„Pasažieru vilciena” valdes nolaidības dēļ valsts zaudējusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, kas būtībā "uzdāvināti" „Saskaņai” un Ušakovam

Pamatojoties uz 2013. gadā noslēgto trīspusējo sadarbības līgumu starp AS Pasažieru vilciens, VSIA Autotransporta direkcija un Rīgas pilsētas pašvaldību, Pasažieru vilciens atbilstoši sadarbības līguma noteikumiem piemēroja Rīgas pilsētas pašvaldības noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus dažādā apmērā. 

Rīgas pilsētas pašvaldība kompensēja pasažieriem piešķirtos braukšanas atvieglojumus atbilstoši prognozētajam pasažieru skaitam un Līgumā noteiktajam līdzfinansējuma apmēram.

Līdzīgi AS Pasažieru vilciens no valsts budžeta saņem kompensāciju par tādu pasažieru pārvadāšanu, kuriem braukšanas maksas atvieglojumi noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, piemēram, 3+ ģimenes locekļiem, pirmsskolas vecuma bērniem un citām atsevišķām pasažieru kategorijām. 

Arī tagad Pasažieru vilciena vadība mēģina izvairīties no skaidras atbildes uz jautājumu par to, kādu summu Nila Ušakova vadītā Rīgas dome palikusi parādā uzņēmumam.

Tā vietā tiek skaidrots, ka „Rīgas pilsētas pašvaldība samaksāja tikai sadarbības līgumā tieši noteikto summu, taču tādu pasažieru, kam atbilstoši noslēgtajam līgumam, bija jāpiemēro braukšanas maksas atvieglojumi, bija vairāk, nekā tika prognozēts, slēdzot līgumu. Līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldība nav kompensējusi braukšanas maksas atvieglojumus par visiem faktiski pārvadātajiem pasažieriem”.

Pasažieru vilciena vadība apliecina, ka šis jautājums tiešām vairākkārt tika izskatīts Sabiedriskā transporta padomē, taču „jautājumu visas iesaistītās puses ilgstoši centās risināt savstarpēju sarunu ceļā”.

„AS Pasažieru vilciens un VSIA Autotransporta direkcija vērsās ar pieteikumu tiesā, lai no Rīgas pilsētas pašvaldības saņemtu kompensāciju pilnā apmērā. Tiesa pieteikumu atstāja bez virzības,” mēģina izlocīties Pasažieru vilciena vadība. Taču patiesība ir tāda, ka Pasažieru vilciena vadības vainas dēļ tika nokavēts termiņš, kad bija iespējams vērsties tiesā.

Kā rāda tiesu sistēmas dati, pagājušā gada 6. jūnijā administratīvā rajona tiesa nolēma atstāt bez virzības ar likumā noteiktā termiņa kavējumu iesniegto AS Pasažieru vilciens un valsts SIA Autotransporta direkcija pieteikumu un uzdeva iesniegt motivētu paskaidrojumu par nokavējuma iemesliem un pierādījumus, kas apliecina pārsūdzēšanas termiņa nokavējuma iemeslus.

11. jūlijā tiesa nolēma, ka Pasažieru vilciena minētie kavēšanās iemesli nav pārliecinoši, tāpēc prasītāju pieteikums netika pieņemts, un Pasažieru vilciena un Autotransporta direkcijas lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu tika noraidīts.

Pasažieru vilciens un Autotransporta direkcija gan mēģināja lēmumu pārsūdzēt, taču neveiksmīgi – pagājušā gada 18. septembrī administratīvā apgabaltiesa pieņēma nepārsūdzamu lēmumu atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2019. gada 11. jūlija lēmumu, bet AS Pasažieru vilciens un VSIA Autotransporta direkcija blakus sūdzību noraidīt.

Uzņēmuma vadība gan mēģina atbildību novelt uz „apstākļiem”: Pasažieru vilciens jautājumus par sadarbības līguma izpildi esot risinājis ar VSIA Autotransporta direkcija un tikai pēc Sabiedriskā transporta padomes lēmuma vērsies tiesā.

Taču zīmīgi, ka prasītāju minētie kavēšanās iemesli un pamatojums bija tik nepārliecinoši, ka tagad gan Pasažieru vilciens, gan Autotransporta direkcija atsakās publiskot pilnu tiesvedības dokumentāciju.

Autotransporta direkcija šo slepenību jautājumā, kas valstij izmaksājis vairāk nekā pusmiljonu eiro, skaidro ar to, ka „lēmumi nav publiski pieejami, tie satur detalizētu procesuālo gaitu (līgumslēdzējpušu sarakste u.tml.), informāciju par līgumcenu u.tml. [...]

Tāpat Direkcija vērš uzmanību, ka, atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma[1] 11.4.punktam, līguma nosacījumi ir uzskatāmi par konfidenciāliem, attiecīgi arī 2013. gada 12. augusta sadarbības līguma nosacījumi ir konfidenciāli un nav izpaužami trešajām personām bez Pušu piekrišanas (izņēmums – ja nosacījumu izpaušana izriet no normatīvo aktu prasībām). Tādējādi arī Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas nolēmumi par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības nav atzīstami par vispārpieejamiem”.

Jāpiebilst, ka Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis pērn savā amatā saņēmis vairāk nekā 86 tūkstošus eiro.

Novērtē šo rakstu: