Iesaki rakstu: 
Vēsturiski izveidojies, ka Valsts policijas struktūras, kurām kaut teorētiski būtu jāiznīcina, jānovērš un jāizmeklē noziedzīgi nodarījumi ekonomiskā sfērā, ne tikai šim visnotaļ ienesīgajam biznesam sniedz '''jumta'' pakalpojumus, bet pašas izdomā, palaiž darbībā un organizatoriski vada veselas noziegumu ķēdes un shēmas, kuras darbojas gadiem.
Ne tikai tautas ierastā leksikonā, bet pat atpazīstamu politiķu, nemaz par specdienestu darbiniekiem nerunājot, neformālās sarunās jau divus pēdējos gadu desmitus dzirdam terminu ''pasūtījumu galds".
No padomju laika pazīstamā frāze Latvijas realitātē apzīmē par konkrētu nelegālu atalgojumu apzinātu krimināllietu falsifikāciju (ierosināšanu, izmeklēšanu un nepieciešamības gadījumā, pierādījumu viltošanu) no Valsts policijas darbinieku puses tā dēvētā "pasūtītāja" interesēs.
Kā likums, ar šāda veida lietām nodarbojas ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu tieši saistītas Valsts policijas amatpersonas. Pats par sevi saprotams, ka pasūtījuma krimināllietas nav vienīgais šo policistu ieņēmumu avots.
Roku rokā tur sastopam akcizēto preču kontrabandu, reiderismu, izspiešanu organizētā grupā, mākslīgas maksātnespējas, krāpšanos ar nodokļu nemaksāšanu, dokumentu un grāmatvedības uzskaites datu viltošanu, un tā tālāk pēc saraksta. Ja pavisam atklāti, tad darbojas dzelzbetonīgi sacementēts trijstūris: Valsts policijas darbinieki - organizētās noziedzības pārstāvji - koalīcijas valdību politisko partiju sejas.
Viss tālākais, protams, ir tikai mana sapņa atstāsts, kam ar realitāti varbūt arī nekāda sakara nav – bet varbūt arī ir.
Latvijas ekonomisko noziegumu apkarotāju rindās daudzu gadu garumā ir bijusi virkne ekscentrisku tipu. Pieminēšanas vērts ir bijušais Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants, IeM bijušā valsts sekretāra Andra Stara padomnieks, subjekts, kuram Saeima piešķīra LR pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā, - misters Mihails Belkins.
Šī tiešām augsta līmeņa Valsts policijas amatpersona tika apsūdzēta par izspiešanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un ne mazāk, ne vairāk kā draudiem nogalināt. Zīmīgi, ka bijušā policista lietas izmeklēšanas laikā atkārtoti bija mēģinājumi sabraukt Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurori Veltu Zaļūksni, bet tas jau ir cits stāsts.
Vien norādīšu, ka Belkins 2006. gada ziemā tika arestēts tiesas zālē, saņēma piecu gadu reāla cietumsoda ar mantas konfiskāciju un pēc kameras biedru teiktā nekotējās cietuma ieslodzīto vidū. Jebkuram iekšlietu sistēmas cilvēkam bija skaidrs, ka šāds fināls nekad Latvijā nebūtu bijis iespējams tāda līmeņa policistam, ja vien cietušais - Maikls Avrutins nenēsātu kabatā ASV pilsoņa pasi.
Nākošais ekonomisko noziegumu apkarotāju plejādē viennozīmīgi minams Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ekonomiskās policijas pārvaldes priekšnieks Ivans Roščenkovs ar iesauku Kačejs. Leģendāra personība, kas minimums liekus desmit gadus atrodas brīvībā.
Par šī kunga darbiem un nedarbiem kādreiz tiks rakstītas grāmatas un uzņemtas filmas. Bijušais OBHSS inspektors, kas kopā ar otru tādu pašu bijušo OBHSS inspektoru un turpmāko neatkarīgās Latvijas policistu Jevgeņiju Feodorenko, padotajiem Germanu Čistjakovu un Viktoru Montiku, ciešā sadarbībā ar Futbolu de Sportu (kas mūžam slimais un šobrīd Krievijas Federācijas pilsonis, dzīvojošs Maskavā, bijušais VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs) akcizēto preču kontrabandu un nelikumīgu tranzītu caur Latviju uz Vakareiropas valstīm no kriminālas nodarbes pārvērta par renesanses līmeņa mākslu.
Par šo džeku avuāriem var spriest kaut pēc tā, ka ļaunas mēles mēļo par Vecrīgas viesnīcas ''Avalon" sākotnējo piederību Kačejam caur Annu Kaupužu, kas savukārt sieva bijušajam 2. nodaļas (cīņa ar organizēto noziedzību) inspektoram Jevgeņijam Feodorenko un amatu apvienošanas kārtībā meita LPSR VDK 1. daļas (izlūkošana) priekšnieka vietniekam Jevgeņijam Kaupužam. Viss savijies vienā kamolā, mainījušies laiki, valdības un pat valstis, tik sejas vienas un tās pašas. Par villām Spānijā pagaidām skaļi nerunāsim.
Latvijas ekonomiskās suverenitātes aizstāvju saraksts būtu nepilnīgs bez Leonīda Bogdanova, kas bijušais VP Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes priekšnieks un par kura varoņdarbiem kaut kad būs atsevišķa eseja. Un kur nu bez jaunāko laiku varoņa - Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka Gata Gudermaņa, kura varonīgās ekonomisko noziegumu apkarošanas laikā termins ''pasūtījumu galds" kļuva tikpat ikdienišķs uzņēmējdarbības aprindās kā ''suši piegāde uz mājām''.
Desmitiem gadu garumā Valsts policijas augstākās amatpersonas pelnīja un sapelnīja desmitiem miljoniem latu, dolāru un eiro. Ar retiem izņēmumiem neiesēdās ''būrī'' un šobrīd ir labi situēti, un cienījami sabiedrības locekļi. Cik no tā visa pazaudēja Latvijas valsts budžets, cik cilvēkiem neatgriezeniski tika sagrautas ģimenes, dzīves un veselības, vēsture pagaidām klusē!
Diemžēl Valsts policijas paspārnē notiekošais kriminālais bizness nebūt nav peļņu visvairāk ģenerējošais. Ir pilnīgi citi līmeņi un pilnīgi citas summas. Ja policistu gājieni un izgājieni, kā arī intelektuālais pavadījums pat šodien daudz neatšķiras no 90. gadu Rumbulas tirgus bandītiem ādas jakās un svītrainās treniņbiksēs, tad ir pavisam cita lidojuma čaļi, minimums Armani un Hugo Boss ikdienas darba uzvalkos ar manikirētiem pirkstiem.
Klasiska balto apkaklīšu noziedzība. Bez jebkādas vardarbības, draudiem vai citādu nekulturālu uzvešanos. Viss aristokrātisku manieru līmenī. Jautājuma cena šai noziedzībai - 1 (viens) miljards eiro gadā. Viena astotdaļa no Latvijas Republikas valsts gada budžeta. Un tas - tikai pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem. Nosaukums - viņa majestāte VID. Valsts ieņēmumu dienests. VID ar savu, cita līmeņa pasūtījumu galdu.
Turpinājums sekos...
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
