Pašreizējie koronvīrusa ierobežojumi epidēmiju palēninājuši, diemžēl nepietiekami
Ritvars Eglājs27.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cilvēki lūdza, vai varot uzrakstīt, kāds izskatās jaunākais epidēmijas stāvoklis un vai var redzēt līdz šim ieviesto ierobežojumu ietekmi. Jā, varu, un, jā, var.
Sākot no 17. marta, palēninājies saslimstības temps: no 9. marta bija +36% dienā (vienkāršības labad rēķinot no galapunktiem) jeb deviņkārt nedēļā, kopš 17. marta +17% dienā jeb trīskārt nedēļā.
Protams, pārmaiņas varēja droši konstatēt tikai ar vairāku dienu nobīdi, un vēl 23. marts kopumā atbilda sākotnējai tendencei. Taču par slimnieku kopskaitu svarīgāks rādītājs ir jaunu slimnieku skaits, jo tas rāda nesenāku attīstību. Arī te redzama punktu mākoņa stāvuma maiņa.
Svarīgākais gan tas, ka arī jaunā tendence diemžēl ir augšupēja. Proti, ierobežojumi ir nepietiekami, sērga turpina plesties, nevis iet mazumā. Turklāt vēl ir lieta, kas grafikā neparādās: polītiskiem lēmējiem vilcinoties stingrāk vērsties pret epidēmiju (izbeigt iekšzemes pārvietošanos), Latvija novesta līdz kvalitātīvi smagākai stadijai — sākusies nezināmas izcelsmes aplipināšana.
Salīdzinājumam var atgādināt, ka šai epidēmijas brīdī Ķīna un Dienvidkoreja ar stingrāku cilvēku pārvietošanās un kontaktu izskaušanu jau bija panākušas izšķirīgas pozitīvas pārmaiņas un arī Latvijai bija visas iespējas to izdarīt (grafikā valstis liktas no dienas, kad saslimstība pārsniedza vienu no miljona iedzīvotāju; datumi atbilst Latvijai):
Un kā ar Italiju? Vai Latvija joprojām iet Italijas pēdās? Līdz ar lēnāku saslimstības tempu Latvija pēdējās dienās sākusi atpalikt no Italijas analoga epidēmijas brīža.
Diemžēl, kā jau minēts iepriekš, jaunu slimnieku skaita tendence tik un tā ir augšupēja. Tas nozīmē, ka ar līdzšinējiem koronvīrusa ierobežojumiem Latvija, kaut lēnāk, turpina braukt uz Italiju.
Taču, lai rīkotos, nevajag gaidīt galastaciju. Italijas katastrofas atkārtošanu var, drīkst un vajag novērst. Lai sērgu apturētu un uzveiktu, nepieciešams izbeigt iekšzemes pārvietošanos. Jo agrāk un stingrāk rīkojas, jo tiek galā drīzāk un mazākiem zaudējumiem un cilvēku upuŗiem.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
