Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bruno Jurševics, kurš savulaik sekmīgi nogremdēja “tēvzemiešu” Ventspils nodaļu un tad pievienojās Jaunajai konservatīvajai partijai, lai paātrinātu tās lejupslīdi līdz pašreizējam iznīkumam, tagad pārgājis uz kustību “PAR”, kas var nozīmēt tikai vienu: šīs partijas krahu tuvākajos pāris gados.

Līdz šim Ventspils domes pašreizējā deputāta Bruno Jurševica dalība dažādās partiju nodaļās beigusies ar šo partijas struktūru iznīkšanu, kam sekojusi visa politiskā spēka izkrišana no aprites.

Pirmoreiz ievēlēts domē vēl Atmodas laikā, viņš uzsāka intensīvus konfliktus par to, vai uzņemtais kurss uz ostas darbībā nopelnīto un pilsētai vismaz daļēji piekritīgo valūtas ieņēmumu ieguldīšanu Ventspils uzlabošanā un vides problēmu risināšanā esot pareizs, un pilsētas pārbūves atbalstīšanas vietā par prioritāti izvirzīja valūtas ienākumu sadalīšanu, neslēpjot savu interesi par dalību tajā.

Izkritis no domes, viņš vispirms pameta novārtā “tēvzemiešu” vietējo nodaļu, kura nogrima līdz ar pašu “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” partiju (tā zaudēja vēlētāju atbalstu un līdz ar to amatus, tajā skaitā Saeimas priekšsēdētāja un Rīgas mēra krēslus, izkrita no arvien vairāk pašvaldībām utt.), līdz 2010. gadā bija spiesta apvienoties ar “Visu Latvijai!” jauniešiem, ar kuru enerģisko nacionālismu Bruno Jurševicam vairs nebija pa ceļam.

Ventspilī partijas nodaļa pilnībā iznīka, to pirms gadiem pieciem sāka atjaunot no nulles, iekļaujot apkārtējā novada Nacionālās apvienības struktūrā, tāpēc to vada elektriķis un novada (nevis pilsētas) domes deputāts Andis Zariņš. Taču tagadējie biedri nav slēpuši, ka pie “tēvzemiešu” vietējās nodaļas iznīkuma un atkārtotām neveiksmēm vēlēšanās par atbildīgo uzskata tieši bijušo vadītāju.

Tā kā apvienotajā TB/LNNK un “Visu Latvijai!” partijā virsroku guva “stingrā latviskuma” nostājas piekritēji, Bruno Jurševics kopā ar radiem iestājās Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP), lai piedalītos 2021. gada pašvaldību vēlēšanās.

JKP sarakstam vienubrīd prognozes rādīja līdz pat 20% vēlētāju atbalstu, kas varētu nozīmēt līdz trim mandātiem, turpretī Nacionālajai apvienībai bija tikai 3% reitings. Bet tad, priekšvēlēšanu cīņā iesaistoties Bruno Jurševicam, pār elektorātu nobira visādu brīnumu gūzma (piemēram, sazvērestības teorija par to, kā it kā esot ticis šauts uz laivu būdu, kurā tobrīd it kā esot atradies B. Jurševics), kas neapstiprinājās ne tobrīd, ne vēlāk un JKP reitingu nogrāva līdz 7,3%, beigās dodot tikai vienu vietu.

Salīdzinājumam — Nacionālā apvienība spēja pēdējā mēnesī dubultot atbalstu un ar 6,5% arī iegūt vienu mandātu, savukārt “Latvijas Attīstībai” izdevās iegūt pat 12% un divus mandātus (attiecīgi šīs partijas Ventspils domes mandātus izcīnīja pirmoreiz vēsturē).

Vēlāk B. Jurševics kļuva par visas JKP valdes locekli un Ventspils nodaļas vadītāju, kā arī Saeimas deputāta Jura Juraša palīgu. Ir zināms, ko tas maksāja J. Jurašam: cīnoties ar kriminālapsūdzību par informācijas izpaušanu, viņš nolika Saeimas deputāta mandātu un devās uz Ukrainu, līdz ar to tas maksāja amatu viņa palīgam.

Jurševicu ģimenes kandidātiem startējot JKP sarakstā aizvadītajās Saeimas vēlēšanās, partija saņēma tikai 3,09% balsu un izkrita no Saeimas bez nekādām cerībām tur atgriezties, tāpat vēl jūtamāks zaudējums notika pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanās (1,5% balsu).

Amatpersonas deklarācijas rada lielākus jautājumus nekā atbildes: Bruno Jurševics paralēli vienlaikus ieņemtajiem Ventspils domes deputāta un Saeimas deputāta palīga amatiem esot piepelnījies arī kā... taksometra vadītājs firmā “Fortūna 2”, kaut gan tur nopelnījis labi ja dažus simtus mēnesī pretstatā pieklājīgai algai Saeimā vai domē.

Kopumā visas šīs darbības, līdztekus taksometra vadīšanai vadot JKP kā valdes loceklim, nav nesušas finansiālus panākumus pašai amatpersonai: kopš ievēlēšanas Ventspils domē B. Jurševica personīgo parādsaistību apjoms pieaudzis no 26 līdz 29 tūkstošiem eiro, rāda amatpersonas deklarācija. Manta viņam nepieder, atskaitot pavecu automašīnu. Vienīgā firma jau vairākus gadus ir likvidācijas stadijā.

2023. gadā pēc nesekmīgajām Saeimas vēlēšanām, atstājot JKP krītam lejupslīdē, Bruno Jurševics kopā ar 10 citiem biedriem pameta JKP. Tagad viņš kopā ar sievu un citiem radiem pievienojies kustībai “PAR”.

Līdz šim kustībai “PAR” ir savi pašvaldību deputāti Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Ogres un Rēzeknes novados, bet tagad būs viens arī Ventspilī. Tas ļāvis partijas izpilddirektoram Mikam Celmiņam izteikties, ka kustība “PAR” noteikti startēšot Ventspilī, jo būs iespēja izveidot sarakstu. Tāpat neesot izslēgts, ka tiks veidoti kādi kopīgi saraksti ar citiem politiskajiem spēkiem.

Taču šis fakts, redzot B. Jurševica iepriekšējo darbu iznākumu, drīzāk liek secināt, ka priekšā stāvošās pašvaldību vēlēšanas varētu būt kustības “PAR” vēsturē pēdējās: politiskajam spēkam līdz iznīkumam paliek vidēji divi vai trīs gadi no brīža, kad uz to pāriet “partiju bende”.

Iepriekš: https://pietiek.com/raksti/interesantas_lietas_ventspili_gaidamo_pasvaldibas_velesanu_sakara/

Novērtē šo rakstu:

75
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi