Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pašapziņas valstiskums

Arturs Priedītis
30.06.2017.
Komentāri (25)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir domas, jūtas, motīvi, instinkti, pārdzīvojumi, vajadzības, rīcība. Pašapziņa faktiski ir attiecīgā cilvēka apziņa. Cilvēkam nav citu apziņas veidu. Cilvēkam ir tikai tāds apziņas veids kā pašapziņa, kura ietekmē viņa dzīvi. Tāds ir ikdienišķais priekšstats par pašapziņu.

Taču pašapziņa var ietekmēt arī sociuma dzīvi. Pašapziņa var būtiski nosacīt tautas un tās inteliģences, valsts un tās valstiskuma kvalitāti. Pašapziņas problēma var izvērsties dziļā un arī sāpīgā sociāli politiskā problēmā.

Tā tas ir noticis mūsdienu Latvijā. Latvijas Republikas valstiskuma kvalitāti nelabvēlīgi nosaka latviešu varas inteliģences vienas daļas pašapziņa.

Cilvēka garīgā darbība virzās divējādi. No vienas puses, cilvēks uztver ārējo pasauli, domā, pārdzīvo. No otras puses, cilvēks analizē to, ko viņš ir uztvēris, domājis, pārdzīvojis. Analīzes rezultāts ir refleksijas. Psiholoģijā svešvārds „refleksija” apzīmē cilvēka pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztveršanu un apcerēšanu. Refleksijas ir svarīgas. Tam ir racionāls iemesls.

Pašapziņa ir skatīšanās uz sevi, kas sintezējas refleksijās. Bet tā nav vienkārša skatīšanās. Pašapziņa ir analītiski vērtējoša skatīšanās uz sevi. Ne velti skatīšanos uz sevi sauc par pašanalīzi. Skatīties uz sevi ir jāprot. Skatīšanās uz sevi prasa īpašu garīguma organizāciju. Skatīties uz sevi ir jāmācās un jāvingrinās.

To, piemēram, teicami saprata Rainis. Viņam no agras jaunības interesēja pašanalīzes metodika. Tas atspoguļojās jaunības dienasgrāmatā. Savukārt brieduma gadu pašanalīzi sastopam tekstu kopā ar nosaukumu „Refleksijas”.

Bet Rainis nebija vienīgais. XX gadsimtā pašanalīzes fenomens piesaistīja Rietumu daudzus rakstniekus ar Džoisu, Prustu, Virdžīniju Vulfu priekšgalā. Viņi izdomāja apziņas plūsmas (stream of consciousness) literāri māksliniecisko metodi.

Pašapziņas attīstība nav atkarīga tikai no paša cilvēka. Maziem bērniem vēl neesot refleksijas. Tā uzskata zinātne. Cilvēkā refleksijas rodas tikai zināmā vecumā. Tāpēc pašapziņas attīstība ietilpst audzināšanas un izglītības pienākumos. Pašapziņa ir organiski vienota ar pašvērtējumu, ko spēj būtiski ietekmēt audzināšana un izglītība. No vecākiem un skolotājiem lielā mērā ir atkarīgs, vai izaudzis kautrīgs, taktisks, paškritisks cilvēks jeb izaudzis nekaunīgs, uzpūtīgs, pašpārliecināts tips bez paškritiskuma.

Uz pašapziņu atsaucās citu cilvēku vērtējums. Saprotams, ne tikai vecāku un skolotāju vērtējums. Pašapziņā ir divi slāņi – reālais un ideālais. Vecāku, skolotāju, priekšnieku, darba biedru, draugu, radu, kaimiņu vērtējums koriģē abu slāņu proporcijas, sakārtojot reālā un ideālā savstarpējo atbilstību. Cilvēka paškritiskums ir spēja piebremzēt ideālo slāni un dzīvot saskaņā ar reālo slāni.

