Pasaka par Latvijas parlamentāro demokrātiju, jeb kā politiķi uzņēmējiem Ziemassvētku dāvanu sarūpēja...

Skan gluži kā pasaku stāsts, bet tas reāli notika - brīdī, kad bija demisionējusi Dombrovska valdība un koalīcijas padomes diktāta vietā Latvijā uz brīdi bija iespējama reāla parlamentārās demokrātijas darbība. Vien iedomājieties šādu situāciju: SC, NA un ZZS deputāti pēc kopīgas iniciatīvas kopīgi izstrādā un vienojas tālāk virzīt likumprojektu un, kā vienojušies, to arī izdara.

Saeimā pirmajam lasījumam ir iesniegts likumprojekts, kurš paredz atjaunot mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā no apgrozījuma uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro un līdz 5 darbiniekiem un ieviest vēl papildu līmeņus mikrouzņēmumiem, paredzot: 2.līmenī – nodokļu likmi 10% apmērā, mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu virs 100 000 eiro līdz 200 000 eiro dodot iespēju nodarbināt līdz 7 darbiniekiem, savukārt 3.līmenī - nodokļu likmi 11% apmērā, mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu no 200 000 eiro līdz 300 000 eiro dodot iespēju nodarbināt līdz 9 darbiniekiem.

Šādi vairāki mikrouzņēmuma līmeņi tiek paredzēti, lai dotu iespēju uzņēmumam augt, saglabājot tam ierasto nodokļu vidi, ļoti pakāpeniski palielinot maksājamā nodokļa īpatsvaru, tādejādi to motivējot attīstīties un turpināt legāli maksāt nodokļus.

Šāds likumprojekts tika sagatavots pēc tam, kad nakts melnumā Saeimā tika pieņemta budžeta pakete ar veselu virkni pavadošo likumprojektu, kur daudzi no tiem bija koalīcijas ultimātu un kompromisu virzīti. Viens no tiem - mikrouzņēmuma nodokļa likmes izmaiņas, kas paredz 9% likmes pakāpenisku paaugstināšanu līdz 15%, pamatojot to ar nepieciešamību izlīdzināt nodokļu maksājumu īpatsvaru, ko maksā mikrouzņēmumi, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuri darbojas vispārējā nodokļa režīma ietvaros.

Kāpēc tieši šādas nodokļu likmes izmaņas un cik tās ir reāli pamatotas – savdabīgi, bet šādu pamatojumu likuma izmaiņu autori nebija pacentušies sagatavot, tomēr MK tas netraucēja šādas likuma izmaiņas virzīt tālāk Saeimai apstiprināšanai. Netraucēja arī tas, ka šādas likuma izmaiņas nopietni iedragātu uzņēmēju uzticību nodokļu vides stabilitātei, uz kuru paļaujoties daudzi uzņēmēji centās pēc iespējas legalizēt savu uzņēmējdarbību un nu jūtas vīlušies un piemānīti. Rezultātā šo izmaiņu radītais efekts varētu sanākt pretējs iecerētajam – legālā uzņēmējdarbība tiktu bremzēta un nodokļu ieņēmumi samazinātos.

Tādēļ, negaidot šo grozījumu likuma stāšanos spēkā, Saeimas deputāti – es, Romāns Naudiņš un Dana Reizniece - paši pēc savas iniciatīvas ķērās pie šīs kļūdas labošanas.

Kāda tad ir reālā situācija ar mikrouzņēmuma nodokli? Vai tiešām esošā likme ir neadekvāti zema un ir jāmaina?

Saskaņā ar VID sniegtajiem datiem par 2012.gadu (jo uz likumprojekta sagatavošanas brīdi 2013.gada dati vēl nebija pieejami), apkopojot datus par uzņēmumu apgrozījumu un nomaksāto nodokļu apmēru, izrādās, ka patiesībā viss ir pavisam citādāk!

Vispārējā nodokļu režīma uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 70 000 Ls (100 000 eiro) nodokļos nomaksātais apjoms ir 9,1% no apgrozījuma (kopējais apgrozījums - 735 miljoni Ls, nomaksātie nodokļi – 67 miljoni Ls), un tas nozīmē, ka to nomaksātais nodokļu īpatsvars ir tikai niecīgi lielāks (+0,1%!), salīdzinot ar mikrouzņēmuma paredzētajiem 9% (PVN nodokļa maksājumi abos gadījumos netiek ieskaitīti).

 Vēl interesantāka paveras situācija, ja mēs aplūkojam uzņēmumus ar apgrozījumu no 70 000 Ls līdz 200 000 Ls (kas būtu atbilstoši piedāvātajam 2. un 3. mikrouzņēmuma līmenim) – šeit nomaksātais nodokļu īpatsvars samazinās un ir apmēram 7% no apgrozījuma (kopējais apgrozījums – 1306 miljoni Ls, nomaksātie nodokļi – 91 miljons Ls), šāda pati tendence saglabājas arī nākošajā solī - pieaugot uzņēmumu apgrozījumam, nomaksātais nodokļu īpatsvars samazinās, uzņēmumiem no 200 līdz 300 tūkstošiem Ls, tas ir apmēram 6,3%.

No šiem aprēķiniem ir uzskatāmi redzams, ka pašlaik Saeimā apstiprinātās mikrouzņēmuma nodokļa likmes izmaiņas, kas paredz to paaugstināt līdz 15%, ir absurdas un nepamatotas.

Ja ir bažas par zemo sociālo apdrošināšanas iemaksu līmeni mikrouzņēmumos strādājošajiem darbiniekiem, tad to var koriģēt, nosakot citas proporcijas, kādās tālāk tiek sadalīti mikrouzņēmuma nodokļa ieņēmumi budžeta kontos, vai arī ieviešot formulu, pēc kuras, vadoties no darbinieku atalgojuma, tiek aprēķināts tas ieņēmumu apjoms, kas no mikrouzņēmuma nodokļa ieņēmumiem tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas kontā. Tā kā mikrouzņēmuma nodokļa īpatsvars ir līdzīgs vai pat augstāks nekā vispārējā nodokļu režīma uzņēmumiem, tad nav nekādas problēmas veikt šādu mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumu sadali, lai nodrošinātu atbilstošus maksājumu apjomus. Tam nebija vajadzības celt mikrouzņēmuma nodokļa likmi!

Ja šis Saeimas deputātu izstrādātais priekšlikums tiks apstiprināts pirmajā lasījumā, tad uz otro lasījumu ir vērts apsvērt tālākus priekšlikumus par iespējamo nodokļa diferenciāciju ražojošajiem un pakalpojumus sniedzošajiem uzņēmumiem, paredzēt nodokļu atlaides, kas veicinātu jauniešu un citu sociālo grupu nodarbinātību, kā arī piedāvāt vienkāršot virkni mikrouzņēmuma darbības administrēšanas procedūru, kas nepieciešamas VID, - lai kopumā padarītu mikrouzņēmuma darbības formu par vienkāršu un ērtu iespēju Latvijā uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību.

Novērtē šo rakstu: