Partiju gada pārskati un saņemtie ziedojumi 2022. gadā

Pētot partiju iesniegtos gada pārskatus par 2021.gadu, redzams, ka biedru naudas lielākoties ir nebūtiska ieņēmumu daļa. Tā, piemēram, pērn bijušas vien četras politiskās partijas, kuru biedru naudu kopējais apmērs pārsniedz 10 tūkst. EUR. Līderis gan to vidū ir “Konservatīvie”, kas pagājušajā gadā biedru un iestāšanās naudā saņēma 33,8 tūkst. EUR. Citus gadus “Konservatīvo” biedru un iestāšanās naudas kopsumma bijusi vēl lielāka, piemēram, 2019.gadā tās apmērs sasniedza 44,48 tūkst. EUR. Otrs lielākais biedru un iestāšanās naudas saņēmējs 2021.gadā bijuši “Progresīvie” (28,53 tūkst. EUR), savukārt trešais lielākais – politiskā partija “Katram un katrai” (13,86 tūkst. EUR).

Jānorāda, ka gan “Progresīvie”, gan arī “Katram un katrai” ir vienīgās politiskās partijas, kuras savos gada pārskatos norādījušas, ka tās pērn guvušas ieņēmumus arī no saimnieciskās darbības. “Progresīvo” gadījumā tie bijuši 420 eiro, bet “Katram un katrai” no saimnieciskās darbības guvusi 2184 eiro. Ne viena, ne arī otra partija savā vadības ziņojumā nav norādījusi, kāda veida saimniecisko darbību tā pērn veikusi.

Jānorāda, ka 2021.gadā bijusi virkne partiju, kas nav guvušas ieņēmumus no biedru naudas. Tādas ir ne tikai nelielās partijas, tādas kā “Tautas varas spēks”, “Tautas kalpi Latvijai”, bet arī, piemēram, “Attīstībai/ Par!”, kas ieņēmumus no biedru naudas nav guvusi arī iepriekšējos gados.

Kopējo ieņēmumu ziņā “Attīstībai/ Par!” 2021.gadā bijusi piektais lielākais politiskais spēks (592,90 tūkst. EUR), kamēr līdere bijusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, kurai, kā rāda Lursoft apkopotie dati, šogad reģistrēti 1646 biedri. Tās kopējie ieņēmumi pērn pārsnieguši 870 tūkst. EUR. Lielāko daļu no šīs summas, proti, 800 tūkst. EUR, partijai nodrošinājis valsts budžeta finansējums, vēl 67,61 tūkst. EUR tā guvusi no saņemtajiem dāvinājumiem un ziedojumiem. Vēl dāsnākus ziedojumus pagājušajā gadā saņēmuši tikai trīs politiskie spēki – “Latvijas Reģionu apvienība”, kas šajās vēlēšanās startē no Apvienotā saraksta, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”.

“Latvijas Reģionu apvienības” iesniegtajā gada pārskatā redzams, ka pērn tā saņēmusi dāvinājumus un ziedojumus 136,49 tūkst. EUR apmērā, vien par 30 tūkst. EUR mazāk nekā partijas saņemtais valsts budžeta finansējums pagājušajā gadā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publiskotā informācija rāda, ka lielāko ziedojumu (5 tūkst. EUR) tā saņēmusi no Jura Bruņevska, taču ir ziedotāji, kuri partijai gada laikā ziedojuši vairākkārt, to kopējam ziedojumu apmēram pārsniedzot 5 tūkst. EUR, piemēram, AS “Liepājas papīrs” patiesais labuma guvējs Jānis Vilnītis.

Ar ziedojumu piesaistīšanu pieticīgāk veicies partijai “Suverēnā vara”. Lursoft izpētījis, ka pērn partija ziedojumos piesaistījusi vien 126,49 eiro, bet šogad gan ziedojumu apmērs audzis. Līdz pētījuma sagatavošanas brīdim KNAB publiskojis datus par “Suverēnās varas” ziedojumos šogad saņemtiem 9,21 tūkst. EUR. Saņemto ziedojumu apmērs šogad tik strauji gan nav audzis partijai “Vienoti Latvijai”, kas pērn visa gada garumā ziedojumos saņēma 277,82 eiro, bet šogad – 2,37 tūkst. EUR.

