Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partija KPV LV izcēlusies ar kārtējo sabiedriskās domas manipulāciju: ar KPV LV simboliku publicēti nepatiesi apvainojumi par Latvijas valsts nodokļu sistēmu, balstot apvainojumus Latvijai uz sen jau kā novecojušiem datiem.

Galerijā pie raksta redzamas KPV LV izplatītās bildītes, kurās pievienoti vēl klāt četri burti “OECD”, taču bildīšu autori manipulatīvos nolūkos ir paņēmuši... piecus gadus senus datus. Šeit aprakstītie attēli ņemti no KPV LV kandidāta Māra Darģa (12. numurs KPV LV Rīgas sarakstā) profila facebookā.

Tā vienā bildītē redzams grafiks, saskaņā ar kuru iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) Latvijā 2013. gadā bijis 24%, taču aizmirsts tāds “sīkums”, ka šogad tas ir samazināts uz 20% itin visām algām par summu līdz 20 000 eiro gadā! Tikai tiem, kam algas gadā pārsniedz 20 un 50 tūkstošus, ir jāmaksā attiecīgās progresīvās likmes.

Visiem mazo algu saņēmējiem IIN ir samazināts. Turklāt arī pelnošākajiem ir jāsāk maksāt palielinātās IIN likmes tikai no tās algas daļas, kas pārsniedz 20 tūkstošus gadā — tas tāpēc, lai neiznāktu, ka labākie darbinieki tiktu “sodīti par sekmēm”.

Nākamajā bildītē redzams neapliekamais minimums, kas Latvijā uzrādīts tikai skait’la “75” veidā (tie ir meli, jo patiesais neapliekamais minimums 2013. gadā bija 45 lati mēnesī, kas eiro izteiksmē būtu 64,03).

Bet par šodienu patiesība ir tāda, ka šogad Latvijā neapliekamais minimums ir 200 eiro mēnesī (turklāt par katru apgādājamo neapliekamais minimums pieaug par vēl 200 eiro), turklāt no pagājušā gada ir ieviests nevis ikmēneša, bet gan gada neapliekamais minimums. Pagājušogad tas bija 1380 eiro par visu gadu kopsummā, bet šogad pieaug līdz 2400 eiro gadā, plus vēl 600 eiro limits attaisnotajiem maksājumiem par izglītību, medicīnu utt.

Tātad, ja ģimenē ar diviem maziem bērniem tēvs strādā, bet sieva pa vidu bērnu audzināšanai piepelnās, tēva neapliekamais minimums gadā būs 7200 eiro, bet var sasniegt pat 9000 eiro gadā, ja tiek izmantots viss attaisnoto izdevumu limits trim personām, un arī sieva savu 2400 + 600 eiro neapliekamo minimumu (pat tad, ja viņa saņem kaut vai tikai autoratlīdzības) var izmantot tāpat kā jebkurš no mums.

Šādā veidā KPV LV savā interneta aģitācijā apzināti izmanto novecojušus un nepatiesus datus, kuri bija spēkā laikā, kamēr Latvija bija spiesta pārvarēt krīzi — taču kopš tā laika šie zemie krīzes laiku limiti ir daudzkāršoti, ko KPV LV apzināti noklusē.

Tāpat jāņem vērā, ka tagad neapliekamo minimumu rēķina uz visu gadu, ne pa mēnešiem: ja cilvēks vairākus mēnešus bijis bez oficiāliem ienākumiem, viņa limits automātiski pārvirzās uz citiem mēnešiem. Turklāt no nākamā gada neapliekamais minimums augs vēl par 30 eiro mēnesī — arī šis fakts tiek apzināti noklusēts, tracinot sabiedrību ar sen novecojušiem datiem.

Ir arī redzama bildīte “IIN īpatsvars ES valstīs 2015.g., %” ar absolūti neiespējamu 74 procentu rādītāju Latvijai, turklāt nepapūloties paskaidrot, tieši no kā šie 74% rēķināti (vai attiecībā pret ko).

Vienīgais, ko šeit varētu saskatīt, ir IIN iekasēšanas procents no teorētiski iespējamā maksimuma pie pilnas nodarbinātības, ja bezdarbs tiktu izskausts pilnībā un visi strādājošie regulāri strādātu vēl virsstundas (jāatzīmē, ka reālajā pasaulē, nevis interneta bildītēs 2015. gadā nodokļi Latvijā tika iekasēti ar plusa zīmi pret iepriekšējo gadu).

