Iesaki rakstu: 
Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums un neziņa. Informācijas daudz, zināšanu daudz, bet vairums ir kļūdaini izprastas, un mēs tās neprotam pielietot, novērtēt, kā arī izdarīt secinājumus.
Apjukumā cilvēks nespēj atšķirt dievišķo no sātana darbiem. Cilvēks Dieva vietā ir iecēlis dažādus elkus, uz baznīcu viņš iet, lai pildītu rituālus, un ir pārliecināts, ka par centīgu rituālu pildīšanu viņam Dievs dos to, pēc kā viņš alkst. Viņš nealkst nokļūt Dieva valstībā vai paradīzē, viņš alkst paradīzi iekārtot šeit, kur ir apjukums un tumsa.
Elkdievībai ir to raksturojošs ekvivalents – nauda. Patiesībā cilvēks pielūdz un par vērtību uzskata tikai naudu, jo domā, ka par to var nopirkt visu – pat veselību un mīlestību. Viņš apzinās, ka ar naudas palīdzību nevar nopirkt biļeti uz Dieva valstību, bet viņš neatmet cerību iekārtoties zemes dzīvē kā Debesīs.
Bagātības
Patiesā bagātība ir tā, ar kuras palīdzību var pietuvināties Dievam, bet, ja Dieva nav, ja pēcnāves dzīves nav, tad zūd jēga krāt Dievišķās bagātības, un atliek aprobežoties ar taustāmiem zemes labumiem.
Viss, kas ir materiālas dabas, laikam ejot, iet bojā. Nauda sadeg, sapūst, monētas apsūbē un rūsē. Mūžīgs ir tikai tas, ko cilvēks pēc ķermeņa nāves var paņemt līdzi, dodoties uz Dieva valstību vai elli. Tas, kā nu kuram sanāk, ko nu kurš vēlas un pēc kā alkst.
Tas, kurš krāj garīgo, vienlaikus iegūst mūžīgo, bet tas, kurš koncentrējas uz laicīgām vērtībām, ātri vien tās zaudē, jo cilvēka dzīve, salīdzinot ar mūžību, ir ļoti īsa.
Cilvēks mēdz iluzori domāt, ka viņa sakrāto mantos bērni un vairos bagātības. Gadās, ka notiek arī tā, bet ļoti reti. Parasti bērni, kuri paši to nav radījuši un krājuši, nezina tā patieso vērtību un, cik viegli gūst, tikpat viegli palaiž vējā. Vecāku pūles un ieguldīto darbu bērni nenovērtē, un tas ir dabiski, jo kā lai novērtē, ja pats neesi strādājis?!
Nauda
Ir arī tāda galējība, kad tiek apgalvots, ka nauda ir ļaunums. Nauda ir tikai maiņas instruments un pati par sevi nav nedz laba, nedz ļauna. Nauda – tas ir veids, kā saskaitīt un novērtēt materiālos labumus un zaudējumus. Arī cirvis nav nedz labs, nedz slikts. Ar cirvi var cirst, var skaldīt, var pat kāpnes būvēt, bet ar cirvi un pat ceļmalā paceltu akmeni var arī nogalināt.
Par naudu var uzcelt un aprīkot speciālu vietu, kur netraucēti runāt ar Dievu, – Dievnamu. Par naudu var nopirkt zāles, samaksāt ārstam un nopirkt tankus. Vaina un problēma nav maksāšanas līdzeklī vai kādā citā priekšmetā. Problēma ir cilvēku dvēselēs un domāšanā. Problēma ir cilvēkā, jo visas problēmas cilvēks rada sev pats. Ne dzīvnieki, ne Dievs, nedz upes vai okeāni nav izraisījuši karu, nav rīkojušies nodevīgi un ļauni.
Cilvēks ir izdarījis izvēli starp garīgām bagātībām un laicīgām vērtībām. Šīs izvēles rezultāts ir redzams visur, kur vien skaties, un visur, kur vien ej.
