Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pašu gudronam – pašu smēlējs

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
06.04.2017.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunais konkurss (sarunu procedūra) Inčukalna piesārņotās teritorijas sakopšanai ir pavisam atklāta, pat demonstratīva valsts iestādes "spēle uz vieniem vārtiem". Viens brālis – zvērināts advokāts Gints Vilgerts – konsultē Valsts vides dienestu (VVD), kā tam organizēt iepirkumu un ko rakstīt nosacījumos. Otrs, Jānis Vilgerts, pretendē uz šo iepirkumu.

Jānis Vilgerts kopā ar tēvu vada AS "BAO" – bīstamo atkritumu utilizācijas uzņēmumu, ir tā īpašnieks. "BAO" kopā ar līdzīga profila uzņēmumu SIA "Eko osta" veido vienu no konkursa pretendentiem – pilnsabiedrību "Inčukalns Eko", kas tādejādi šķiet vienkārši nolemta uzvarai.

Turklāt Jānis Vilgerts vides politikas administrēšanā ir caurcaurēm savējais, jo pats no 2002. līdz 2006. gadam bija Raimonda Vējoņa vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (vēlāk Vides ministrijas) parlamentārais sekretārs. Šīs amats viņu sasaistīja ar AS "BAO", kurā politiķis sākotnēji pārstāvēja valstij piederošās akcijas un ieņēma valdes priekšsēdētāja posteni.

Agrāk bijis uzticīgs «Jaunajam laikam» (partijas pastāvēšanas laikā ziedojis tai vairāk nekā 70 tūkstošus eiro), taču Vilgertam esot draudzīgas attiecības ar Nacionālās apvienības – tagadējās VARAM "saimnieces" – politiķiem.

Protams, tas būtu efektīgi, ja brālis Gints kopā ar VVD saorganizētu «kurvīti» brālim Jānim (un tēvam), publiski pierādot nelokāmu konsekvenci. Tā gan notiek tikai filmās, turklāt ne pārāk labās. Radu asins nav ūdens, vai ne?

Tāpēc es nevaru saprast: uz ko cer otrs pretendents, AS "A.C.B."? Diez vai tā dalība konkursā ir formāla – tikai izpalīdzēt VVD, radot konkurences ilūziju.

Vai tiešām ceļu un tiltu būvē specializēta uzņēmuma vadība palaida gar ausīm eksministra Romāna Naudiņa un dažu valsts piebarotu "zaļo" aktīvistu gluži kā caur koppapīru pausto viedokli? Uzticēt gudrona dīķu sanāciju būvfirmai bijusi kļūda, ko VVD vairs nedrīkst atkārtot – tā esot jāuztic tikai vides sakopšanas profesionāļiem.

Vai tiešām ceļinieki ir pārliecināti, ka šis lozungs tika sludināts vien tāpēc, lai sabiedrībai demagoģiskā vienkāršībā izskaidrotu VVD lauzto līgumu ar "Skonto Būvi", un tagad ir atmests viņiem par labu?

(Nekādas pretenzijas par SB paveikto darbu kvalitāti gan nav apskaņotas, pat neraugoties uz tās konfliktu ar apakšuzņēmēju. Būvfirma, uzstājot uz papildu samaksu, paveica klasisko Olivera Tvista «noziegumu»: viņš bāreņu patversmē atļāvās naivi painteresēties par iespēju dabūt ēdiena papildu porciju, ar to iedzenot svētās dusmās cienījamo iestādes personālu. Protams, līguma laušana bija neizbēgama, kad SB palika bez politiskās aizmugures.)

Laikraksts «Diena» nesen gudronkonkursa dīvainības aizplīvuroti saistīja ar iespējamu politisko korupciju, pieļaujot, ka no devīgajiem advokātu honorāriem nozares politiskajiem pārraugiem tiek "komisija".

Taču ir cits būtisks, bet banāls cēlonis, kāpēc VVD un VARAM tik ļoti vajag profesionālu sanācijas darbu veicēju, kas vienlaikus arī ir "elastīgs" un saprot no pusvārda, ko īsti klients vēlas.

