiem (2008/98/EK) prasības. Jāsaka, ka šīs prasības attiecas uz visām Eiropas valstīm, taču neviena no tām nav izvēlējusies tik oriģinālu šo prasību interpretāciju – pārējās valstīs saglabāta sadzīves atkritumu un uzņēmumu radīto atkritumu nošķirtība.

Jebkuram cilvēkam būtu pilnīgi skaidrs, ka lielveikalu un uzņēmumu radītie atkritumi nav vis sadzīves atkritumi, bet gan t.s. primārais, sekundārais vai terciārais iepakojums un ražošanas atkritumi, un ar to būtu jāapietas atšķirīgi. Jebkuram būtu, bet vides jautājumus regulējošajai ministrijai tas nav skaidrs.

Tas, ka šis lēmums krasi samazinās uzņēmumu un veikalu interesi šķirot un nodot atkritumus un iepakojumu, ir vēl vienas šī lēmuma sekas. Ja agrāk uzņēmumi savu iepakojumu pārdeva atkritumu savākšanas uzņēmumiem kā pārstrādājamo iepakojumu, tad, pasludinot tos par sadzīves atkritumiem, kurus savāc par velti, zūd arī uzņēmumu interese tos vākt un nodot.

Liels tirdzniecības centrs, nododot iepakojumu, agrāk varēja nopelnīt pat vairākus miljonus eiro gadā, bet jaunajos apstākļos šī miljoni pārvērtīsies par apaļu nulli. Šajos apstākļos iemesli centībai pazudīs, un var prognozēt, ka vismaz daļa atkritumu, kas agrāk nonāca pārstrādes uzņēmumos, tagad aizceļos uz atkritumu izgāztuvēm – pilnīgi pretēji atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes mūsdienu tendencēm, savukārt negūtos ienākumus veikali centīsies kompensēt ar cenu pieaugumu citām precēm.

Visbeidzot, pēdējās ministrijas lēmuma sekas būs tiesiskās paļāvības zudums un cenu pieaugums par atkritumu savākšanu – uzņēmumi, kas agrāk nodarbojās ar uzņēmumu ražošanas atkritumu un un iepakojuma savākšanu, tiks padzīti no biznesa par labu dažiem lielajiem atkritumu pārstrādes monopoliem.

Kāda ir monopolu veidošanās un konkurences trūkuma ietekme uz pakalpojumu cenām, pieņemu, ka visi saprot. Savukārt no uzņēmējdarbības padzītajiem uzņēmumiem atliks tikai tiesāties ar valsti par zaudētajām investīcijām, bet veikaliem – par zaudētajiem ienākumiem.

Tā, lūk, viens šķietami maznozīmīgs VARAM lēmums ietekmēs katra Latvijas iedzīvotāja ikdienu.

* SIA “Ekobāze” vadītājs un īpašnieks

Attēlā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Attīstībai/Par pārstāvis Artūrs Toms Plešs

Novērtē šo rakstu:

100
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...

3

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

FotoLai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, pilnveidotu ierēdņu profesionālo kompetenci, valsts pārvaldē ir iedibināta ierēdņu pārcelšana jeb rotācija. Rotācija ir būtisks civildienesta izveides elements, un pārcelšana citā amatā valsts pārvaldē ir izplatīta prakse visā pasaulē, lai efektīvi veiktu valsts uzdevumu izpildi sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē.
Lasīt visu...

21

Viedais Anonymous

FotoVispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens var parakstīt savu tekstiņu ar jebkādu segvārdu. Troļļi izmanto šo iespēju, parakstot savus izteikumus ar populāru personu vārdiem vai literārajiem pseidonīmiem.
Lasīt visu...

21

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

FotoVietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Lasīt visu...

21

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

FotoPretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
Lasīt visu...

21

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

Foto1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Lasīt visu...

21

Modelēšana – “KO DARĪT?”

FotoNesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Lasīt visu...

21

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

FotoČinavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...