Visbeidzot, absolūti aplams ir grafiks “Tiešo darbaspēka nodokļu īpatsvars neto darba algai 1000 eiro ES valstīs 2013. gadā”. Te tiek apgalvots, ka Latvijā darbaspēka nodokļi esot sasnieguši 43% no neto algas, kas esot vislielākais skaitlis Eiropā.

Salti meli: šobrīd darbaspēka nodokļi veido 31% no neto algas (20% IIN + 11% sociālais nodoklis), bet iepriekšējos gados bija tikai par 3% vairāk (pirms IIN samazināšanas). Gan 31%, gan 34% likmes ar darbaspēka nodokļiem atbilst Eiropas vidējam līmenim, ierindojot Latviju kaut kur starp Itāliju, Poliju, Nīderlandi un Austriju.

Iespējams, grafikus gatavojušie nejēgas ierindojuši starp darbaspēka nodokļiem arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tomēr VSAOI nav nodokļi: VSAOI mēs maksājam sev, savām individuālajām vajadzībām, jo no tām nepieciešamības gadījumā tiek finansēti mūsu bezdarbnieku pabalsti, māmiņalgas, veselības aprūpe utt. Apdrošināšana (pat ja to administrē valsts iestādes) nav nodoklis, bet gan mūsu pašu nodrošinājums nebaltām dienām.

Nupat jau astoņus mēnešus spēkā ir nodokļu reforma, kuras laikā paceltas minimālās algas, vienlaikus samazinot IIN likmi, reformējot UIN samaksas atpakaļrāpulīgo kārtību, paralēli apkarojot čaulas kompānijas, moikbanku shēmas u.tml. Pirmo reizi vēsturē no valsts budžeta medicīna šogad finansēta vairāk nekā miljarda eiro apmērā (un tas — pat neieskaitot privāto veselības apdrošinātāju maksājumus slimnīcu kasēs un daudzo privātklīniku apgrozījumu).

Rezultāts: pirmajā pusgadā nodokļos Latvijā iekasēts par 15% vairāk, nekā bija plānots, un bezdarbs turpina lēnām sarukt. IKP pieaudzis par vairākiem procentiem, bet inflācija vienlaikus neaug līdzi, paliekot normas robežās. Naudas izteiksmē tas nozīmē, ka valsts budžetā pirmo reizi vēsturē izveidojies 2/3 miljarda eiro tīrais pārpalikums. Un gads vēl nav beidzies!

Tā kā tukšrunātājiem KPV LV nav nekādi, nu pavisam nekādi taustāmi darba rezultāti, ar kuriem palepoties vēlētāju priekšā (ne kā partijai kopumā, ne tās biedriem individuāli — ja neskaita 5000 eiro mēnesī saņemšanu no Rūdolfa Meroni sagrābtajiem uzņēmumiem Ventspilī vai vēl 2000 eiro pieprasīšanu no kāda atkritumu uzņēmuma), tad jāfabricē propagandas bildītes internetā, kurās redzami tīšuprāt nepatiesi un sen jau kā novecojuši dati.

“Valstij jāsāk ar sevi” — pat KPV LV reklāmas sauklis cenšas novelt atbildību no šīs partijas par nepieciešamību rīkoties, no tās vēlētājiem, kandidātiem vai “līderiem” pārliekot prasību pēc rīcības uz Latvijas valsti (tātad mūsu sabiedrību kopumā — ieskaitot tos cilvēkus, kuri nekad nebalsos par populistu balamutēm).

Tā nu valsts tiešām ir sākusi ar sevi, tā ir rīkojusies, tā ir sākusi samazināt nodokļus visiem darba ņēmējiem un pelnošajiem uzņēmumiem, vienlaikus uzsākot nodokļus iekasēt sekmīgāk — un ir guvusi ievērības cienīgus rezultātus. Patiesībā tik labus rezultātus, ka tai sīkpartijai, kas pieprasa rīcību no valsts (un nevis no sevis), tagad atliek vienīgi apmelot Latviju ar tīšuprāt aplamiem un sen kā novecojušiem cipariem.

Bet pat to viņi neprot tā, lai netiktu pieķerti ar nolaistām biksēm.

Oriģinālā saite: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=2442763412616850&set=a.1386161048277097&type=3&theater

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

45
46

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...