Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pasaka par tautas varu

Juris Ābols, Letu zemes iedzīvotājs
24.01.2013.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reiz sensenos laikos un tāltālā zemē sanāca kopā ļaudis un teica: "Mēs dibināsim savu valsti un sauksim to – Letu zeme.” "Bet kā mēs dzīvosim savā valstī?" ļaudis jautāja. Un tautas vecajie atbildēja: "Mēs uzrakstīsim likumu grāmatu, un pēc šiem likumiem būs jādzīvo visiem!"

Un tautas vecajie ķērās pie darba – sprieda un gudroja, meklēja padomu kaimiņu zemēs un valstīs, līdz pagāja vairāki gadi, kad viņi tautai rādīja likumu grāmatu, par kuru teica: "Tie ir labi likumi, tā dzīvojiet!"

Ļaudis atvēra likumu grāmatu un lasīja, un priecājās, jo viņi saprata, ka tautas vecajie bija par viņiem rūpi turējuši. Viens no galvenajiem likumiem grāmatā bija: "Visa vara Letu zemē pieder tautai."

Gāja gadi, un Letu zemē izcēlās karš, nāca sveši ķēniņi, zemi postīja, ļaudis nīcināja, bet tad ļaudis teica: "Mēs atkal gribam dzīvot brīvi! Kaut pastalās, bet brīvi!"

Ļaudis cēlās un brīvību izcīnīja, svešos ķēniņus padzina un cēla atkal savējos. Dažu labāku, dažu ļaunāku, bet tomēr savējos. Ķēniņi valdīja, bet tauta joprojām atcerējās vecajo likumu grāmatu, kurā tika ierakstīts: "Visa vara Letu zemē pieder tautai."

Bet tad nāca varens ķēniņš, kurš zemē valdīja jau trīs laikus pēc kārtas. Grūti laiki zemē iestājās, svešu zemju ķēniņu naudu nācās lūgt, bet tauta izturēja, jo tauta atcerējās: "Kaut pastalās, bet brīvi!" Varenais ķēniņš kļuva arvien varenāks, un svešo zemju ķēniņi, kas naudu bija devuši, teica: "Jums, Letu zemes ļaudīm, ir viens varens ķēniņš, kas grūtus laikus pārvarēja."

Un tauta ticēja aizjūras ķēniņiem, un tauta ticēja varenajam ķēniņam, jo ķēniņš tautai stāstīja, ka naudas lādi konsolidējis, ka fiskālo disciplīnu ievērojis, ka strukturāli kaut ko reformējis. Tauta teica: "Tie ir viedi vārdi!" un ticēja. Tikai daži, kas neticēja, klusiņām brauca prom no Letu zemes. No sākuma pa vienam, tad ņemdami savas ģimenes līdzi. Pamazām pazuda sētas, tad ciemi, tad pilsētas...

Tauta gribēja zināt, cik daudz ir aizbraukušo, bet ķēniņš teica: "Nav svarīgi!"

Un varenais ķēniņš teica: "Tev, tauta, ir laimes stāsts, jo naudas lāde ir kosolidēta!" Un tauta atkal ticēja, un tikai daži vairs atgādināja, ka vecajo likums nosaka: "Visa vara Letu zemē pieder tautai."

Bet ķēniņš Letu zemē nevaldīja viens. Viņam apkārt bija gan galma dāmas, gan galma kungi – tur bija ciemu un pagastu, veco ļaužu un dziesmu un deju pārvaldnieki, tur bija ceļu un tiltu un zinību mācītāju pārvaldnieki, tur bija dziednieku un likumu pārvaldnieki.

Pienāca dienas, kad galma dāmas un galma kungi tautai darīja īpaši gauži, tad cilvēki sāka lūgt vareno ķēniņu viņus nomainīt. Vispirms veco ļaužu pārvaldniece gribēja bērnus mācīt, ka Rūta vairs nav Rūta un Kārlis vairs nav Kārlis, bet bērnu vecāki teica: "Mēs tā negribam. Mēs gribam, lai Kārlis ir Kārlis un Rūta ir Rūta." Bet veco ļaužu pārvaldniece teica: "Jūs, tumsonīgā tauta!" Tad 54 tautas pulciņu vadītāji rakstīja varenajam ķēniņam vēstuli un lūdza veco ļaužu pārvaldnieci nomainīt, bet varenais ķēniņš atteica: "Tā ir tikai vētra ūdens glazē!"

Pagāja laiks, un veco ļaužu pārvaldniece teica, ka vecie ļaudis savu iztiku nav pelnījuši. Vecie ļaudis atkal rakstīja ķēniņam un teica: "Dod, ķēniņ, mums citu pārvaldnieci!"

Vecie vēl mēģināja teikt: "Visa vara Letu zemē pieder tautai," bet ķēniņš bija nelokāms: "Jums jābūt mierā tāpat!"

Zinību mācītāju pārvaldnieks tautai teica: "Es zinu, kā ļaudis vajag mācīt, tagad viss būs citādi!" Zinību mācītāji gan teica: "Mēs tā negribam, mēs to nesaprotam, tā nebūs labi." Un arī viņi rakstīja varenajam ķēniņam un lūdza: "Dod mums, ķēniņ, citu pārvaldnieku!" Bet ķēniņš atbildēja: "Ko niekus, viņš ir mans labākais galma pārvaldnieks!"

Ciemu un pagastu pārvaldnieks arī gribēja līdzīgs būt labākajam galma pārvaldniekam un augas diena domāja, kā varētu ciemus un pagastus pārveidot. Viņš domāja, domāja un izdomāja – viņš samazinās vietējo pārvaldnieciņu skaitu. Ļaudis šaubījās: "Kāds no tā labums?"

Ļaudis kurnēja, un to sadzirdēja arī varenais ķēniņš. Vienu brīdi viņš apskaitās uz ciemu un pagastu pārvaldnieku, tomēr viss palika pa vecam, jo galma nesatricināmība bija svarīgāka.

Un nu jau vairs pavisam klusi skanēja vecajo likuma balss: "Visa vara Letu zemē pieder tautai."

Tad nāca dziednieku pārvaldniece un teica: "Zemē būs kārtība, turpmāk tikai tie, kas var brangas nodevas valstij nomaksāt, drīkstēs mūsu zemē dziedināties." No iztukšotajām sētām un ciemiem aizbraukušie jautāja: "Bet kā būs ar mums?"

"Jums nepienākas!" skarbi noteica dziednieku pārvaldniece un nelikās dzirdam arī pašu dziednieku teikto: "Mēs savulaik solījām palīdzēt visiem, kurus slimības moka un vārdzina. Mēs solījām dziedināt arī nabagus, klibus un nevarīgus!"

Arī dziednieki rakstīja varenajam ķēniņam un lūdza pārvaldnieci nomainīt, bet ķēniņš piekrita skarbajai pārvaldniecei: "Naudas lāde ir jākonsolidē, un tas ir svarīgāk par vārgajiem, slimajiem un pacietējiem."

Tā tauta Letu zemē pamazām dzisa un zaudēja spēkus, bet varenais ķēniņš turpināja katru nedēļu cītīgi runāt par laimes stāstu, vareno ķēniņu turpināja sveikt un slavēt svešās zemēs, un nu jau vairs tikai senās dziesmās skanēja: "Visa vara Letu zemē pieder tautai."

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...