Latvijas Republikas valstiskuma kvalitāti nelabvēlīgi nosaka apstāklis, ka cilvēka vispārējās garīgās attīstības līmenis ir cieši savīts ar viņa pašapziņu. Ja cilvēka vispārējā garīgā attīstība ir piezemēta, tad ir iespējami divi pašapziņas varianti.

Pirmais variants ir šāds. Cilvēks pilnā mērā apzinās savas garīgās attīstības nepietiekamo līmeni un saprot tā kritisko vērtību. Cilvēks saprot, ka viņa domāšanas un izpratnes iespējas nav tik augstas, kādas viņš saskata citos cilvēkos. Viņš apzinās savas erudīcijas nepietiekamību, profesionālo iemaņu elementāro raksturu.

Respektīvi, cilvēks ir sevi objektīvi novērtējis un izvēlējies attiecīgu pašapziņas pozīciju. Viņš nav patmīlīgs. Viņš netiecās ieņemt augstāku stāvokli, nekā viņš ir pelnījis sociālajā un profesionālajā hierarhijā. Tāds cilvēks kautrīgi, brīvprātīgi, apzināti ieņem sev piemēroto vietu dzīvē.

Sabiedrība pret tādiem cilvēkiem parasti izturas ar dziļām simpātijām. Pirmā varianta pārstāvjus var mīļi dēvēt par „parastajiem cilvēkiem”. Viņi ir t.s. parastie cilvēki, kurus nākas aizsargāt, aprūpēt, cienīt. Dzīvē tā tas notiek. Tā tas notiek arī dzīves mākslinieciskajā spogulī – daiļliteratūrā. Tajā t.s. parasto cilvēku tēli ir veidoti ar dziļu iejūtību. Piemēram, tā tas ir pat mūždien īgnā Andreja Upīša romānos, bet ne tikai Blaumaņa, Poruka, Virzas prozā. Savas aukles, dzimtcilvēka, kultu izveidoja Puškins. Savukārt Rainis pievērsās proletariātam nevis kā šķiriskās cīņas avangardam, bet gan kā parastajiem cilvēkiem, kurus inteliģencei nākas aizstāvēt pret „veikalnieku” netaisnību.

Otrais variants ir šāds. Šī varianta pārstāvjus nākas nesaudzīgi dēvēt par agresīvajiem patmīļiem. Šī varianta cilvēki neatzīst sava attīstības līmeņa nepietiekamību. Viņi nevēlās dzīvē ieņemt sev piemērotu vietu. Viņi ir patmīlīgi, agresīvi, augstprātīgi, negodīgi. Viņu pārspīlētā pašapziņa neļauj kritiski izturēties pret sevi un uzklausīt citu cilvēku kritisko viedokli par domāšanas un izpratnes zemo pakāpi, erudīcijas trūkumu un profesionālo iemaņu niecību. Pārspīlētā pašapziņa veicina nekaunīgu cenšanos ar spēku (intrigām, mahinācijām, korupciju) izvirzīties hierarhijas priekšgalā, kā arī izplūst dažādās ambiciozās izdarībās, kad godkāre ir lielāka nekā cilvēciskā kvalitāte.

Ikdienas dzīvē agresīvo patmīļu paškritikas trūkums izpaužas mānijā būt visgudrākajiem un viszinošākajiem. Viņi vienmēr cenšas pirmie izbļaut savu viedokli par jebkuru jautājumu un tūlīt kategoriski pasludināt savu viedokli par vienīgi pareizo. Agresīvie patmīļi nav spējīgi ne par ko ieinteresēti brīnīties. Viņi nekad neiesauksies „Cik interesanti!”. Katru jauno informāciju šie tipi momentā pasludina par viņiem jau sen zināmu informāciju. Viņi nicīgi izturas pret aicinājumu mācīties, apmeklēt bibliotēku, lasīt grāmatas, faktus un terminus pārbaudīt enciklopēdijās un vārdnīcās, iepazīties ar citu darba pieredzi.

Valodas izvēlē šie cilvēki tiecas būt modīgi un gudri. Taču terminoloģiskās nekompetences dēļ lieto nepiemērotus jēdzienus un turklāt vēl nepareizā formā. Agresīvo patmīļu valoda ir piesārņota ar aplami lietotiem latviešu cilmes vārdiem un svešvārdiem. Viņi neuzskata par vajadzību atvērt ne mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu, ne svešvārdu vārdnīcu.

Otrais, agresīvo patmīļu, variants ir sastopams visos sociālajos slāņos. Visplašāk ir sastopams „politiķu” un valsts dažādu priekšnieku slānī, jo pēcpadomju laikā šajā slāni gudri un profesionāli kompetenti cilvēki netiek ielaisti. Iemesls tam ir viegli izskaidrojams.

Lieta ir tā, ka agresīvie patmīļi ļoti naidīgi izturas pret cilvēkiem, kuri ir pārāki par viņiem izpratnē, domāšanas vērienā, zināšanās, profesionālajā meistarībā, talanta apdāvinātībā. Agresīvajiem patmīļiem  piemīt instinktīvs naids pret gudriem, zinošiem, talantīgiem cilvēkiem. Agresīvo patmīļu enerģija parasti netiek veltīta darba pienākumu izpildei, bet tiek veltīta gudrāko un talantīgāko kolēģu izstumšanai, gremdēšanai, pazemošanai, nomelnošanai, melīgai kritikai. Par to liecina darbavietās smakojošās intrigas, nesaskaņas, konflikti. Darbavietā dominē attiecību skaidrošana. Galvenais ir kļuvis nevis darbs un tā rezultāts, bet gan patmīlīga kašķēšanās, vēloties godkārīgi piesavināties vislabākā darba veicēja slavu.

LR faktiski ir konstatējams agresīvo patmīļu triumfs - spīdoši panākumi. Agresīvie patmīļi ir visur – parlamentā, valdībā, iestāžu, departamentu, nodaļu vadībā, rektorātos, dekanātos, katedrās, institūtos, redakcijās. Tā tas ir noticis vadošo kadru kroplās izvēles dēļ.

Kadru izvēlē ļoti svarīgi ir pareizi izvēlēties struktūras vadītāju. Ja par struktūras vadītāju izvēlās agresīvo patmīli, tad tādus pašus agresīvos patmīļus viņš iebīdīs savā komandā un struktūra pārvērtīsies par agresīvo patmīļu midzeni. Turklāt struktūras vadītāja krēslā iesēdinātais agresīvais patmīlis savā komandā iebīdīs tikai par sevi vājākus darbiniekus. Agresīvie patmīļi-priekšnieki savā pārvaldījumā nepieļauj nekādu konkurenci. Viņu pakļautībā strādājošajiem kadriem ir jābūt zemāka līmeņa cilvēkiem visos garīgajos parametros. Tas ir dzelzs likums. Tāpēc LR ir konstatējams agresīvo patmīļu triumfs. Sākums triumfam ir aplami izvēlētie struktūru vadītāji. Savukārt sākums triumfa sākumam ir „perestroika”. „Pārbūves” pelēkajiem kardināliem LR valsts amatos bija vajadzīgi vienīgi agresīvie patmīļi, kuriem tautas mantas izlaupīšana un tautas zombēšana ar „brīvību” un „neatkarību” nesagādāja nekādus morālos pārdzīvojumus.

Agresīvo patmīļu lielais skaits un neierobežotās iespējas piesārņot valsts institūcijas atsaucās uz latviešu tautas vērtējumu. Citādāk tas nevar būt. Katras tautas vērtējums vienmēr ir tās inteliģences vērtējums. Ne tikai radošās inteliģences, filosofu, rakstnieku, mākslinieku, vērtējums. Tradicionāli tautas vērtējumu nosaka valdošās elites (varas inteliģences) vērtējums. Valdošā elite ir tautas reputācijas un autoritātes radošais elements (demiurgs) un vispopulārākais tautas kvalitātes simbols.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...