Iesaki rakstu: 
Viņi melo. Viņi zina, ka melo. Viņi zina, ka mēs zinām, ka viņi melo, un tomēr viņi melo, un viņiem nav kauna, kad tiek pieķerti melos, jo, ja viņiem ir vara, viņiem ir vienalga.
20.09.2022. groza MK rīkojumu Nr. 347, paredzot ieņēmumus no valsts nodevas par pasu izsniegšanu 2024. gadā ne mazāk kā 6 088 527 euro, par personas apliecību – ne mazāk kā 5 025 817 euro.
02.07.2023. publicētajā "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no 2021. līdz 2025. gadam" 2024. gadā tika prognozēts izsniegt 375 835 pases.
Nesen MK tiek iesniegts grozījumu projekts, kas paredz palielināt pases izsniegšanas nodevas 2 reizes.
Grozījumu anotācijā Nodevas par pasu izsniegšanu apmēra aprēķins izdevumu sadaļa 2200 Pakalpojumi, ir kļūdaina un nepilnīga. Minētie uzturēšanas izdevumi 410 776 euro (gadā) tiek nosegti jau ar nieka 10 000 pasēm, ja tiek izmantots koeficients 0,0001. Korekti būtu koeficients – izmaksas dalītas ar izniegto pasu skaitu. Ir minētas arī PADIS uzturēšanas izmaksas, bet nav norādīta konkrēta summa, tikai koeficients. Ja PADIS rada papildu izmaksas minētajiem 410 776 euro, tad pakalpojumu izmaksām par pasi vajadzētu būt vēl lielākām par 41,08.
Grozījumu anotācijas pielikumā precizētā pasu skaita prognozes 2024. gadā ir tikai 176 003. Un kāds ir pelnījis ordeni par uzcītību – noteiktā nodevas ieņēmumu minimālā summa 6 088 527 eiro pārsniegta par 1 543 886 eiro un ir 7 632 413 eiro (pie tam ar koriģējošp neizpildes riska koeficientu 0,9), lai arī izsniegto pasu skaita prognoze samazināta divas reizes.
Ņemot vērā precizētā pasu skaita samazinājumu vairāk nekā 2 reizes, būtu jāgroza MK rīkojums Nr. 347 un atbilstoši jāsamazina paredzētie obligātie ieņēmumi par pasu izsniegšanu, un korekti jāuzraksta tabula Nodevas par pasu izsniegšanu apmēra aprēķins iesniegto grozījumu anotācijā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
