Pasaule atgriežas pie reālpolitkas: šķiet, Saeimas priekšsēdētāja to jau ir sapratusi
Aivars Strakšas22.01.2026.
Komentāri (50)
Iesaki rakstu: 
Donalds Tramps vakar, 2026. gada 21. janvārī, uzstājās Pasaules ekonomikas forumā Davosā ar runu, kas iezīmē kritisku pavērsienu globālajā politikā un ekonomikā. Tā bija viņa pirmā lielā starptautiskā uzruna kopš atgriešanās Baltajā namā.
Šeit ir galvenie punkti no viņa uzstāšanās:
1. "Amerika vispirms" 2.0 un ekonomiskais nacionālisms
Tramps skaidri lika saprast, ka viņa administrācija vairs neievēros iepriekšējos globālās tirdzniecības noteikumus, kurus viņš uzskata par netaisnīgiem pret ASV.
Tarifi kā instruments: viņš apstiprināja, ka 10–20% vispārējie tarifi visām importētajām precēm ir "neapspriežami" un nepieciešami, lai atjaunotu ASV ražošanu.
Deregulācija: Tramps solīja masveidā atcelt federālos noteikumus, lai padarītu ASV par "pasaules biznesa galvaspilsētu".
2. Enerģētikas dominance
Viena no runas centrālajām tēmām bija fosilais kurināmais.
"Urbt, dārgie, urbt" (Drill, baby, drill): viņš paziņoja par mērķi padarīt ASV par enerģētiski pašpietiekamu un lielāko eksportētāju, solot dramatiski samazināt enerģijas cenas.
Klimata politikas noraidīšana: Tramps asi kritizēja "zaļo kursu", nodēvējot klimata aktīvistus par "vakardienas praviešiem" un norādot, ka ASV izstāsies no Parīzes nolīguma (atkal).
3. Ārpolitika: Grenlande un NATO
Runas provokatīvākā daļa skāra ģeopolitiku.
Grenlandes jautājums: Tramps atkārtoja savu interesi par Grenlandes iegādi vai "stratēģisko partnerību", kas ietvertu ASV kontroli pār tās resursiem un drošību, norādot, ka Dānijai un ES ir jāpieņem "jaunā realitāte".
NATO un Ukraina: Viņš uzsvēra, ka ASV finansējums NATO tiks radikāli samazināts, ja Eiropa nekavējoties neuzņemsies lielāku slogu. Attiecībā uz Ukrainu viņš solīja "ātru mieru", kas balstīts uz teritoriāliem kompromisiem.
4. Mākslīgais intelekts un tehnoloģiju karš
Tramps paziņoja, ka ASV ir jāuzvar "sacensībā par AI" pret Ķīnu. Viņš solīja valsts atbalstu ASV tehnoloģiju milžiem, bet vienlaikus draudēja ar sekām tiem uzņēmumiem, kas savus serverus vai pētniecību pārcels ārpus ASV robežām.
Reakcija Davosā
Trampa uzruna tika uzņemta ar ledainu klusumu no „Eiropas” līderu puses (tostarp Marka Kārnija un Olafa Šolca), taču saņēma atbalstu no atsevišķiem biznesa magnātiem, kuri saskata iespējas nodokļu samazināšanā.
Kopsavilkums vienā teikumā: Tramps Davosā paziņoja par globālās sadarbības ēras beigām, aizstājot to ar tiešu darījumu un spēka politiku, kurā prioritāte ir ASV ekonomiskā un enerģētiskā dominance.
Ja pasaule mainās, tad arī Latvija būs spiesta mainīties līdzi.
Ja pasaule atgriežas pie reālpolitkas, tad arī mums jāliek malā emocijas un jāvērtē lietderība un sava (tikai sava!) varēšana.
Šķiet, Saeimas priekšsēdētāja to jau ir sapratusi.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