Īpašības
Pareiza izvēle būtu, ja cilvēks dzīves laikā sevī izkoptu un pilnveidotu tās īpašības, kuras piemīt arī Dievam. Katrs vecāks vēlas, lai viņa bērni būtu viņam līdzīgi, lai tie no viņa paņemtu tās labākās īpašības, bet sliktākās ne. Klausies manos vārdos, bet neskaties uz maniem darbiem!
Dievs vēlas, lai mēs būtu viņam līdzīgi ne tikai vaigā, bet arī īpašībās. Lai mēs būtu dievi ar mazo burtu.
Atšķirībā no cilvēka, Dievam nav trūkumu un slikto īpašību, tāpēc atdarināt Dievu var droši. Dievs vēlas, lai mēs būtu žēlsirdīgi, lai mēs būtu pacietīgi, pazemīgi, strādīgi, atsaucīgi un lai mēs cits citu, viens otru mīlētu.
Bet ja Dieva vietā ir ielikts kāds elks, tad gan no elka var iemācīties daudz ļauna, kaitīga un slikta. Tad cilvēks tiecas tikai pēc naudas, visu vērtē tikai naudā un pat kalpo naudai, sakot: ko neizdarīsi par miljonu.
Tiecoties tikai pēc naudas, cilvēkam šai nodarbē paiet viss garīgo bagātību krāšanai atvēlētais laiks – tas ir, dzīve. Tā vietā, lai gatavotos mūžībai, cilvēks rūpējas tikai par īso ķermeņa dzīvi šeit.
Vērtības
Naudas dēļ cilvēks ne tikai strādā, bet arī izdara noziegumus. Materiālo vērtību dēļ tūkstošiem gadu cilvēki karo, materiālo vērtību dēļ pastāv nodevība, un cilvēks pat labprātīgi pārdod dvēseli, lai gūtu taustāmu labumu. Gūtos labumus nozog, tie noslīkst plūdos, bet dvēsele jau ir atdota kalpībā, un to vairs atgūt nevar.
Ilūzija, ka par naudu var nopirkt visu un radīt paradīzi šeit, cilvēkam rada aplamus priekšstatus par citiem, sevi, sabiedrību, valsti un cilvēci kopumā. Izrādās, ka arī bagātie raud un izbeidz savu dzīvi pašrocīgi.
Viens no iemesliem Dieva atnākšanai pirms diviem tūkstošiem gadu bija atgādināt par patiesajām vērtībām, jo arī tad pasaulē valdīja elkdievība un naudas kāre bija aizmiglojusi cilvēkiem prātus.
Atceries nāvi!
Jēzum Kristum bija ļoti grūti dzīvot uz zemes, jo viņš bija vienīgais kristietis. Viņam nebija, ar ko parunāt, jo viņu neviens nesaprata. Viņu nesaprata nedz māte, nedz brāļi, nedz mācekļi, un tomēr Viņš tik ļoti mīlēja cilvēkus, ka par tiem mira krusta nāvē un izveidoja baznīcu, kura pastāv vēl šodien.
Arī romieši uzsvēra, atgādināja un brīdināja: «Memento mori» «Atceries nāvi!» vai «Neaizmirsti, ka tu esi mirstīgs un mirsi!»
Ja uzmanīgi un dziļāk ielūkojas cilvēkos, tad izrādās, ka vairums ir izdarījuši izvēli par labu laicīgajām vērtībām. Šāda domāšana un šai virzienā iešana to novedusi pie tā, ka patiesībā cilvēks cilvēkam ir nevis brālis un cilvēks cilvēku nevis mīl, bet neieredz un pat alkst cita nāvi. To pierāda lielais skaits tādu, kam pieņemams ir nāves sods. Kādi tik nav attaisnojumi un skaidrojumi, bet patiesais iemesls ir tas, ka cilvēks ir izdarījis izšķirīgu izvēli par labu laicīgajam.
Tāpēc pastāv atriebība un zobu pret zobu. Atdarīt ar labu piemirst, bet atdarīt ar ļaunu uzskata par goda lietu.
Tie, kuri tiecas pēc amatiem un varas, patiesībā tiecas pēc naudas un labklājības, bet ne, lai kalpotu cilvēkiem.
Vairāk ir šeit: https://www.youtube.com/watch?v=-KO4TNpn0Mk
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
