Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pašvaldība, privatizējot tirgu, atbalstījusi vietējo oligarhu

Biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs
29.07.2011.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs jau ir vērsusies Valmieras pilsētas pašvaldībā ar iesniegumu par Valmieras tirgu, uz ko esam saņēmuši Valmieras pilsētas pašvaldības 17.05.2011 atbildi Nr.1-3-13/11/1067. Diemžēl Valmieras pilsētas pašvaldības sniegtā atbilde mūs neapmierina, jo tā nesniedz pilnīgu skaidrību par Valmieras tirgus likteni. Tāpēc, ņemot vērā daudzo valmieriešu interesi par Valmieras tirgu un tā nākotni, par kuru skaidru atbildi vai pat vīziju nesniedza arī Valmieras pilsētas pašvaldība savā atbildē, vēršamies ar atkārtotu iesniegumu sekojošu apsvērumu dēļ.

Valmieras pilsētas pašvaldība savā 17.05.2011.g. atbildē Nr. 1-3-13/11/1067 uz biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs jautājumiem atbildēja, ka „nekustamā īpašuma (paredzēta 7-stāvu apbūve) Tērbatas ielā 2, Valmierā, īpašnieks SIA Valmieras tirgus un tirgus pārvaldnieks ir SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība, domājot par tirgus attīstību, 2007. gadā izstrādāja tirdzniecības un darījumu centra- tirgus nulles cikla projektu” un „saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības 22.06.2004. domes sēdes lēmumu Nr.302 (protokols Nr.9, #6) par SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz zemes gabala Valmierā, Tērbatas 6 atsavināšanu un pirkuma līguma slēgšanu” Valmieras tirgus ir SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība īpašums.

Iepazīstoties ar Zemesgrāmatas (ZG) publiskiem datiem varam pārliecināties, ka zemes īpašums Tērbatas 4/6 tirgus teritorijā piederēja pašvaldībai, tas tika sadalīts un, pamatojoties uz 12.08.2004.g. pirkuma-pārdevuma līguma ar Valmieras pilsētas pašvaldību, kas noslēgts savstarpēji vienojoties, Tērbatas 6 nonāca SIA VRPB īpašumā, pēc tam 2009.gadā - SIA Valmieras tirgus īpašumā. VRBP mājas lapā tiek piedāvātas ēkas un telpas nomāšanai un pārdošanai Tērbatas ielā 2. un 6. SIA Valmieras tirgus pieder arī īpašums Tērbatas ielā 2, kura sastāvā ietilpst garāžas, kurās izvietoti rūpniecisko preču tirgotāji.

Pašvaldība neatbild uz jautājumu par Valmieras tirgus nākotni, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka pilsētas domes nespēja vai nevēlēšanās lemt par grozījumiem pieņemtajā teritorijas plānojumā (7-stāvu apbūve tirgū) liek domāt, ka arī faktiski mēs to varam zaudēt. Pilsētas dome nav pat tirgus līdzīpašniece, un tādējādi par sabiedrību maldinošu jāuzskata īpašnieka dēvēšana par „pārvaldnieku”, kā arī maldinoši ir apgalvojumi, ka pašvaldība pārrauga tirgus pārvaldītāja darbību tirgū vai, ka bankas pašreizējos ekonomiskos apstākļos atsakās kreditēt tirgu u.c. Tā ir apzināti pielietota demagoģija patiesā stāvokļa slēpšanai.

Aicinām Valmieras pilsētas pašvaldības atbildīgās amatpersonas nekavējoties veikt pasākumus un slēgt vienošanos ar īpašnieku par Valmieras tirgus saglabāšanu un rekonstrukciju. Ir pienācis laiks kaut ko paveikt arī sabiedrības interesēs!

Valmieriešiem ir tiesības zināt radušās situācijas pamatus, bet pašvaldības pienākums ir sniegt pilnu informāciju par radušos situāciju un tās iespējamiem risinājumiem nākotnē. Biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs biedrs J.Krumholcs jau ir rakstījis laikrakstā Liesma par domes pirmpirkuma tiesību nekorekto (ļaunprātīgo) uzurpāciju uz apbūvētiem zemes gabaliem G. Apiņa ielas mikrorajonā, neievērojot iedzīvotāju intereses, pat nepiedāvājot iedzīvotājiem iegūt īpašumā Apiņa ielas mikrorajona zemes.

