Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu
Bens Latkovskis02.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā medaļa, galvenais jautājums bija – kāpēc valsts prezidents atļāvies tā apkaunot savu vārdu? Kas viņu uz to pamudinājis?
Ar zināmu piespiešanos var aizfantazēties, ka tā bijusi caur valsts prezidentu izspēlēta ārkārtīgi smalka Kariņa atriebība Artim Pabrikam par pirmsvēlēšanu laikā mugurā iedurto dunci. Atrasties vienā kompānijā ar dzērāju, sievas sitēju Kaimiņu, dīvaino Bordānu un caurlaižu Pūci (par Taureņu pirti smalkjūtīgi paklusēsim) liels gods nav nekādā gadījumā. Tagad caur šādu pārbaudījumu Pabrikam atgādināts, pret ko viņš atļāvās pacelt roku.
Tas, protams, ir tikai joks, bet bez jokiem. Kāpēc? Kas rosināja pasniegt prezidenta medaļas tieši šim četriniekam, ņemot vērā, ka nepārvēlēto deputātu skaits ir 75. Ja šo savā vārdā nosaukto piekariņu Levits būtu izsniedzis visiem 14. Saeimā nepārvēlētajiem deputātiem, tad jautājumi nerastos. Tāds simbolisks atvadu mierinājums līdztekus nesimboliskajiem, gluži praktiskajiem 9000 eiro.
Varbūt lai nākamvasar, kad Levitu nepārvēlēs, galma politologi varētu ar gudru seju pilnā nopietnībā skaidrot, ka tas par to, ka pārpratuma pēc iedeva medāli Kaimiņam? Nevis par to, ka bijis nekāds. Gļēvs bezmugurkaulnieks. Tāda gandrīz vai attaisnojoša atruna. Paslīdēja kāja. Uz mirkli aizmiglojās prāts, un še tev - otrais termiņš vairs nespīd. Taču šo versiju varētu pieņemt ar vēl lielāku piespiešanos. Visiem taču jau pirms medaļu izsniegšanas bija skaidrs, ka Levitam nav cerību uz otru termiņu. Pārāk jau viņš neizteiksmīgs.
Tad kas gan cits? Pusgadu pirms termiņa beigām tā apkaunot savu vārdu? Kaut kādam risinājumam jābūt. Tad nu jāatceras, ka pasaulē balvas pasniedz ne tikai par dižiem sasniegumiem. Tās pasniedz arī par negatīvo piemēru. Tā līdztekus Nobela prēmijai tiek pasniegta tā dēvētā IG-Nobela prēmija par visnevajadzīgākajiem izgudrojumiem. Līdztekus kinoakadēmijas “Oskariem” tiek piešķirtas “Zelta avenes” utt.
Levita balva no visām pasaulē pazīstamajām antibalvām pēc savas idejiskās būtības vistuvākā ir Darvina balvai. Darvina balva ir nosaukta evolūcijas teorijas tēva Čārlza Darvina vārdā. Tā tiek piešķirta cilvēkiem, kuri izdarījuši pakalpojumu cilvēcei, īpaši muļķīgā veidā zaudējot dzīvību vai vairošanās spējas, tādējādi atbrīvojot cilvēci no sava “muļķības gēna”.
Levita balvas laureāti savu dzīvību gan nav zaudējuši, toties viņi ir upurējuši savu politisko karjeru, lai Latvijas politisko vidi attīrītu no sev līdzīgiem. Citiem par mācību. Lai Latvijas politiskajā vidē pazustu viņu nēsātais politiskā cinisma un ārprātīgas nekaunības “gēns”, kuru iemieso šī četrotne.
Kā vienmēr, kāds var domāt, ka ne visi no šiem četriem pelnījuši Levita balvu. Tā varbūt vairāk pienākusies citam. Bet kompetenta žūrija Sarmītes Ēlertes vadībā šogad lēmusi šādi. Šis lēmums var patikt, var nepatikt, bet tas nu ir tāds, un tas jāpieņem. Acīmredzot valsts prezidents iedzīvina jaunu tradīciju. Jautājums vienīgi - vai turpmāk Levita balvas tiks pasniegtas katru gadu vai arī tikai reizi četros gados, kad ar to tiks aplaimoti daži uz nākamo Saeimu nepārvēlēti deputāti?
No savas puses gribētu ieteikt Levita balvas kapitulam parūpēties, lai šis vērtīgais apbalvojums netiktu devalvēts kā viens otrs ordenis un beigu beigās netiktu piešķirts katram, kurš kādreiz sevi par politiķi nodēvējis.
P. S. Var rasties jautājums, bet kāpēc balvu nav saņēmis Gobzems? Pirmajā brīdī varētu domāt, ka tieši viņš vairāk nekā jebkurš cits 13. Saeimas deputāts būtu pelnījis Levita balvu. Taču tikai pirmajā brīdī. Atcerēsimies Gobzema milzīgo pienesumu “Vienotības” un Kariņa valdības stiprināšanā, ar savu rīcību graujot jebkuras opozīcijas reputāciju un radot fonu, uz kura Kariņš varēja projicēties kā politiskais gigants. Par šo palīdzību Latvijas politiskajai šķirai Gobzemam šoreiz jāpaliek bešā.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
