Pasažieru vilciens reizē ar valdes locekļa privātauto līzingu ticis pie iespaidīgiem remontu rēķiniem
L. Lapsa29.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Pasažieru vilciens, pārņemot sava valdes locekļa, Vienotības pārstāvja Mārtiņa Grestes privātfirmas Mercedes Benz S320 automašīnas līzingu, reizē ticis arī pie pienākuma regulāri apmaksāt iespaidīgus auto remonta un apkopes rēķinus. Šā gada laikā vien Grestes bijušais privātmersedess, par ko tagad maksā valsts uzņēmums, meistaru rokās pabijis vismaz deviņas reizes, - to rāda dokumenti, ko Pietiek nodevuši avoti Pasažieru vilcienā.
Kā jau ziņots, dokumenti rāda, ka nepilnu mēnesi pēc Grestes stāšanās Pasažieru vilciena valdes locekļa postenī 2009. gada rudenī šis valsts uzņēmums sācis maksāt par sava jaunā valdes locekļa privātfirmas līzingā iegādāto Mercedes Benz automašīnu.
Pasažieru vilciens no mazpazīstamās SIA GSM Birojs pārņēma visas tās saistības pret līzinga uzņēmumu DnB Nord Līzings sakarā ar automašīnas Mercedes Benz S320 finanšu līzingu un uzņēmās turpmāk privātās kompānijas vietā veikt līzinga maksājumus par šo automašīnu, kuras atlikusī vērtība bijusi vairāk nekā 22 tūkstoši eiro.
GSM birojā jau kopš tā dibināšanas 2007. gadā puse kapitāldaļu pieder pašam Grestem, bet otra puse – uzņēmuma valdes loceklei, 1960. gadā dzimušajai Silvijai Grestei (Mārtiņa Grestes amatpersonas deklarācijā Silvija Greste uzrādīta kā viņa dzīvesbiedre).
Precīzā summa, ko katru mēnesī par Grestes firmas līzingā ņemto automašīnu maksājis valsts uzņēmums, nav zināma, toties Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti rāda, ka reizē ar līzinga saistību pārcelšanu uz valsts uzņēmumu Grestes privātfirma tikusi vaļā no iespaidīgiem automašīnas apkopes un remonta rēķiniem.
Kā rāda šie dokumenti, tikai šā gada septiņos mēnešos šim 2004. gada izlaiduma auto speciālistu palīdzība vismaz „uz papīra” bijusi vajadzīga deviņas reizes.
Jūlijā automašīnai mainīta eļļa un eļļas filtrs (Ls 77,03), tikai dienu iepriekš automašīnu uz servisu nācies vest, lai par dažiem latiem nomainītu spuldzīti, savukārt jūnija beigās Gresti satraucis tas, ka pēc motora izslēgšanas krakšķ salona ventilators, un vēl daži sīkumi (Ls 95,88), bet maija beigās automašīnas ritošajai daļai regulēta savirze (Ls 43,92).
Tāpat maija beigās par 360 latiem iegādātas divas Dunlop Sport Maxx riepas, bet par disku remontu un riepu montāžu samaksāti 99,99 lati. Tiesa, tikai mēnesi iepriekš auto, spriežot pēc pavadzīmes, visas četras ziemas riepas uz vasaras riepām jau nomainītas vēl par 103,02 latiem.
4. aprīlī Grestes auto tehniskā apkope izmaksājusi Ls 234,62, bet 22. februārī Pasažieru vilciens apmaksājis arī KASKO nesegto – pašriska – summu Ls 140,56 apmērā.
Iespaidīgas summas Pasažieru vilciena pārņemtais Grestes privātfirmas auto prasījis arī iepriekšējos gados, - Pietiek šodien publicē visus portāla rīcībā esošos mersedesa apkopes un remonta dokumentus.
Savukārt pats Greste šos izdevumus skaidro šādi:
- Kas tai mašīnai par vainu, ka viņa tik bieži jālabo?
- Nezinu.
- Bet jūs taču ar viņu joprojām braucat.
- Braucu, braucu.