Uzskatām, ka Valmieras tirgus gadījumā pašvaldība nav sniegusi sabiedrībai detalizētu informāciju par Valmieras tirgus atsavināšanas privātpersonām iemesliem, likumīgajiem pamatiem un kārtību, kāda ievērota, Valmieras tirgu atsavinot privātpersonām piederošām kapitālsabiedrībām, kas ļauj izteikt pamatotas bažas iespējai, ka pašvaldība ir vienkārši „uzdāvinājusi” tās Valmieras tirgus īpašuma tiesības (tātad, sabiedrības īpašumu- ne tikai saimniecības objektus, bet arī lielu zemes gabalu pašā pilsētas centrā) SIA VRPB, balstoties it kā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Biedrību interesē, par kādām pirmpirkuma tiesībām ir runa, ja tirgus savulaik celts par pilsētas budžeta līdzekļiem (piederība pilsētai arī uz 1940. gada 21. jūliju) un bez lēmuma par pašvaldības īpašuma atsavināšanu nevar būt runa par kaut kādām citu personu tiesībām.

Pilsētas iedzīvotāji vēlas redzēt centra zemju īpašumu sadalījumu, lai nākotnē būtu sagatavoti, ka atsevišķas vietas tur varētu nebūt pieejamas viņiem vai to pārveide notiktu bez viņu piedalīšanās. Par „uzņēmēju domes” patieso attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un pilsētas attīstību varētu liecināt arī tai dāvināto, mantoto īpašumu liktenis uz šodienu; personu skaits, kam ierādīti zemes īpašumi citās vietās (saņēmuši kompensācijas) vai personu skaits, kas nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, vai zemes gabala piederība nav konstatēta, un kas ir šo zemju īpašnieki šodien, izmantojot likuma normu par pieteikšanos uz zemes privatizāciju līdz 2004. gada 31. decembrim (pēc šī termiņa zemi var tikai nomāt vai izpirkt par latiem). Atsevišķi gan skatāms jautājums par zemju privatizāciju, „apaudzējot” padomju laikā celtos VRPB tirdzniecības un apkalpojošos objektus ar zemes gabaliem.

Pieņemot, ka SIA Valmieras tirgus nodarbojas ar tirgus ēku un teritorijas apsaimniekošanu, uzzinām, ka pēc Uzņēmumu reģistra datiem tā ir VRPB - firma, ko līdzīgi kā SIA Valmieras lielveikals dibinājis J. Ābele („sabiedrības dibinātājam pieder visas Sabiedrības pamatkapitāla daļas”). Tās bilancē tiek fiksēts SIA VRPB ieguldījums 340 177 Ls apmērā kā saņemtie pamatlīdzekļi un pakalpojumi un gandrīz tikpat iespaidīgs aizdevums, bet vai tirgus attīstībai?

SIA Valmieras tirgus neto apgrozījums 2009. gadā sastādījis 30,9 tūkst. Ls, bet 2008. gadā tikai 1,1 tūkst. Ls ar peļņu attiecīgi 16,6 un 0,64 tūkst. Ls. Par kādiem kredītiem tirgus attīstībai vēl šeit varētu būt runa, ja nav redzams, no kurienes ņems naudu, lai atmaksātu jau esošo kredītu saprātīgos termiņos?

SIA Valmieras tirgus bilancē uzrādītie ieņēmumi, iespējams, ir tālu no patiesajiem (tā gan ir VID kompetence), bet aptuveno apjomu nepavisam nav sarežģīti izvērtēt. Mūsu kaimiņi – cēsnieki kopējo mazumtirdzniecības gada apgrozījumu uzrāda virs 190 tūkst. Ls (vai tad mēs esam vājāki?), samaksātos nodokļus 37 tūkst. Ls un uzturēšanas izmaksas 93 tūkst. Ls (Cēsu tirgus arī ir SIA, bet pašvaldībai tajā pieder kapitāla daļas). Tā ir augsta rentabilitāte, bet ja vairāk kā 10 gadu netiek ieguldīti līdzekļi tirgus sakārtošanā, tad valmieriešu rentabilitāte varētu būt krietni augstāka.

Tik tiešām, ja neskaita dažus aizvāktos daļēji sabrukušos kioskus, ieguldīts nav ne santīms. Tirgus ēkas un inventāru šai laikā apsaimniekojis tikai „laika zobs”. Kādreiz renovētā tirgus nama fasādē jau izdrupuši ķieģeļi, krāsa nolupusi; plastikāta jumtiņi vienos caurumos; lielā noliktavas ēka un piebūvētie kioski pa pusei sabrukuši. Ne remontus, ne krāsu nav redzējis tirgus inventārs (šķiet, ka dzīvojam pasaulē, kur nav ne būvnormatīvi, ne uzraugošās institūcijas ). Ja pašvaldība patiesi uzraudzītu tirgus darbību, vai šāds tirgus stāvoklis ir sabiedrības interesēm atbilstošs?

