Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pašvaldība, privatizējot tirgu, atbalstījusi vietējo oligarhu

Biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs
29.07.2011.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs jau ir vērsusies Valmieras pilsētas pašvaldībā ar iesniegumu par Valmieras tirgu, uz ko esam saņēmuši Valmieras pilsētas pašvaldības 17.05.2011 atbildi Nr.1-3-13/11/1067. Diemžēl Valmieras pilsētas pašvaldības sniegtā atbilde mūs neapmierina, jo tā nesniedz pilnīgu skaidrību par Valmieras tirgus likteni. Tāpēc, ņemot vērā daudzo valmieriešu interesi par Valmieras tirgu un tā nākotni, par kuru skaidru atbildi vai pat vīziju nesniedza arī Valmieras pilsētas pašvaldība savā atbildē, vēršamies ar atkārtotu iesniegumu sekojošu apsvērumu dēļ.

Valmieras pilsētas pašvaldība savā 17.05.2011.g. atbildē Nr. 1-3-13/11/1067 uz biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs jautājumiem atbildēja, ka „nekustamā īpašuma (paredzēta 7-stāvu apbūve) Tērbatas ielā 2, Valmierā, īpašnieks SIA Valmieras tirgus un tirgus pārvaldnieks ir SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība, domājot par tirgus attīstību, 2007. gadā izstrādāja tirdzniecības un darījumu centra- tirgus nulles cikla projektu” un „saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības 22.06.2004. domes sēdes lēmumu Nr.302 (protokols Nr.9, #6) par SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz zemes gabala Valmierā, Tērbatas 6 atsavināšanu un pirkuma līguma slēgšanu” Valmieras tirgus ir SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība īpašums.

Iepazīstoties ar Zemesgrāmatas (ZG) publiskiem datiem varam pārliecināties, ka zemes īpašums Tērbatas 4/6 tirgus teritorijā piederēja pašvaldībai, tas tika sadalīts un, pamatojoties uz 12.08.2004.g. pirkuma-pārdevuma līguma ar Valmieras pilsētas pašvaldību, kas noslēgts savstarpēji vienojoties, Tērbatas 6 nonāca SIA VRPB īpašumā, pēc tam 2009.gadā - SIA Valmieras tirgus īpašumā. VRBP mājas lapā tiek piedāvātas ēkas un telpas nomāšanai un pārdošanai Tērbatas ielā 2. un 6. SIA Valmieras tirgus pieder arī īpašums Tērbatas ielā 2, kura sastāvā ietilpst garāžas, kurās izvietoti rūpniecisko preču tirgotāji.

Pašvaldība neatbild uz jautājumu par Valmieras tirgus nākotni, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka pilsētas domes nespēja vai nevēlēšanās lemt par grozījumiem pieņemtajā teritorijas plānojumā (7-stāvu apbūve tirgū) liek domāt, ka arī faktiski mēs to varam zaudēt. Pilsētas dome nav pat tirgus līdzīpašniece, un tādējādi par sabiedrību maldinošu jāuzskata īpašnieka dēvēšana par „pārvaldnieku”, kā arī maldinoši ir apgalvojumi, ka pašvaldība pārrauga tirgus pārvaldītāja darbību tirgū vai, ka bankas pašreizējos ekonomiskos apstākļos atsakās kreditēt tirgu u.c. Tā ir apzināti pielietota demagoģija patiesā stāvokļa slēpšanai.

Aicinām Valmieras pilsētas pašvaldības atbildīgās amatpersonas nekavējoties veikt pasākumus un slēgt vienošanos ar īpašnieku par Valmieras tirgus saglabāšanu un rekonstrukciju. Ir pienācis laiks kaut ko paveikt arī sabiedrības interesēs!

Valmieriešiem ir tiesības zināt radušās situācijas pamatus, bet pašvaldības pienākums ir sniegt pilnu informāciju par radušos situāciju un tās iespējamiem risinājumiem nākotnē. Biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs biedrs J.Krumholcs jau ir rakstījis laikrakstā Liesma par domes pirmpirkuma tiesību nekorekto (ļaunprātīgo) uzurpāciju uz apbūvētiem zemes gabaliem G. Apiņa ielas mikrorajonā, neievērojot iedzīvotāju intereses, pat nepiedāvājot iedzīvotājiem iegūt īpašumā Apiņa ielas mikrorajona zemes.

