Iesaki rakstu: 
Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums un neziņa. Informācijas daudz, zināšanu daudz, bet vairums ir kļūdaini izprastas, un mēs tās neprotam pielietot, novērtēt, kā arī izdarīt secinājumus.
Apjukumā cilvēks nespēj atšķirt dievišķo no sātana darbiem. Cilvēks Dieva vietā ir iecēlis dažādus elkus, uz baznīcu viņš iet, lai pildītu rituālus, un ir pārliecināts, ka par centīgu rituālu pildīšanu viņam Dievs dos to, pēc kā viņš alkst. Viņš nealkst nokļūt Dieva valstībā vai paradīzē, viņš alkst paradīzi iekārtot šeit, kur ir apjukums un tumsa.
Elkdievībai ir to raksturojošs ekvivalents – nauda. Patiesībā cilvēks pielūdz un par vērtību uzskata tikai naudu, jo domā, ka par to var nopirkt visu – pat veselību un mīlestību. Viņš apzinās, ka ar naudas palīdzību nevar nopirkt biļeti uz Dieva valstību, bet viņš neatmet cerību iekārtoties zemes dzīvē kā Debesīs.
Bagātības
Patiesā bagātība ir tā, ar kuras palīdzību var pietuvināties Dievam, bet, ja Dieva nav, ja pēcnāves dzīves nav, tad zūd jēga krāt Dievišķās bagātības, un atliek aprobežoties ar taustāmiem zemes labumiem.
Viss, kas ir materiālas dabas, laikam ejot, iet bojā. Nauda sadeg, sapūst, monētas apsūbē un rūsē. Mūžīgs ir tikai tas, ko cilvēks pēc ķermeņa nāves var paņemt līdzi, dodoties uz Dieva valstību vai elli. Tas, kā nu kuram sanāk, ko nu kurš vēlas un pēc kā alkst.
Tas, kurš krāj garīgo, vienlaikus iegūst mūžīgo, bet tas, kurš koncentrējas uz laicīgām vērtībām, ātri vien tās zaudē, jo cilvēka dzīve, salīdzinot ar mūžību, ir ļoti īsa.
Cilvēks mēdz iluzori domāt, ka viņa sakrāto mantos bērni un vairos bagātības. Gadās, ka notiek arī tā, bet ļoti reti. Parasti bērni, kuri paši to nav radījuši un krājuši, nezina tā patieso vērtību un, cik viegli gūst, tikpat viegli palaiž vējā. Vecāku pūles un ieguldīto darbu bērni nenovērtē, un tas ir dabiski, jo kā lai novērtē, ja pats neesi strādājis?!
Nauda
Ir arī tāda galējība, kad tiek apgalvots, ka nauda ir ļaunums. Nauda ir tikai maiņas instruments un pati par sevi nav nedz laba, nedz ļauna. Nauda – tas ir veids, kā saskaitīt un novērtēt materiālos labumus un zaudējumus. Arī cirvis nav nedz labs, nedz slikts. Ar cirvi var cirst, var skaldīt, var pat kāpnes būvēt, bet ar cirvi un pat ceļmalā paceltu akmeni var arī nogalināt.
Par naudu var uzcelt un aprīkot speciālu vietu, kur netraucēti runāt ar Dievu, – Dievnamu. Par naudu var nopirkt zāles, samaksāt ārstam un nopirkt tankus. Vaina un problēma nav maksāšanas līdzeklī vai kādā citā priekšmetā. Problēma ir cilvēku dvēselēs un domāšanā. Problēma ir cilvēkā, jo visas problēmas cilvēks rada sev pats. Ne dzīvnieki, ne Dievs, nedz upes vai okeāni nav izraisījuši karu, nav rīkojušies nodevīgi un ļauni.
Cilvēks ir izdarījis izvēli starp garīgām bagātībām un laicīgām vērtībām. Šīs izvēles rezultāts ir redzams visur, kur vien skaties, un visur, kur vien ej.