VRPB, visticamāk, ir īpaša loma pilsētas attīstībā, jo varētu būt, ka attīstību guvis uz pilsētas budžeta rēķina, tajā pat laikā var nepildīt savus solījumus. Savulaik dome ar kopīgiem projektiem, iespējams, ir atbalstījusi stāvlaukumu izbūves pie veikaliem (tagad zemes privatizētas); sniegusi ekskluzīvas tiesības apkalpot unikālus pasākumus (piem. koncerti Pauku priedēs), ierobežojot brīvu konkurenci; iespējas nekontrolēti apsaimniekot pilsētas tirgu, dodot vienam tirgus dalībniekam (toreiz vēl bija lielākais tirgotājs un arī konkurents) tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citiem tirgus dalībniekiem; pārvietot tirgotājus savā garāžu kompleksā blakus tirgum, it kā pildot LR 1998. gada 6. oktobra MK noteikumus par apbūves līmeņa paaugstināšanu pilsētas tirgos (garāžas vienkārši bija jānojauc kā nepiederīgas pilsētas centram, taču šodien katra nenojauktā garāža īpašniekam pēc neoficiālas informācijas ienes ap 200 Ls mēnesī. MK Noteikumi tirgus laukumā netika un arī šodien nav izpildīti, bet 6 mēnešu pagaidu statuss sen beidzies.

Iedzīvotāji atminas, ir bijuši tirgus renovācijas solījumi:2002. g. ieguldīt 55 tūkst. Ls jaunu stāvvietu, zivju paviljona, sanitāro telpu izbūvei tirgotājiem un apmeklētajiem; 2007.-2008. g. „1. kārtas rekonstrukcijas plāns - rūpniecības preču tirgus pārveidi par mazu veikaliņu un salonu centru ar mūsdienīgām telpām un iekārtojumu”, bet palikuši par solījumiem, jo laikam ne jau krietns un godīgs saimnieks tos devis, kā to prasa Komerclikumā rakstītais.

Pašreiz tirgus pārvēršas par graustu, pilsētas kauna traipu. Tirgus pārvaldnieks un arī patiesais īpašnieks, iespējams, gadiem ļāvis tirgum sabrukt, „pārpumpējot” tirgus ieņēmumus un „uzkraujot” tam nesamērīgu kredīta atmaksu. Vai to var saukt par atbalstu uzņēmējdarbībai, jo tirgū tas neiegāja no ”nulles” kā lielākā daļa jauno tirgoņu- tam bija gan visi resursi, gan veikalu tīkls, gan sava vairumtirdzniecības bāze. VRPB bija monopolists, bet kā kooperatīvā sabiedrība darbojās visvājāk reglamentētajā tiesību laukā (paju biedriem maza teikšana, statūti „regulējami”, pārvaldes aparātam nebija nostiprināta materiālā atbildība par darbības rezultātiem u.c.). Visticamāk, tās bija „lielās politikas” vēsmas –mums bija patērētāju biedrība, kas vēl nebija privāta un vairs nebija arī valsts, tātad vietējai administrācijai varēja būt liela teikšana saglabāt šo saimniecību valmieriešu interesēs, tomēr tā izvēlējās sev izdevīgāku variantu, iespējams, arī drošu līdzekļu avotu partiju cīņās. Tā bez konkursa tika nodots apsaimniekošanā Valmieras tirgus, pievienotas patērētāju biedrības, iedzīvotājiem/pašvaldībai pienākošiem īpašumiem uzradās privātīpašnieks, lēti tika iegūts „Valmieras maiznieks” u.c. un, iespējams, pretī varēja attiecīgi saņemt, jo sava un partijas tēla spodrināšana nepavisam nav lēts prieks.

Tagad pilsētas dome apstiprina teritorijas plānojuma grozījumus, it kā nebūtu iedzīvotāju iebildumi par pilsētas centra daudzstāvu apbūvi, varbūt cerot, ka kādam tas nesīs iepriekšējās veiksmes. Domes apstiprināto apbūves augstumu (7- stāvi) tirgū vērtējam kā kārtējo nodevu kāda biznesa interesēm, jo katrs stāvs palielina zemes kadastrālo vērtību, bet lētā pirkšana un dārgā pārdošana pilsētas domei vēl arvien liekas sevišķi atbalstāma uzņēmējdarbība. J. Ābeles nopelni, acīm redzot, ir pārāk nopietni, lai ar viņa interesēm nerēķinātos. Izskatās, ka arī bijušās Tautas partijas bijušais līderis A. Šķēle savulaik paspējis izspēlēt savas biznesa intereses pilsētā - lēti nopirkt pilsētas katlu mājas vai dārgi pārdot pašvaldībai zaudējumus nesošu biznesu (viesnīcu Naktsmājas). Kā būs ar industriālās attīstības iespējām jaunajiem biznesiem pilsētā pēc 3 gadu patvēruma Biznesa un inovāciju inkubatorā, šķiet, mazāk kādu uztrauc.

