Iesaki rakstu: 
Vēsturiski izveidojies, ka Valsts policijas struktūras, kurām kaut teorētiski būtu jāiznīcina, jānovērš un jāizmeklē noziedzīgi nodarījumi ekonomiskā sfērā, ne tikai šim visnotaļ ienesīgajam biznesam sniedz '''jumta'' pakalpojumus, bet pašas izdomā, palaiž darbībā un organizatoriski vada veselas noziegumu ķēdes un shēmas, kuras darbojas gadiem.
Ne tikai tautas ierastā leksikonā, bet pat atpazīstamu politiķu, nemaz par specdienestu darbiniekiem nerunājot, neformālās sarunās jau divus pēdējos gadu desmitus dzirdam terminu ''pasūtījumu galds".
No padomju laika pazīstamā frāze Latvijas realitātē apzīmē par konkrētu nelegālu atalgojumu apzinātu krimināllietu falsifikāciju (ierosināšanu, izmeklēšanu un nepieciešamības gadījumā, pierādījumu viltošanu) no Valsts policijas darbinieku puses tā dēvētā "pasūtītāja" interesēs.
Kā likums, ar šāda veida lietām nodarbojas ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu tieši saistītas Valsts policijas amatpersonas. Pats par sevi saprotams, ka pasūtījuma krimināllietas nav vienīgais šo policistu ieņēmumu avots.
Roku rokā tur sastopam akcizēto preču kontrabandu, reiderismu, izspiešanu organizētā grupā, mākslīgas maksātnespējas, krāpšanos ar nodokļu nemaksāšanu, dokumentu un grāmatvedības uzskaites datu viltošanu, un tā tālāk pēc saraksta. Ja pavisam atklāti, tad darbojas dzelzbetonīgi sacementēts trijstūris: Valsts policijas darbinieki - organizētās noziedzības pārstāvji - koalīcijas valdību politisko partiju sejas.
Viss tālākais, protams, ir tikai mana sapņa atstāsts, kam ar realitāti varbūt arī nekāda sakara nav – bet varbūt arī ir.
Latvijas ekonomisko noziegumu apkarotāju rindās daudzu gadu garumā ir bijusi virkne ekscentrisku tipu. Pieminēšanas vērts ir bijušais Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants, IeM bijušā valsts sekretāra Andra Stara padomnieks, subjekts, kuram Saeima piešķīra LR pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā, - misters Mihails Belkins.
Šī tiešām augsta līmeņa Valsts policijas amatpersona tika apsūdzēta par izspiešanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un ne mazāk, ne vairāk kā draudiem nogalināt. Zīmīgi, ka bijušā policista lietas izmeklēšanas laikā atkārtoti bija mēģinājumi sabraukt Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurori Veltu Zaļūksni, bet tas jau ir cits stāsts.
Vien norādīšu, ka Belkins 2006. gada ziemā tika arestēts tiesas zālē, saņēma piecu gadu reāla cietumsoda ar mantas konfiskāciju un pēc kameras biedru teiktā nekotējās cietuma ieslodzīto vidū. Jebkuram iekšlietu sistēmas cilvēkam bija skaidrs, ka šāds fināls nekad Latvijā nebūtu bijis iespējams tāda līmeņa policistam, ja vien cietušais - Maikls Avrutins nenēsātu kabatā ASV pilsoņa pasi.
Nākošais ekonomisko noziegumu apkarotāju plejādē viennozīmīgi minams Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ekonomiskās policijas pārvaldes priekšnieks Ivans Roščenkovs ar iesauku Kačejs. Leģendāra personība, kas minimums liekus desmit gadus atrodas brīvībā.
Par šī kunga darbiem un nedarbiem kādreiz tiks rakstītas grāmatas un uzņemtas filmas. Bijušais OBHSS inspektors, kas kopā ar otru tādu pašu bijušo OBHSS inspektoru un turpmāko neatkarīgās Latvijas policistu Jevgeņiju Feodorenko, padotajiem Germanu Čistjakovu un Viktoru Montiku, ciešā sadarbībā ar Futbolu de Sportu (kas mūžam slimais un šobrīd Krievijas Federācijas pilsonis, dzīvojošs Maskavā, bijušais VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs) akcizēto preču kontrabandu un nelikumīgu tranzītu caur Latviju uz Vakareiropas valstīm no kriminālas nodarbes pārvērta par renesanses līmeņa mākslu.
Par šo džeku avuāriem var spriest kaut pēc tā, ka ļaunas mēles mēļo par Vecrīgas viesnīcas ''Avalon" sākotnējo piederību Kačejam caur Annu Kaupužu, kas savukārt sieva bijušajam 2. nodaļas (cīņa ar organizēto noziedzību) inspektoram Jevgeņijam Feodorenko un amatu apvienošanas kārtībā meita LPSR VDK 1. daļas (izlūkošana) priekšnieka vietniekam Jevgeņijam Kaupužam. Viss savijies vienā kamolā, mainījušies laiki, valdības un pat valstis, tik sejas vienas un tās pašas. Par villām Spānijā pagaidām skaļi nerunāsim.
Latvijas ekonomiskās suverenitātes aizstāvju saraksts būtu nepilnīgs bez Leonīda Bogdanova, kas bijušais VP Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes priekšnieks un par kura varoņdarbiem kaut kad būs atsevišķa eseja. Un kur nu bez jaunāko laiku varoņa - Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka Gata Gudermaņa, kura varonīgās ekonomisko noziegumu apkarošanas laikā termins ''pasūtījumu galds" kļuva tikpat ikdienišķs uzņēmējdarbības aprindās kā ''suši piegāde uz mājām''.
Desmitiem gadu garumā Valsts policijas augstākās amatpersonas pelnīja un sapelnīja desmitiem miljoniem latu, dolāru un eiro. Ar retiem izņēmumiem neiesēdās ''būrī'' un šobrīd ir labi situēti, un cienījami sabiedrības locekļi. Cik no tā visa pazaudēja Latvijas valsts budžets, cik cilvēkiem neatgriezeniski tika sagrautas ģimenes, dzīves un veselības, vēsture pagaidām klusē!
Diemžēl Valsts policijas paspārnē notiekošais kriminālais bizness nebūt nav peļņu visvairāk ģenerējošais. Ir pilnīgi citi līmeņi un pilnīgi citas summas. Ja policistu gājieni un izgājieni, kā arī intelektuālais pavadījums pat šodien daudz neatšķiras no 90. gadu Rumbulas tirgus bandītiem ādas jakās un svītrainās treniņbiksēs, tad ir pavisam cita lidojuma čaļi, minimums Armani un Hugo Boss ikdienas darba uzvalkos ar manikirētiem pirkstiem.
Klasiska balto apkaklīšu noziedzība. Bez jebkādas vardarbības, draudiem vai citādu nekulturālu uzvešanos. Viss aristokrātisku manieru līmenī. Jautājuma cena šai noziedzībai - 1 (viens) miljards eiro gadā. Viena astotdaļa no Latvijas Republikas valsts gada budžeta. Un tas - tikai pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem. Nosaukums - viņa majestāte VID. Valsts ieņēmumu dienests. VID ar savu, cita līmeņa pasūtījumu galdu.
Turpinājums sekos...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