Lursoft apkopotie dati parāda, ka šogad vislielākos ziedojumus piesaistījusi partija “Latvija pirmajā vietā”. Ja 2021.gadā partija ziedojumos saņēma 16,99 tūkst. EUR, tad šogad to apmērs pieaudzis jau līdz 267,16 tūkst. EUR. Otrs lielākais ziedojumu saņēmējs ir politiskā partija “Katram un katrai”, kas ziedojumos 2021.gadā piesaistījusi 162,80 tūkst. EUR. Savukārt “Latvijas Krievu savienība” šogad ziedojumos saņēmusi vien 6,77 eiro. Mantas vai pakalpojuma veidā to “Latvijas Krievu Savienībai” ziedojis tās saraksta līderis Rīgā Miroslavs Mitrofanovs.

Lursoft, izpētot KNAB publiskoto informāciju, secinājis, ka šogad partijai “Latvija pirmajā vietā” bijuši pat vairāki ziedojumi 10 tūkst. EUR apmērā. Piemēram, 10 tūkst. EUR vienā ziedojumā partijai ziedojis Rolands Gulbis, tāpat arī citas ar biznesa vidi saistītas personas –  Vitālijs Gotlibs, Jānis Maršāns u.c. “Latvija pirmajā vietā” viena no redzamākajām personībām – Ainārs Šlesers – šogad partijai ziedojis 9,5 tūkst. EUR. Tikmēr politiskajai partijai “Katram un katrai” lielāko ziedojuma summu – 10 tūkst. EUR – ziedojusi Svetlana Vāverāne, savukārt partijas dibinātāja Alda Gobzema vārds ne šogad, ne arī pērn nav atrodams partijas ziedotāju rindās.

Lielākās politiskās partijas pēc to kopējo ieņēmumu apjoma 2021.gadā:

Saskaņa: 870,41 tūkst. EUR;

Konservatīvie: 716,45 tūkst. EUR;

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”: 636,25 tūkst. EUR;

Jaunā VIENOTĪBA: 605,85 tūkst. EUR;

Attīstībai/ Par!: 592,90 tūkst. EUR.

Pērn notikušo pašvaldību vēlēšanu iespaidā jau aizvadītajā gadā vairākām partijām bijuši ievērojami reklāmu izdevumi. Piemēram, “Konservatīvie” reklāmu pakalpojumos 2021.gadā samaksājuši 373,21 tūkst. EUR, sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” – 313,37 tūkst. EUR. Nedaudz mazāki izdevumi par reklāmu bijuši Jaunai VIENOTĪBAI – 203,50 tūkst. EUR.

Jānorāda, ka gan “Saskaņa”, gan arī “Konservatīvie” 2021.gadā bijuši politiskie spēki ar lielākajiem izdevumiem, attiecīgi 785,04 tūkst. EUR un 647,16 tūkst. EUR. Vairāk nekā 600 tūkst. EUR lieli izdevumi aizvadītajā gadā bijuši arī Nacionālajai apvienībai (634,35 tūkst. EUR) un Jaunaaji VIENOTĪBAI (610,24 tūkst. EUR). Pēdējai no tām izdevumu apjoms pērn pārsniedzis ieņēmumus par 4,4 tūkst. EUR, liecina tās publiskotais Ieņēmumu un izdevumu pārskats.

Jānorāda, ka Jaunā VIENOTĪBA tāda nav bijusi vienīgā, jo “Latvijas Krievu savienībai” ieņēmumu daļa bijusi par 20,97 tūkst. EUR mazāka nekā izdevumi, savukārt “Tautas varas spēka” izdevumi pat par 43,76 tūkst. EUR pārsnieguši ieņēmumus. Jānorāda, ka “Tautas varas spēka” ieņēmumi 2021.gadā bija vien 6,9 tūkst. EUR, kamēr izdevumi – 50,6 tūkst. EUR, tiesa, 34,4 tūkst. EUR no tiem veidojušies uz pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma rēķina.

14. Saeimas vēlēšanās startējošo politisko partiju un to apvienību saņemto ziedojumu apmērs (laika periodā no 2022.gada 1. janvāra līdz 22. septembrim)

Pētījumā izmantota KNAB mājas lapā  publicētā informācija. Dati uz 22.09.2022.

Novērtē šo rakstu: