Iesaki rakstu: 
Principā man nav nekas pret prēmijām kā darbiniekus labāk strādāt motivējošu mehānismu, taču Aknīstes domē vismaz otro sasaukumu pēc kārtas prēmiju izmaksām nav nekāda sakara ar darbinieku motivēšanu. Drīzāk tās darbojas kā labāk strādāt demotivējošs faktors, jo tie, kas strādā slikti, var saņemt tikpat lielu prēmiju kā tie, kas strādā labi. Šo prēmiju piešķiršanas kārtību varētu nosaukt vienkārši par brutālu ikgadēju naudas “izkāšanu” no pašvaldības budžeta.
Pirms biju iedomājies, ka šogad šis ikgadējais pirmssvētku cirks izpaliks, jo ir taču pandēmija, krīze uzņēmējdarbībā, vajadzētu solidarizēties ar tiem, kam iet sliktāk. Tāpat daļai pašvaldības darbiniekiem ir būtiski samazinājies darba apjoms, taču maldījos, jo novada lēmējvaras vairākums dzīvo savā bezatbildības un bezkaunības burbulī, izliekoties neredzam to, kas notiek ārpusē.
Interesants ir arī pats prēmiju naudas sagādāšanas process, ko citādi kā par savdabīgu shēmošanu nenosauksi. Kādreiz tas notika apmēram tā - tiek apstiprināts gada budžets, kurā katrai struktūrvienībai tiek iedots nedaudz vairāk naudas kā nepieciešamākajam vajadzībām, bet gada beigās “nejauši” parādās lieki pārdesmit tūkstoši, kuri tiek izmaksāti prēmijās. Ja kāds šai sistēmai nepiekrīt, tad uz šo darbinieku tiek izdarīts psiholoģisks spiediens.
Konkrēti 2016.gads. Gārsenes pilij uz gada beigām budžetā palicis aptuveni 1000 eiro, ko varētu izlietot kādai no daudzajām vajadzībām, taču naudu izmantot neļauj, jo jātaupa prēmijām. Kopā šajā gadā prēmijās izmaksāja vairāk nekā 40 000 eiro.
Šogad gan nedaudz cita shēma. 20 000 eiro prēmijām bija paredzēti gada sākumā, taču ar to ir par maz, tāpēc budžetā iestrādā algas tūrisma koordinatoram, vēl vienam pašvaldības policistam, kā arī vēl vienai amata vienībai, iespējams, būvniecības speciālistam. Šos darbiniekus, protams, neviens necentās pieņemt, toties ietaupīto varēja izmantot lielāku prēmiju izmaksām.
Aptuveni tādā veidā prēmijām sagādāti nepieciešamie aptuveni 49 000 eiro. Lieks ir jautājums par to, kāpēc jau labu laiku Aknīstē nevar uzcelt tirgu. Deputātu vairākumam ir pilnīgi citas prioritātes. Atsevišķiem darbiniekiem Covid-19 laikā darba apjoms nemainās, iespējams, pat pieaug. Te es domāju - šoferi, sociālais dienests, izglītības iestādes, saimnieciskie darbinieki.
Tāpēc potenciālie prēmiju saņēmēji varbūt būtu jāmeklē no šo cilvēku vidus, objektīvi izvērtējot katra ieguldījumu, nevis jāmaksā visiem pēc kārtas, tai skaitā arī kultūras dzīves vadītājai, kura oktobrī un novembrī nav noorganizējusi nevienu ievērības cienīgu pasākumu. Te jāņem vērā arī tas, ka kultūru Aknīstes novadā “organizē” vairāki darbinieki. Ar saņemtajiem vairākiem simtiem par gandrīz neko ir par maz. Nepieciešama arī prēmija. Par ko? Par kafijas krūzītes staipīšanu pa domes kabinetiem?
Šī sistēma, kuru jau daudzus gadus atbalsta domes vairākums, ir ņirgāšanās par nodokļu maksātājiem, bet, kā ciniski izteicies viens no domes vadošajiem darbiniekiem, „galvenais, ka “piķīts” nāk”.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
