Iesaki rakstu: 
Principā man nav nekas pret prēmijām kā darbiniekus labāk strādāt motivējošu mehānismu, taču Aknīstes domē vismaz otro sasaukumu pēc kārtas prēmiju izmaksām nav nekāda sakara ar darbinieku motivēšanu. Drīzāk tās darbojas kā labāk strādāt demotivējošs faktors, jo tie, kas strādā slikti, var saņemt tikpat lielu prēmiju kā tie, kas strādā labi. Šo prēmiju piešķiršanas kārtību varētu nosaukt vienkārši par brutālu ikgadēju naudas “izkāšanu” no pašvaldības budžeta.
Pirms biju iedomājies, ka šogad šis ikgadējais pirmssvētku cirks izpaliks, jo ir taču pandēmija, krīze uzņēmējdarbībā, vajadzētu solidarizēties ar tiem, kam iet sliktāk. Tāpat daļai pašvaldības darbiniekiem ir būtiski samazinājies darba apjoms, taču maldījos, jo novada lēmējvaras vairākums dzīvo savā bezatbildības un bezkaunības burbulī, izliekoties neredzam to, kas notiek ārpusē.
Interesants ir arī pats prēmiju naudas sagādāšanas process, ko citādi kā par savdabīgu shēmošanu nenosauksi. Kādreiz tas notika apmēram tā - tiek apstiprināts gada budžets, kurā katrai struktūrvienībai tiek iedots nedaudz vairāk naudas kā nepieciešamākajam vajadzībām, bet gada beigās “nejauši” parādās lieki pārdesmit tūkstoši, kuri tiek izmaksāti prēmijās. Ja kāds šai sistēmai nepiekrīt, tad uz šo darbinieku tiek izdarīts psiholoģisks spiediens.
Konkrēti 2016.gads. Gārsenes pilij uz gada beigām budžetā palicis aptuveni 1000 eiro, ko varētu izlietot kādai no daudzajām vajadzībām, taču naudu izmantot neļauj, jo jātaupa prēmijām. Kopā šajā gadā prēmijās izmaksāja vairāk nekā 40 000 eiro.
Šogad gan nedaudz cita shēma. 20 000 eiro prēmijām bija paredzēti gada sākumā, taču ar to ir par maz, tāpēc budžetā iestrādā algas tūrisma koordinatoram, vēl vienam pašvaldības policistam, kā arī vēl vienai amata vienībai, iespējams, būvniecības speciālistam. Šos darbiniekus, protams, neviens necentās pieņemt, toties ietaupīto varēja izmantot lielāku prēmiju izmaksām.
Aptuveni tādā veidā prēmijām sagādāti nepieciešamie aptuveni 49 000 eiro. Lieks ir jautājums par to, kāpēc jau labu laiku Aknīstē nevar uzcelt tirgu. Deputātu vairākumam ir pilnīgi citas prioritātes. Atsevišķiem darbiniekiem Covid-19 laikā darba apjoms nemainās, iespējams, pat pieaug. Te es domāju - šoferi, sociālais dienests, izglītības iestādes, saimnieciskie darbinieki.
Tāpēc potenciālie prēmiju saņēmēji varbūt būtu jāmeklē no šo cilvēku vidus, objektīvi izvērtējot katra ieguldījumu, nevis jāmaksā visiem pēc kārtas, tai skaitā arī kultūras dzīves vadītājai, kura oktobrī un novembrī nav noorganizējusi nevienu ievērības cienīgu pasākumu. Te jāņem vērā arī tas, ka kultūru Aknīstes novadā “organizē” vairāki darbinieki. Ar saņemtajiem vairākiem simtiem par gandrīz neko ir par maz. Nepieciešama arī prēmija. Par ko? Par kafijas krūzītes staipīšanu pa domes kabinetiem?
Šī sistēma, kuru jau daudzus gadus atbalsta domes vairākums, ir ņirgāšanās par nodokļu maksātājiem, bet, kā ciniski izteicies viens no domes vadošajiem darbiniekiem, „galvenais, ka “piķīts” nāk”.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