Uzskatām, ka Valmieras tirgus gadījumā pašvaldība nav sniegusi sabiedrībai detalizētu informāciju par Valmieras tirgus atsavināšanas privātpersonām iemesliem, likumīgajiem pamatiem un kārtību, kāda ievērota, Valmieras tirgu atsavinot privātpersonām piederošām kapitālsabiedrībām, kas ļauj izteikt pamatotas bažas iespējai, ka pašvaldība ir vienkārši „uzdāvinājusi” tās Valmieras tirgus īpašuma tiesības (tātad, sabiedrības īpašumu- ne tikai saimniecības objektus, bet arī lielu zemes gabalu pašā pilsētas centrā) SIA VRPB, balstoties it kā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Biedrību interesē, par kādām pirmpirkuma tiesībām ir runa, ja tirgus savulaik celts par pilsētas budžeta līdzekļiem (piederība pilsētai arī uz 1940. gada 21. jūliju) un bez lēmuma par pašvaldības īpašuma atsavināšanu nevar būt runa par kaut kādām citu personu tiesībām.

Pilsētas iedzīvotāji vēlas redzēt centra zemju īpašumu sadalījumu, lai nākotnē būtu sagatavoti, ka atsevišķas vietas tur varētu nebūt pieejamas viņiem vai to pārveide notiktu bez viņu piedalīšanās. Par „uzņēmēju domes” patieso attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un pilsētas attīstību varētu liecināt arī tai dāvināto, mantoto īpašumu liktenis uz šodienu; personu skaits, kam ierādīti zemes īpašumi citās vietās (saņēmuši kompensācijas) vai personu skaits, kas nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, vai zemes gabala piederība nav konstatēta, un kas ir šo zemju īpašnieki šodien, izmantojot likuma normu par pieteikšanos uz zemes privatizāciju līdz 2004. gada 31. decembrim (pēc šī termiņa zemi var tikai nomāt vai izpirkt par latiem). Atsevišķi gan skatāms jautājums par zemju privatizāciju, „apaudzējot” padomju laikā celtos VRPB tirdzniecības un apkalpojošos objektus ar zemes gabaliem.

Pieņemot, ka SIA Valmieras tirgus nodarbojas ar tirgus ēku un teritorijas apsaimniekošanu, uzzinām, ka pēc Uzņēmumu reģistra datiem tā ir VRPB - firma, ko līdzīgi kā SIA Valmieras lielveikals dibinājis J. Ābele („sabiedrības dibinātājam pieder visas Sabiedrības pamatkapitāla daļas”). Tās bilancē tiek fiksēts SIA VRPB ieguldījums 340 177 Ls apmērā kā saņemtie pamatlīdzekļi un pakalpojumi un gandrīz tikpat iespaidīgs aizdevums, bet vai tirgus attīstībai?

SIA Valmieras tirgus neto apgrozījums 2009. gadā sastādījis 30,9 tūkst. Ls, bet 2008. gadā tikai 1,1 tūkst. Ls ar peļņu attiecīgi 16,6 un 0,64 tūkst. Ls. Par kādiem kredītiem tirgus attīstībai vēl šeit varētu būt runa, ja nav redzams, no kurienes ņems naudu, lai atmaksātu jau esošo kredītu saprātīgos termiņos?

SIA Valmieras tirgus bilancē uzrādītie ieņēmumi, iespējams, ir tālu no patiesajiem (tā gan ir VID kompetence), bet aptuveno apjomu nepavisam nav sarežģīti izvērtēt. Mūsu kaimiņi – cēsnieki kopējo mazumtirdzniecības gada apgrozījumu uzrāda virs 190 tūkst. Ls (vai tad mēs esam vājāki?), samaksātos nodokļus 37 tūkst. Ls un uzturēšanas izmaksas 93 tūkst. Ls (Cēsu tirgus arī ir SIA, bet pašvaldībai tajā pieder kapitāla daļas). Tā ir augsta rentabilitāte, bet ja vairāk kā 10 gadu netiek ieguldīti līdzekļi tirgus sakārtošanā, tad valmieriešu rentabilitāte varētu būt krietni augstāka.

Tik tiešām, ja neskaita dažus aizvāktos daļēji sabrukušos kioskus, ieguldīts nav ne santīms. Tirgus ēkas un inventāru šai laikā apsaimniekojis tikai „laika zobs”. Kādreiz renovētā tirgus nama fasādē jau izdrupuši ķieģeļi, krāsa nolupusi; plastikāta jumtiņi vienos caurumos; lielā noliktavas ēka un piebūvētie kioski pa pusei sabrukuši. Ne remontus, ne krāsu nav redzējis tirgus inventārs (šķiet, ka dzīvojam pasaulē, kur nav ne būvnormatīvi, ne uzraugošās institūcijas ). Ja pašvaldība patiesi uzraudzītu tirgus darbību, vai šāds tirgus stāvoklis ir sabiedrības interesēm atbilstošs?

