Pasta priekšnieks attaisnojies ministrijai par "ģimenes komandējumu" uz Kipru
PIETIEK11.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VAS Latvijas pasts valdes priekšsēdētājam Arnim Salnājam izdevies attaisnoties Satiksmes ministrijai par savu "ģimenes komandējumu" uz Kipru: kā paskaidrojis pasta priekšnieks, viņa sievas došanās līdzi šajā braucienā valstij neko neesot izmaksājusi, vēl vairāk - pat jaunā pāra uzturēšanās viesnīcā neesot apmaksāta no Latvijas pastalīdzekļiem.
Pirms nepilna mēneša laikraksts Diena ziņoja par Latvijas pasta vadītāja Salnāja un viņa sievas kopēju braucienu uz Kipru, kas Salnājam bijis noformēts kā komandējums. Toreiz tika apgalvots, ka Satiksmes ministrija noteikti pārbaudīšot šo informāciju.
Nu Pietiek noskaidrojis, ka jau kārtējo reizi Salnājam izdevies no nepatikšanām izvairīties - šoreiz viņš pats paskaidrojis, ka uz Kipru devies tikai un vienīgi tādēļ, lai piedalītos organizācijas PostEurop plenārajā asamblejā, kura notiek reizi gadā.
"Plenārā asambleja ir PostEurop augstākā institūcija, tajā tiek pieņemti organizācijas lēmumi par sadarbību, norēķiniem un normatīvajiem aktiem, kā arī tika gatavota vienota Eiropas Savienības nozīmēto pasta operatoru pozīcija gatavojoties 2016.gada Pasaules Pasta savienības Kongresam," tagad skaidro Satiksmes ministrija.
Lai gan iepriekš pasts šo informāciju bija uzskatījis par neizpaužamu, Satiksmes ministrija tomēr saņēmusi ziņas, ka no Latvijas pasta līdzekļiem esot segtas tikai un vienīgi Salnāja aviobiļetes maršrutā Rīga-Larnaka-Rīga, kā arī komandējuma nauda atbilstoši MK noteikumiem.
Līdz ar to pasta klientiem tā vadītāja brauciens uz silto Kipru ir izmaksājis kopumā 779 eiro, savukārt par pasta vadītāja dzīvesbiedres Daces Salnājas braucienu pasts nav maksājis. Interesanti, ka pasts paskaidrojis - arī par Salnāja uzturēšanos viesnīcā neesot maksāts no Latvijas pasta līdzekļiem, kas ir diezgan netipiski oficiāliem komandējumiem.
Pēc Pietiek rīcībā esošas neoficiālas informācijas, tā noticis tāpēc, ka Diena Salnāju sazvanījusi, vēl esot Kiprā, un viņš ātri sapratis, ka viesnīcas rēķina nomaksāšana no paša līdzekļiem izmaksās krietni lētāk nekā iespējamais skandāls.
Šī nav pirmā reize, kad Salnājam tiek pārmesta pasta naudas maka jaukšana ar personisko, taču līdz šim viņam izdevies izsprukt sveikā.
Pietiek jau aprakstījis KNAB šīrudens secinājumu - tā kā Salnājs pats personiski savas sievas vadītajam TV raidījumam Latvijas pasta naudu nav piešķīris, jo to darījis tad, kad ar nākamo dzīvesbiedri vēl tikai "draudzējies", bet pēc kāzām naudu šefa sievas raidījumam piešķīris kāds viņa "kolēģis", nekādus pārkāpumus saistībā ar šo finansējuma piešķiršanu nevar konstatēt.
Kā jau ziņots, lai gan par jaunatklāšanas raidījumu dēvētā TE! saturā grūti atrast jelko, kas veicinātu Latvijas pasta pakalpojumu izmantošanu vai kā citādi varētu sekmēt šī uzņēmuma darbību, pēdējos gados tieši par šī raidījuma sponsoru izvēlējies būt Latvijas pasts.
Jautājumi par to, kādēļ uzņēmums atbalsta TV raidījumu, kura veidošanā piedalās Latvijas pasta valdes priekšsēdētāja Salnāja jaunā dzīvesbiedre Dace Salnāja, uzņēmuma vadībai gan, kā Pietiek jau informējis, iepriekš šķita īpaši nevēlami.
Nesaņemot atbildes uz jautājumiem par pasta finansējumu tā vadītāja sievas TV raidījumam, Pietiek tad arī vērsās KNAB ar aicinājumu veikt pārbaudi par Latvijas pasta finansējumu tā vadītāja sievas raidījumam.
Kā liecina KNAB dokuments, pārkāpumi nav konstatēti, jo valstij piederošā Latvijas pasta naudu pasta vadītāja sievas (kad viņa no "draudzenes" jau pārtapusi par sievu) raidījumam piešķīris nevis viņas vīrs personiski, bet kāds viņa kolēģis.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