Pilsētas domes paskaidrojums, ka tirgus teritorija ir privāts īpašums, un ar to jautājums ir izsmelts, nepavisam nav pietiekošs- privātīpašuma svētums bija jānodrošina ar godīgiem paņēmieniem, bet teritorijas plānojuma grozījumiem jāietver arī priekšlikumi, kas atbilst iedzīvotāju interesēm, to vajadzībām.

Uzskatām, ka uz pilsētas attīstību jāskatās daudz plašāk, ar lielāku perspektīvu un nevis kā pietuvinātu biznesmeņu interešu realizācijas iespēju šaurās savtīgās interesēs. Tikai tad varētu runāt par iedzīvotāju vēlētu pilsētas domi, kura strādā plašākas sabiedrības interesēs.

Ņemot vērā visu augstākminēto un pamatojoties uz LR Iesniegumu likuma, Informācijas atklātības likuma, likuma Par pašvaldībām, Teritorijas plānošanas likuma, Būvniecības likuma, kā arī likuma Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu normām, biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs:

I) lūdz Valmieras pilsētas pašvaldību sniegt atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

1.   Vai pašvaldībai ir pārliecība, ka tā spēs valmieriešus nodrošināt ar sakārtotu, prasībām atbilstošu tirgu ekoloģisku un Latvijā audzētu produktu tirdzniecībai, ja īpašums tiek piedāvāts pārdošanai?

2.   Vai pašvaldības rīcībā ir instruments, kas nodrošinātu Valmieras tirgus saglabāšanu, nodrošinot Valmieras pilsētas pašvaldības iedzīvotāju intereses?

3.   Vai un kāpēc pilsētas pašvaldība nenostiprināja Zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz tirgus ēkām un tirgus laukumu 7000 kv. m – tā ir 1936. gadā ekspluatācijā nodotā 60 000 Ls vērtā teritorija?

4.   Kādēļ tiesas procesā nav atguvusi tiesības uz šīm ēkām?

5.   Vai Valmieras tirgus ēku un zemes nonākšana cita īpašnieka rokās bija pilsētas iedzīvotāju interesēs realizēts projekts?

6.   Vai, kad, uz kāda tiesiska pamata un uz kādiem nosacījumiem (cena, norēķinu kārtība) Valmieras pilsētas pašvaldība ir lēmusi par Valmieras tirgus ēku/zemes atsavināšanu?

7.   Vai Valmieras tirgus šī brīža tehniskais stāvoklis atbilst spēkā esošām likumu normām un neapdraud sabiedrisko drošību, vienlaicīgi sniedzot informāciju, kādā veidā izpaudusies Valmieras pilsētas domes uzraudzība, kad ir veikta apsekošana?

8.   Vai pilsētas pašvaldība, apstiprinot 7-stāvu apbūves augstumu tirgū, ar šo lēmumu nodrošinās tirgus saglabāšanu?

9.   Vai Valmieras pilsētas pašvaldība ar savu finansējumu ir piedalījusies un tādējādi atbalstījusi stāvlaukumu izbūves pie SIA VRPB piederošajiem veikaliem Valmierā?

10. Ar kādiem līdzekļiem SIA VRPB piedalījās sava t/c Valleta apakšzemes komunikāciju, ceļu un teritorijas pārbūvē? Vai šiem darbiem finansējums tika gūts no pašvaldības un/vai no Eiropas piesaistītiem līdzekļiem?

11. Kādi iemesli (aprēķini, pētījumi, prognozes, tiesiskie pamati) kalpoja par pamatu Valmieras pilsētas domei ienesīgu, pat pilsētas budžetu papildināt spējīgu tirgu atdot uzņēmējam, kas nespēja konkurēt, neskatoties uz resursiem, ar laiku tika „izspiests” no savas nišas, un sāka nodarboties tikai ar nekustamo īpašumu (padomju laikā veidoto un visai sabiedrībai piederošu) iznomāšanu vai pārdošanu?

12. Kur nākotnē plānots tirgus Valmierā, par kādiem līdzekļiem tas tiks iekārtots un kad?

II) lūdz Valmieras pilsētas pašvaldību sagatavot un sniegt detalizētu informāciju par pilsētas zemju (bijušu pašvaldības) īpašumpiederību, lietošanas tiesībām, norādot patiesos labuma guvējus, kā arī lūdz sagatavot informāciju par SIA VRPB visiem iesniegumiem, iespējams, pamatojoties atkal uz pirmpirkuma tiesībām, iegūt ēkām pieguļošos zemes gabalus un šo iesniegumu izskatīšanas rezultātiem. Tāpat lūdzam sniegt informāciju, vai pieminētajos zemes gabalos, izbūvējot ielas, tika ietverta projektos veikalu stāvlaukumu izbūve vai renovācija pie VRPB veikaliem, ēkām, un par kādiem līdzekļiem (pašvaldības vai Eiropas Savienības fondu) tas tika veikts?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...