Īpašības
Pareiza izvēle būtu, ja cilvēks dzīves laikā sevī izkoptu un pilnveidotu tās īpašības, kuras piemīt arī Dievam. Katrs vecāks vēlas, lai viņa bērni būtu viņam līdzīgi, lai tie no viņa paņemtu tās labākās īpašības, bet sliktākās ne. Klausies manos vārdos, bet neskaties uz maniem darbiem!
Dievs vēlas, lai mēs būtu viņam līdzīgi ne tikai vaigā, bet arī īpašībās. Lai mēs būtu dievi ar mazo burtu.
Atšķirībā no cilvēka, Dievam nav trūkumu un slikto īpašību, tāpēc atdarināt Dievu var droši. Dievs vēlas, lai mēs būtu žēlsirdīgi, lai mēs būtu pacietīgi, pazemīgi, strādīgi, atsaucīgi un lai mēs cits citu, viens otru mīlētu.
Bet ja Dieva vietā ir ielikts kāds elks, tad gan no elka var iemācīties daudz ļauna, kaitīga un slikta. Tad cilvēks tiecas tikai pēc naudas, visu vērtē tikai naudā un pat kalpo naudai, sakot: ko neizdarīsi par miljonu.
Tiecoties tikai pēc naudas, cilvēkam šai nodarbē paiet viss garīgo bagātību krāšanai atvēlētais laiks – tas ir, dzīve. Tā vietā, lai gatavotos mūžībai, cilvēks rūpējas tikai par īso ķermeņa dzīvi šeit.
Vērtības
Naudas dēļ cilvēks ne tikai strādā, bet arī izdara noziegumus. Materiālo vērtību dēļ tūkstošiem gadu cilvēki karo, materiālo vērtību dēļ pastāv nodevība, un cilvēks pat labprātīgi pārdod dvēseli, lai gūtu taustāmu labumu. Gūtos labumus nozog, tie noslīkst plūdos, bet dvēsele jau ir atdota kalpībā, un to vairs atgūt nevar.
Ilūzija, ka par naudu var nopirkt visu un radīt paradīzi šeit, cilvēkam rada aplamus priekšstatus par citiem, sevi, sabiedrību, valsti un cilvēci kopumā. Izrādās, ka arī bagātie raud un izbeidz savu dzīvi pašrocīgi.
Viens no iemesliem Dieva atnākšanai pirms diviem tūkstošiem gadu bija atgādināt par patiesajām vērtībām, jo arī tad pasaulē valdīja elkdievība un naudas kāre bija aizmiglojusi cilvēkiem prātus.
Atceries nāvi!
Jēzum Kristum bija ļoti grūti dzīvot uz zemes, jo viņš bija vienīgais kristietis. Viņam nebija, ar ko parunāt, jo viņu neviens nesaprata. Viņu nesaprata nedz māte, nedz brāļi, nedz mācekļi, un tomēr Viņš tik ļoti mīlēja cilvēkus, ka par tiem mira krusta nāvē un izveidoja baznīcu, kura pastāv vēl šodien.
Arī romieši uzsvēra, atgādināja un brīdināja: «Memento mori» «Atceries nāvi!» vai «Neaizmirsti, ka tu esi mirstīgs un mirsi!»
Ja uzmanīgi un dziļāk ielūkojas cilvēkos, tad izrādās, ka vairums ir izdarījuši izvēli par labu laicīgajām vērtībām. Šāda domāšana un šai virzienā iešana to novedusi pie tā, ka patiesībā cilvēks cilvēkam ir nevis brālis un cilvēks cilvēku nevis mīl, bet neieredz un pat alkst cita nāvi. To pierāda lielais skaits tādu, kam pieņemams ir nāves sods. Kādi tik nav attaisnojumi un skaidrojumi, bet patiesais iemesls ir tas, ka cilvēks ir izdarījis izšķirīgu izvēli par labu laicīgajam.
Tāpēc pastāv atriebība un zobu pret zobu. Atdarīt ar labu piemirst, bet atdarīt ar ļaunu uzskata par goda lietu.
Tie, kuri tiecas pēc amatiem un varas, patiesībā tiecas pēc naudas un labklājības, bet ne, lai kalpotu cilvēkiem.
Vairāk ir šeit: https://www.youtube.com/watch?v=-KO4TNpn0Mk
Seko mums 
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