VVD vēlas dzelžainu iekļaušanos finansējumā. Šo primāro mērķi, iespējams, darbu veicējam vajadzēs panākt uz sanācijas kvalitātes rēķina un/vai atsakoties no gudrona galīgas utilizācijas (sadedzināšanas īpaši pielāgotā krāsnī) kā pārāk dārgas «greznības».

SB, ko VVD padzina no Inčukalna, kategoriski apgalvo, ka par projektam atvēlēto finansējumu nav iespējams sanāciju veikt pilnībā, jo īpaši – savākto piesārņojumu pilnībā sadedzinot. Gudrona apjomi tur esot būt krietni lielāki par aprēķinātajiem.

Privātuzņēmums, kurš sadūšojies tiesāties ar Latvijas valsti Latvijas tiesā, šķiet, nevar atļauties tukši muldēt. Turklāt "BAO" un "Eko osta" jau ir pieredze strādāt Inčukalnā – domājams, abas firmas pietiekami skaidri zina, uz ko tās parakstās.

Riecienam, kas drīz var tikt "Inčukalnam Eko" rokās, būs cieta garoza – reputācijas riski. Tauta dzīvo pārliecībā, ka piesārņojuma likvidēšana tiks īstenota tikpat konsekventi kā līdz 2015. gadam. Taču jaunā iepirkuma prasības sanācijas veicējam vairs neuzstāj uz piesārņojuma galīgu iznīcināšanu. Cilvēki var sadusmoties, atklājot, ka sērskābais gudrons, piemēram, tiek vienkārši kaut kur "pagaidām" uzglabāts.

Tur tas vai nu gaidīs pakāpenisku sadedzināšanu Brocēnu cementa krāsnī – vai arī brīdi, kad publika par šiem krājumiem piemirsīs. Ļoti iespējams, ka līdzekļu ekonomijas vārdā par gudrona glabātuvi kļūs Zebrenes bīstamo atkritumu poligons (kur, kā gan tika ziņots pirms vairākiem gadiem, esot daudz brīvu platību – te pieminēts arī Jānis Vilgerts un "BAO"). VVD to publiski noliedz.

Raugoties no sabiedrības labuma skatupunkta, Inčukalna gudrona dīķu sanācija ir padarīta par pavisam tipisku "eiroprojektu". Tā īstenošanu darbina birokrātiska loģika, koncentrējoties tikai uz formāliem parametriem un «pareizi sakārtotiem» papīriem, nevis paliekošu rezultātu.

(Arī skandalozajā pasažieru vilcienu iepirkumā galvenais bija nevis atrisināt uzņēmuma vajadzību pēc jauna transporta vai rūpēties par cilvēku ērtībām. Tam vajadzēja sakārtot valdības partiju delikātās attiecībās ar Šveices mašīnbūves uzņēmumu – tas neizdevās, un tāpēc tika uzskatīts par politiski pareizu, ka "Pasažieru vilciens" turpina veikt pārvadājumus ar galīgi nodzītiem un rūsas saēstiem elektrovilcieniem.)

Tāpēc gluži veltīgi būtu spriest par to, kas šajos sanācijas darbos – ja tiem ir strikts atvēlēto līdzekļu apjoms – ir svarīgāk: attīrīt un sakopt piesārņoto teritoriju vai likvidēt bīstamos atkritumus? Jo galvenais ir pareizi iztērēt 25 miljonus eiro, lai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saņemtu atpakaļ 70 procentus izlietotās naudas. Protams, sabiedrībai tiks uzrādīta sakopta, ar zālāju apsēta vai priedītēm apstādīta teritorija – cerot, ka mūs neinteresēs, kas un kur ticis "paslaucīts zem paklāja".

P.S. Tiem, kas piemirsuši/nezina: virsrakstā ir apspēlēts ulmaņlaiku lauksaimnieciskās politikas lozungs.

P.P.S. Ja šī tēma interesē, te ir mans agrāk tapis teksts (kā aizrādīja draugs Ģirts K., pārāk garš – esat brīdināti!).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...