Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu
Bens Latkovskis02.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā medaļa, galvenais jautājums bija – kāpēc valsts prezidents atļāvies tā apkaunot savu vārdu? Kas viņu uz to pamudinājis?
Ar zināmu piespiešanos var aizfantazēties, ka tā bijusi caur valsts prezidentu izspēlēta ārkārtīgi smalka Kariņa atriebība Artim Pabrikam par pirmsvēlēšanu laikā mugurā iedurto dunci. Atrasties vienā kompānijā ar dzērāju, sievas sitēju Kaimiņu, dīvaino Bordānu un caurlaižu Pūci (par Taureņu pirti smalkjūtīgi paklusēsim) liels gods nav nekādā gadījumā. Tagad caur šādu pārbaudījumu Pabrikam atgādināts, pret ko viņš atļāvās pacelt roku.
Tas, protams, ir tikai joks, bet bez jokiem. Kāpēc? Kas rosināja pasniegt prezidenta medaļas tieši šim četriniekam, ņemot vērā, ka nepārvēlēto deputātu skaits ir 75. Ja šo savā vārdā nosaukto piekariņu Levits būtu izsniedzis visiem 14. Saeimā nepārvēlētajiem deputātiem, tad jautājumi nerastos. Tāds simbolisks atvadu mierinājums līdztekus nesimboliskajiem, gluži praktiskajiem 9000 eiro.
Varbūt lai nākamvasar, kad Levitu nepārvēlēs, galma politologi varētu ar gudru seju pilnā nopietnībā skaidrot, ka tas par to, ka pārpratuma pēc iedeva medāli Kaimiņam? Nevis par to, ka bijis nekāds. Gļēvs bezmugurkaulnieks. Tāda gandrīz vai attaisnojoša atruna. Paslīdēja kāja. Uz mirkli aizmiglojās prāts, un še tev - otrais termiņš vairs nespīd. Taču šo versiju varētu pieņemt ar vēl lielāku piespiešanos. Visiem taču jau pirms medaļu izsniegšanas bija skaidrs, ka Levitam nav cerību uz otru termiņu. Pārāk jau viņš neizteiksmīgs.
Tad kas gan cits? Pusgadu pirms termiņa beigām tā apkaunot savu vārdu? Kaut kādam risinājumam jābūt. Tad nu jāatceras, ka pasaulē balvas pasniedz ne tikai par dižiem sasniegumiem. Tās pasniedz arī par negatīvo piemēru. Tā līdztekus Nobela prēmijai tiek pasniegta tā dēvētā IG-Nobela prēmija par visnevajadzīgākajiem izgudrojumiem. Līdztekus kinoakadēmijas “Oskariem” tiek piešķirtas “Zelta avenes” utt.
Levita balva no visām pasaulē pazīstamajām antibalvām pēc savas idejiskās būtības vistuvākā ir Darvina balvai. Darvina balva ir nosaukta evolūcijas teorijas tēva Čārlza Darvina vārdā. Tā tiek piešķirta cilvēkiem, kuri izdarījuši pakalpojumu cilvēcei, īpaši muļķīgā veidā zaudējot dzīvību vai vairošanās spējas, tādējādi atbrīvojot cilvēci no sava “muļķības gēna”.
Levita balvas laureāti savu dzīvību gan nav zaudējuši, toties viņi ir upurējuši savu politisko karjeru, lai Latvijas politisko vidi attīrītu no sev līdzīgiem. Citiem par mācību. Lai Latvijas politiskajā vidē pazustu viņu nēsātais politiskā cinisma un ārprātīgas nekaunības “gēns”, kuru iemieso šī četrotne.
Kā vienmēr, kāds var domāt, ka ne visi no šiem četriem pelnījuši Levita balvu. Tā varbūt vairāk pienākusies citam. Bet kompetenta žūrija Sarmītes Ēlertes vadībā šogad lēmusi šādi. Šis lēmums var patikt, var nepatikt, bet tas nu ir tāds, un tas jāpieņem. Acīmredzot valsts prezidents iedzīvina jaunu tradīciju. Jautājums vienīgi - vai turpmāk Levita balvas tiks pasniegtas katru gadu vai arī tikai reizi četros gados, kad ar to tiks aplaimoti daži uz nākamo Saeimu nepārvēlēti deputāti?
No savas puses gribētu ieteikt Levita balvas kapitulam parūpēties, lai šis vērtīgais apbalvojums netiktu devalvēts kā viens otrs ordenis un beigu beigās netiktu piešķirts katram, kurš kādreiz sevi par politiķi nodēvējis.
P. S. Var rasties jautājums, bet kāpēc balvu nav saņēmis Gobzems? Pirmajā brīdī varētu domāt, ka tieši viņš vairāk nekā jebkurš cits 13. Saeimas deputāts būtu pelnījis Levita balvu. Taču tikai pirmajā brīdī. Atcerēsimies Gobzema milzīgo pienesumu “Vienotības” un Kariņa valdības stiprināšanā, ar savu rīcību graujot jebkuras opozīcijas reputāciju un radot fonu, uz kura Kariņš varēja projicēties kā politiskais gigants. Par šo palīdzību Latvijas politiskajai šķirai Gobzemam šoreiz jāpaliek bešā.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