VRPB, visticamāk, ir īpaša loma pilsētas attīstībā, jo varētu būt, ka attīstību guvis uz pilsētas budžeta rēķina, tajā pat laikā var nepildīt savus solījumus. Savulaik dome ar kopīgiem projektiem, iespējams, ir atbalstījusi stāvlaukumu izbūves pie veikaliem (tagad zemes privatizētas); sniegusi ekskluzīvas tiesības apkalpot unikālus pasākumus (piem. koncerti Pauku priedēs), ierobežojot brīvu konkurenci; iespējas nekontrolēti apsaimniekot pilsētas tirgu, dodot vienam tirgus dalībniekam (toreiz vēl bija lielākais tirgotājs un arī konkurents) tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citiem tirgus dalībniekiem; pārvietot tirgotājus savā garāžu kompleksā blakus tirgum, it kā pildot LR 1998. gada 6. oktobra MK noteikumus par apbūves līmeņa paaugstināšanu pilsētas tirgos (garāžas vienkārši bija jānojauc kā nepiederīgas pilsētas centram, taču šodien katra nenojauktā garāža īpašniekam pēc neoficiālas informācijas ienes ap 200 Ls mēnesī. MK Noteikumi tirgus laukumā netika un arī šodien nav izpildīti, bet 6 mēnešu pagaidu statuss sen beidzies.

Iedzīvotāji atminas, ir bijuši tirgus renovācijas solījumi:2002. g. ieguldīt 55 tūkst. Ls jaunu stāvvietu, zivju paviljona, sanitāro telpu izbūvei tirgotājiem un apmeklētajiem; 2007.-2008. g. „1. kārtas rekonstrukcijas plāns - rūpniecības preču tirgus pārveidi par mazu veikaliņu un salonu centru ar mūsdienīgām telpām un iekārtojumu”, bet palikuši par solījumiem, jo laikam ne jau krietns un godīgs saimnieks tos devis, kā to prasa Komerclikumā rakstītais.

Pašreiz tirgus pārvēršas par graustu, pilsētas kauna traipu. Tirgus pārvaldnieks un arī patiesais īpašnieks, iespējams, gadiem ļāvis tirgum sabrukt, „pārpumpējot” tirgus ieņēmumus un „uzkraujot” tam nesamērīgu kredīta atmaksu. Vai to var saukt par atbalstu uzņēmējdarbībai, jo tirgū tas neiegāja no ”nulles” kā lielākā daļa jauno tirgoņu- tam bija gan visi resursi, gan veikalu tīkls, gan sava vairumtirdzniecības bāze. VRPB bija monopolists, bet kā kooperatīvā sabiedrība darbojās visvājāk reglamentētajā tiesību laukā (paju biedriem maza teikšana, statūti „regulējami”, pārvaldes aparātam nebija nostiprināta materiālā atbildība par darbības rezultātiem u.c.). Visticamāk, tās bija „lielās politikas” vēsmas –mums bija patērētāju biedrība, kas vēl nebija privāta un vairs nebija arī valsts, tātad vietējai administrācijai varēja būt liela teikšana saglabāt šo saimniecību valmieriešu interesēs, tomēr tā izvēlējās sev izdevīgāku variantu, iespējams, arī drošu līdzekļu avotu partiju cīņās. Tā bez konkursa tika nodots apsaimniekošanā Valmieras tirgus, pievienotas patērētāju biedrības, iedzīvotājiem/pašvaldībai pienākošiem īpašumiem uzradās privātīpašnieks, lēti tika iegūts „Valmieras maiznieks” u.c. un, iespējams, pretī varēja attiecīgi saņemt, jo sava un partijas tēla spodrināšana nepavisam nav lēts prieks.

Tagad pilsētas dome apstiprina teritorijas plānojuma grozījumus, it kā nebūtu iedzīvotāju iebildumi par pilsētas centra daudzstāvu apbūvi, varbūt cerot, ka kādam tas nesīs iepriekšējās veiksmes. Domes apstiprināto apbūves augstumu (7- stāvi) tirgū vērtējam kā kārtējo nodevu kāda biznesa interesēm, jo katrs stāvs palielina zemes kadastrālo vērtību, bet lētā pirkšana un dārgā pārdošana pilsētas domei vēl arvien liekas sevišķi atbalstāma uzņēmējdarbība. J. Ābeles nopelni, acīm redzot, ir pārāk nopietni, lai ar viņa interesēm nerēķinātos. Izskatās, ka arī bijušās Tautas partijas bijušais līderis A. Šķēle savulaik paspējis izspēlēt savas biznesa intereses pilsētā - lēti nopirkt pilsētas katlu mājas vai dārgi pārdot pašvaldībai zaudējumus nesošu biznesu (viesnīcu Naktsmājas). Kā būs ar industriālās attīstības iespējām jaunajiem biznesiem pilsētā pēc 3 gadu patvēruma Biznesa un inovāciju inkubatorā, šķiet, mazāk kādu uztrauc.

