„Pasaules progresīvi domājošo cilvēku sirdīs Padomju Savienība jau sen kļuvusi par miera un humānisma ideju simbolu”
PIETIEK11.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no Latvijas „sabiedrisko mediju” iecienītākajiem un biežāk uzklausītajiem ekspertiem ir tagadējais Latvijas Universitātes mācībspēks Ojārs Skudra, kurš padomju laikā kā aktīvs komunistiskās un padomju ideoloģijas atbalstītājs ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadītājs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un kompartijas Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors. Šodien sākam publicēt tagadējā „eksperta” iepriekšējo gadu pārdomas, un pirmā publikācija ir 1976. gada 31. decembrī laikrakstā Padomju Jaunatne nodrukātais raksts „Gads mieram, gads nākotnei”.
Tāpat kā katru gadu, arī šogad, decembra pēdējām dienām aizritot mēs visi domās vēlreiz kavējamies pie aizejošā gada svarīgākajiem notikumiem gan personiskajā, gan sava kolektīva un visas mūsu valsts dzīvē. Noteiktu vietu sajās pārdomās ieņem arī starptautisks» dzīves jautājumi, jo, pateicoties masu informācijas līdzekļu praktiski neierobežotajām iespējām sniegt operatīvu informāciju, mēs diendienā esam informēti par visiem nozīmīgākajiem mūsu dinamiskās pasaules notikumiem.
Starp izcilākajiem aizvadītā gada notikumiem kā nozīmīgākais minams Padom|u Savienības Komunistiskās partijas XXV kongress, kura delegāti vienprātīgi atbalstīja PSKP CK ģenerālsekretāra biedra L. Brežņeva referātā izvirzīto programmu tālākai cīņai par mieru un starptautisko sadarbību, par tautu brīvību un neatkarību.
1976. gads starptautisko attiecību vēsturē ieies kā Padomju Savienības un pārējo sociālistisko valstu nozīmīgu, uz miera nostiprināšanu un bruņošanās sacensības ierobežošanu virzītu iniciatīvu gads. Apspriešanai pasaules mērogā izvirzīti tādi principiāli svarīgi priekšlikumi kā aicinājums sasaukt Vispasaules atbruņošanās konferenci, noslēgt vispasaules līgumu par varas nelietošanu starptautiskajās attiecībās, noslēgt līgumu starp valstīm Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībniecēm. kurā tās apņemtos pirmās nelietot kodolieročus cita pret citu.
Šo uzskaitījumu turpinot, var vēl nosaukt Padomju valdības paziņojumu «Par starptautisko ekonomisko attiecību pārkārtošanu», Padomju Savienības memorandu bruņošanās sacensības pārtraukšanas un atbruņošanās jautājumos, kā arī vairākus citus dokumentus.
Diemžēl jākonstatē, ka kapitālistisko valstu līderi, aizbildinoties ar dažādiem, galvenokārt iekšpolitiska rakstura apsvērumiem (šogad vēlēšanas notika Japānā, ASV, VFR un Itālijā), nav devuši konkrētas atbildes uz sociālistisko valstu izvirzītajiem priekšlikumiem, kaut arī neviens no attīstīto kapitālistisko valstu vadītājiem tagad atklāti vairs nenoraida mierīgu līdzāspastāvēšanu kā vienīgo saprātīgo, vienīgo pieņemamo valstu savstarpējo attiecību normu. Tāda rīcība faktiski nozīmē bezdarbību apstākļos, kad turpinās vispārējai drošībai tik ļoti bīstamā neapvaldītā bruņošanās sacensība.
Tieši tāpēc, kā savā intervijā amerikāņu politiskajam komentētājam Dž. Kingsberijam-Smitam norādīja biedrs L. Brežņevs, «mums ļoti gribētos, lai bruņošanās sacensības izbeigšanā 1977. gads tiešām kļūtu par lūzuma gadu. Tad tas neapšaubāmi ieņems pienācīgu vietu vēsturē.»
Aizvadītā gada starptautiskās dzīves nozīmīgāko notikumu vidū jāmin strādnieku un komunistisko partiju konference Berlīnē, Varšavas līguma vaislu Politiskās konsultatīvās komitejas apspriede Bukarestē, vienotas sociālistiskas Vjetnamas izveidošanās, Laosas patriotisko spēku uzvara un Angolas Tautas Republikas proklamēšana.
Visi šie notikumi, protams, katrs savā ziņā un veidā apstiprina biedra L. Brežņeva PSKP XXV kongresā teiktos vārdus: «Sociālisma valstu attīstība, to varenības palielināšanās, to realizētās starptautiskās politikas raženās ietekmes pastiprināšanās - tāds tagad ir cilvēces sociālā progresa virziens. Sociālisma pievilkšanas spēks vēl vairāk pieaudzis uz kapitālistiskajās zemēs izvērsušās krīzes fona.»
Var minēt kapitālistisko valstu visdažādāko institūtu, fondu un politiķu izteiktās prognozes par rietumvalstu ekonomisko un sociālo attīstību 1977. gadā, taču visas tās pareģo vienu un to pašu - bezdarbnieku skaits nemazināsies, dzīves dārdzības pieaugums turpināsies, ekonomiskās attīstības temps nepaātrināsies. Interesanti, ka 48 gadus vecais amerikāņu profesors Z. Bžezinskis, ko ASV jaunais prezidents Dž. Kārters nesen iecēlis par savu padomnieku nacionālās drošības jautājumos, 1976. gada sākumā rakstīja: «Mums (domāta ka kapitālistiskā pasaule - O. S.) nav kopīgu normu, nav nekā paša par sevi saprotama ne attiecībā uz mūsu vērtībām, ne ari attiecībā uz pasauli, kurā mēs dzīvojam.» Savu rakstu Z. Bžezinskis toreiz beidza ar visai optimistisku frāzi, kurā apgalvoja, ka «mūsu gadsimts ir nepieredzēta progresa gadsimts». Tiesa, «progress» viņa izpratnē nenozīmē neko vairāk kā «kustību».
Par to, kādā virziena noris starptautisko attiecību attīstība, Z. Bžezinskis toreiz nerakstīja neko un, šķiet, arī nevarēja rakstīt, jo nespēj dot vispārēju starptautiskā stāvokļa novērtējumu. Viņš pat izteica šaubas, vai attiecību uzlabošana un sadarbības paplašināšana starp ASV un PSRS «var noderēt par izejas punktu galveno pasaules problēmu risināšanai». Jādomā, ka 1976. gada notikumi būs palīdzējuši viņa politiskajiem uzskatiem atbrīvoties no tamlīdzīgas «aukstā kara» laiku inerces.
ANO ģenerālās Asamblejas 31. sesija pieņēma lēmumu pasludināt 1977. gadu par Starptautisko bērna gadu. Mums tas būs reizē ar Lielā Oktobra 60. gadadienas gadu, kuru atzīmēs visi pasaules progresīvi domājošie cilvēki, jo Padomju Savienība viņu prātos un sirdis jau sen kļuvusi par miera un humānisma ideju simbolu.
Bijušā kompartijas ideologa, tagadējā „eksperta” Ojāra Skudras spilgtākās padomju gadu publiskās pārdomas turpināsim publicēt arī turpmāk.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