- Nu, jā, un viņa taču regulāri jāmaksā, un tie remonta rēķini tādi lieli.
- Bet kā jūs to zināt?
- Ir redzēti tie rēķini.
- Jums kāds informāciju sniedz?
- Jā.
- Redzat, par jaunu mašīnu maz jāmaksā, un daudz jāmaksā par līzingu. Vecai mašīnai atkal maz jāmaksā par līzingu. Tā ir atšķirība.
- Respektīvi – maz par līzingu un daudz par remontiem?
- Nu, neteiksim, ka daudz par remontiem. Tas ir nepareizi.
- Un cik veca tad tā mašīna ir?
- 2004.gada.
- Tagad būs septiņi gadi, tā kā nebūtu ļoti veca.
- Nu, nav arī jauna, ja salīdzina ar pārējām mašīnām, kas ir valdes locekļiem. Salīdziniet vienkārši to. Salīdziniet ar to gadu, ar ko brauc pārējie valdes locekļi, un cik viņi maksā mēnesī.
- Un cik ir jāmaksā par jūsu mašīnu mēnesī?
- Paprasiet tiem cilvēkiem, kas jums deva to informāciju, lai sniedz pilnīgāku informāciju arī par citām mašīnām.
- Man ir tikai informācija, kur redzami tie lielie remonta tēriņi, man nav citas informācijas, tādēļ es jums vaicāju, lai varētu salīdzināt.
- Es domāju, ka līzinga maksājumi ir uz pusi mazāki nekā pārējiem.
- Un tad pārējais pienāk klāt caur tiem remontiem?
- Nu, nosacīti. Jautājums par remontiem - vai nav pārspīlēts...
Pēc Grestes ieteikuma Pietiek ir pieprasījis Pasažieru vilcienam sniegt pilnu informāciju arī par tām automašīnām un to izmaksām, ar kurām brauc pārējie valsts uzņēmuma valdes locekļi. Informācija pagaidām nav sniegta.
Tiesa, ne viss Grestes sacītais pilnībā atbilst patiesībai. Pašreizējais Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, kurš Mercedes Benz līzinga līgumu saņēmis „mantojumā” kopā ar pašu Gresti (lēmumu par līzinga pārņemšanu pieņēmusi valde un to parakstījis iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Andulis Židkovs), teic, ka pārējie valdes locekļi braucot ar paša Pasažieru vilciena automašīnām – 2008. gada izlaiduma Audi, tā paša gada izlaiduma VW un 2007. gada Mazda.
„Īsti neatbilst patiesībai, ka viņa mašīnai līzinga maksājums ir uz pusi mazāks nekā pārējiem. Grestes kunga mašīnas līzinga maksājums ir 410 latu mēnesī. Manai laikam ir drusku vairāk. Un vēl tās remonta izmaksas, bet nu mersedess ir mersedess, tas brends jau arī prasa,” Pietiek pirmdien teica Freivalds.
Saskaņā ar Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāja sniegto informāciju šī valsts uzņēmuma valdes reglamentā esot teikts, ka uzņēmums nodrošina auto valdes locekļiem, taču „šeit ir vairāk ētikas jautājums. Uzņēmums maksā pilnu paketi, un par to būtu jādomā, bet šo lēmumu pieņēma iepriekšējā valde un es to saņēmu mantojumā”.
Freivalds teic – ja tagad nāktu jauns valdes loceklis, uzņēmuma vadība „vērtētu no saimnieciskā izdevīguma viedokļa, vai piešķiram Pasažieru vilciena mašīnu vai arī sedzam transporta izmaksas. Iespējams, ka tad, ja mašīna jau ir Pasažieru vilcienam līzingā, tad mēs arī teiktu, ka jābrauc ar Pasažieru vilciena mašīnu. Bet tas ir jāskatās katrā gadījumā atsevišķi”.
Tikmēr Grestes pārstāvētās Vienotības Ētikas komisija par šo gadījumu priekšvēlēšanu gaisotnē ir izrādījusi krietni lielāku interesi nekā par citiem gadījumiem, - komisija sēdē par to lemšot jau 31. augustā.
Foto no db.lv
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
