Iesaki rakstu: 
Starptautiskās lidostas Rīga jaunā vadība gatavo vēstuli par lidsabiedrību licencēšanu un sertificēšanu atbildīgajai Civilās aviācijas aģentūrai, kurā to informēs par lidsabiedrības airBaltic kavētajiem maksājumiem, jo tie liecina par finansiālajām grūtībām, kas potenciāli var apdraudēt aviopārvadājumu drošību. Līdz ar to pastiprinās ar Aivara Lemberga ietekmi saistīto spēku spiediens uz aviokompānijas airBaltic šefu Bertoltu Fliku.
„Es otrdien [4. janvārī] uzdevu sagatavot vēstuli Civilās aviācijas aģentūrai, ka viņš [Fliks] ir nenopietns partneris. Kā var būt tā, ka viena liela lidkompānija, kura Latvijā aizņem 66% tirgus, ir ļoti finansiāli nestabila? Tas nozīmē, ka tā ir valstiska problēma. Mēs redzam, ka tā ir bīstama situācija, tās lidmašīnas var būt bīstamas. Ja Fliks nevar samaksāt stāvvietām, tad varbūt viņš nevarēs samaksāt par lidmašīnu apkopi?” Pietiek izteicās jaunais lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse (ZZS).
Runa ir par naudu, ko airBaltic ir parādā lidostai Rīga par lidmašīnu apkalpošanu. Šī parāda dēļ lidosta arī atteikusies pārslēgt 1. janvārī beigušos līgumu ar airBaltic par lidmašīnu nodrošināšanu ar stāvvietām, tādēļ jau otro nedēļu lidsabiedrībai šī maksa tiek aprēķināta pēc starptautiski noteiktās likmes, kas ir aptuveni 2000 eiro par lidmašīnu (aptuveni trīsreiz vairāk nekā līdz šim).
No atbildīgo amatpersonu neoficiāliem izteikumiem noprotams, ka lidostas sūdzība par airBaltic Civilās aviācijas aģentūrai diez vai varētu beigties ar ko vairāk kā Flikam nepatīkamu skaidrošanos un „saukšanu uz paklāja”, lai arī aģentūras rokās ir lidsabiedrību licencēšana un sertificēšana.
Ir versija, ka patiesais mērķis Flika nervu bojāšanai varētu būt Aivara Lemberga vēlme panākt savu ietekmi airBaltic pēc tam, kad Satiksmes ministriju savā pārziņā pārņēma viņa kontrolētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Līdz ar to Flika pozīcijas varētu būt atkarīgas no viņa piekāpības.
Pietiek jau rakstīja, ka decembra sākumā, kad Rīgā viesojās airBaltic netiešais kreditētājs - Krievijas multimiljonārs Vladimirs Antonovs, ar viņu tikās arī Lembergs. Neoficiāli tika pieļauts, ka Antonovs ar Lembergu pārrunājis arī Satiksmes ministrijas pozīciju attiecībā uz airBaltic un Fliku.
52,6% airBaltic kapitāldaļu pieder valstij, bet otram akcionāram - Flika Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) – 47,4% kapitāldaļu. Līdz decembra vidum 100% BAS piederēja Flikam, bet šobrīd 50% uzņēmuma kapitāldaļu nonākušas ārzonas kompānijas Taurus Asset Management Fund Limited īpašumā. Vienlaikus ar šīm izmaiņām Fliks no 18,27 līdz 31 miljonam latu palielināja divu komercķīlu apjomu Antonova kontrolētajai Snoras bankai piederošajā Latvijas Krājbankā. Vienlaikus BAS valdē parādījies 1978. gadā dzimušais Janeks Jeļkins, kuram saskatāma saikne ne tikai ar Krājbanku, bet arī ar Ventspils mēru.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