Pilsētas domes paskaidrojums, ka tirgus teritorija ir privāts īpašums, un ar to jautājums ir izsmelts, nepavisam nav pietiekošs- privātīpašuma svētums bija jānodrošina ar godīgiem paņēmieniem, bet teritorijas plānojuma grozījumiem jāietver arī priekšlikumi, kas atbilst iedzīvotāju interesēm, to vajadzībām.

Uzskatām, ka uz pilsētas attīstību jāskatās daudz plašāk, ar lielāku perspektīvu un nevis kā pietuvinātu biznesmeņu interešu realizācijas iespēju šaurās savtīgās interesēs. Tikai tad varētu runāt par iedzīvotāju vēlētu pilsētas domi, kura strādā plašākas sabiedrības interesēs.

Ņemot vērā visu augstākminēto un pamatojoties uz LR Iesniegumu likuma, Informācijas atklātības likuma, likuma Par pašvaldībām, Teritorijas plānošanas likuma, Būvniecības likuma, kā arī likuma Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu normām, biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs:

I) lūdz Valmieras pilsētas pašvaldību sniegt atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

1.   Vai pašvaldībai ir pārliecība, ka tā spēs valmieriešus nodrošināt ar sakārtotu, prasībām atbilstošu tirgu ekoloģisku un Latvijā audzētu produktu tirdzniecībai, ja īpašums tiek piedāvāts pārdošanai?

2.   Vai pašvaldības rīcībā ir instruments, kas nodrošinātu Valmieras tirgus saglabāšanu, nodrošinot Valmieras pilsētas pašvaldības iedzīvotāju intereses?

3.   Vai un kāpēc pilsētas pašvaldība nenostiprināja Zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz tirgus ēkām un tirgus laukumu 7000 kv. m – tā ir 1936. gadā ekspluatācijā nodotā 60 000 Ls vērtā teritorija?

4.   Kādēļ tiesas procesā nav atguvusi tiesības uz šīm ēkām?

5.   Vai Valmieras tirgus ēku un zemes nonākšana cita īpašnieka rokās bija pilsētas iedzīvotāju interesēs realizēts projekts?

6.   Vai, kad, uz kāda tiesiska pamata un uz kādiem nosacījumiem (cena, norēķinu kārtība) Valmieras pilsētas pašvaldība ir lēmusi par Valmieras tirgus ēku/zemes atsavināšanu?

7.   Vai Valmieras tirgus šī brīža tehniskais stāvoklis atbilst spēkā esošām likumu normām un neapdraud sabiedrisko drošību, vienlaicīgi sniedzot informāciju, kādā veidā izpaudusies Valmieras pilsētas domes uzraudzība, kad ir veikta apsekošana?

8.   Vai pilsētas pašvaldība, apstiprinot 7-stāvu apbūves augstumu tirgū, ar šo lēmumu nodrošinās tirgus saglabāšanu?

9.   Vai Valmieras pilsētas pašvaldība ar savu finansējumu ir piedalījusies un tādējādi atbalstījusi stāvlaukumu izbūves pie SIA VRPB piederošajiem veikaliem Valmierā?

10. Ar kādiem līdzekļiem SIA VRPB piedalījās sava t/c Valleta apakšzemes komunikāciju, ceļu un teritorijas pārbūvē? Vai šiem darbiem finansējums tika gūts no pašvaldības un/vai no Eiropas piesaistītiem līdzekļiem?

11. Kādi iemesli (aprēķini, pētījumi, prognozes, tiesiskie pamati) kalpoja par pamatu Valmieras pilsētas domei ienesīgu, pat pilsētas budžetu papildināt spējīgu tirgu atdot uzņēmējam, kas nespēja konkurēt, neskatoties uz resursiem, ar laiku tika „izspiests” no savas nišas, un sāka nodarboties tikai ar nekustamo īpašumu (padomju laikā veidoto un visai sabiedrībai piederošu) iznomāšanu vai pārdošanu?

12. Kur nākotnē plānots tirgus Valmierā, par kādiem līdzekļiem tas tiks iekārtots un kad?

II) lūdz Valmieras pilsētas pašvaldību sagatavot un sniegt detalizētu informāciju par pilsētas zemju (bijušu pašvaldības) īpašumpiederību, lietošanas tiesībām, norādot patiesos labuma guvējus, kā arī lūdz sagatavot informāciju par SIA VRPB visiem iesniegumiem, iespējams, pamatojoties atkal uz pirmpirkuma tiesībām, iegūt ēkām pieguļošos zemes gabalus un šo iesniegumu izskatīšanas rezultātiem. Tāpat lūdzam sniegt informāciju, vai pieminētajos zemes gabalos, izbūvējot ielas, tika ietverta projektos veikalu stāvlaukumu izbūve vai renovācija pie VRPB veikaliem, ēkām, un par kādiem līdzekļiem (pašvaldības vai Eiropas Savienības fondu) tas tika veikts?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...