Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” varoņdarbu saraksts: vai tas tiešām ir tas, ko vēlētāji vēlējās?
Kasīklis20.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
13.Saeimas vēlēšanu rezultātā partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ieguva 101 685 balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstu, kas bija 12,04% no kopējā skaita, un partiju apvienība ieguva Saeimā 13 vietas. Var jau ironizēt, ka 13.Saeimas vēlēšanās iegūtas 13 deputātu vietas1, bet, izskatās, ka kaut kāda sakritība šajā visā ir, ja paskatās, ko jaunizceptie tautas kalpi ir sastrādājuši. Šeit tik jaunāko/spilgtāko varoņdarbu uzskaitījums.
Novadu reforma
Viens no partiju apvienības "Attīstībai/Par!" vadoņiem vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kura izstrādājusi reformas modeli. Tiesa, tā arī nespējot to pamatot. Tik vien, ka līdz šim viss bija slikti tikai tamdēļ, ka vainojamas esošās pašvaldības.
Mazsvarīgs nav fakts, ka pašvaldību vadītāji reformas plānu uzzināja tik post factum, kas automātiski nozīmē, ka reformas izstrādes laikā nekādas konsultācijas nav notikušas.2 Tā arī neparādās nekādi aprēķini, cik lielas būs administratīvās izmaksas reformas īstenošanā un kādas būs faktiskās izmaksas, lai dzīvē viss īstenotos (piemēram, ceļu tīkli no novada nomales uz tā centru, skolu tīkls, pašvaldības pakalpojumi utt.), tā arī – cik ilgā laikā ieguvumi kompensēs izdevumus un pēc cik ilga laika tad sāks iedzīvotāji dzīvot labāk.
Novadu reformas kontekstā nedrīkst aizmirst J.Pūces izmisīgos centienus vērsties pret visām pašvaldībām, kuras kaut cik nopietnā līmenī centās pēc iespējas plašāk noskaidrot iedzīvotāju viedokli par reformu.
Kompensāciju izmaksa ebrejiem 40 miljonu eiro apmērā3
Šādu ieceri partiju apvienības "Attīstībai/Par!" turēja azotē un nerādīja nevienam. Protams, ja neskaita attiecīgā punkta iekļaušanu valdības deklarācijā, kas savukārt nozīmē, ka šāda iecere partijas iekšienē jau faktiski bija pirms startēšanas uz vēlēšanām. Tas, ka to piemirsa pateikt saviem vēlētājiem – dzīves sīkumi.
Kam noņemt 40 miljonus, pašlaik tiek klusēts. Vēlme kādam ko atdot ir tik liela, ka pat neskatoties uz iepriekšējo gadu diskusijām šajā jomā, tajā skaitā, arī advokāta Andra Grūtupa paustais: lai tagad ebrejiem sāktu kaut ko atdot izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem.4
Laikam partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ir tā apmāta ar ideju atdot ebrejiem 40 miljonus eiro, ka gatavi pārkāpt jebko. Nelielai atkāpei – nu ja viņi vēlas visnotaļ kādam ko atdot, tad lai visi partijas biedri atdot savus īpašumus un uzkrājumus.
3.Kopdzīves likums (dzīvesbiedru līgums)
Šo gan partiju apvienība "Attīstībai/Par!" pauda skaļi un skaidri. Turklāt tieši J.Pūce bija pilsoniskās iniciatīvas autors. Saeima šo iniciatīvu noraidīja. Tagad kopdzīves likuma ideju nomaina dzīvesbiedru līgums, par kuru apvienība saka: likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību".5
Te vēlos pievērst uzmanību vārdiem: “tiesības uz ģimenes dzīvi aizsardzību”. Vēsturiski Latvijā un viscitur pasaulē par ģimeni uzskata savienību starp vīrieti un sievieti un šīs savienības rezultātā radušos jauno paaudzi – bērnus. Faktiski partiju apvienība "Attīstībai/Par!" cenšas panākt vāji slēptu viendzimuma attiecību legalizāciju. Te neliels paradokss – kāda attīstība, ja nav bērnu?! Kā zināms, viendzimuma attiecībās bērni nerodas – labākajā gadījumā var tikt apmierinātas tikai seksuālās dziņas…
Tā, trīs varoņdarbi iezīmēti, un tagad koncentrētais ilustratīvais kopsavilkums - kādu nākotni saviem vēlētājiem saskata partiju apvienība "Attīstībai/Par!".
Proti, viss kas līdz šim ir bijis, ir slikti un nepareizi. Tamdēļ jāmaina. Ko no tā iegūsim un cik tas mums izmaksās – nav svarīgi. Galvenais ir process. Ja arī šādi vēl nepanāksim, ko vēlamies, tad izdāļāsim naudu, kas tik prasīs un skaļāk kliegs. Vēlams, ja arī mums pašiem kas atlec.
Vēlaties 40 miljonus, nav problēmu. Ja arī šis nepalīdzēs – tad darīsim visu, lai veicinātu nākotni bez bērniem. Nevajag stiprināt attiecības starp vīrieti un sievieti – bīstami.
Nez, vai tik tiešām šādu nākotni vēlējās 101 685 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi? Kaut kā negribas tam ticēt. Savā ziņā manu pieņēmumu apstiprina tas, ka Saeimas vēlēšanās par partiju apvienību "Attīstībai/Par!" savas balsis atdeva 12,04% vēlētāju, tad pēdējās aptaujās ir tikai 10,9 %, samazinājums ir, bet domāju, ka pēc līdzšinējiem “varoņdarbiem” šī tendence drīz sasniegs KPV.LV līmeni.
Nedaudz vairāk par pašu partiju
Partiju un apvienību politiku veido tās ideoloģija. Kāda ir partiju apvienības "Attīstībai/Par!" ideoloģija – informācijas nav, tikai deklaratīvas frāzes priekšvēlēšanu programmās. Tātad, lai saprastu kas lācītim vēderā un, ko tas vēlas, jāskata citos virzienos. Proti, atbalstītāju loks un partijas izveidotāji.
Skatoties pēc atbalstītājiem, 2018.gadā redzama šāda aina:
Edgars Čeporjus – 21 500 EUR (LA Ventspils nodaļas vadītājs, AS «Latvijas Mediji» valdes loceklis)
Jānis Berķis – 21 500 EUR (Ventspils uzņēmēja Olafa Berķa dēls, AS «Ventbunkers» padomes loceklis)
Ainārs Ščipčinskis – 4000 EUR (uzņēmējs, «McCann Rīga» valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks; Daces Rukšānes vīrs)
Māris Mičerevskis – 2500 EUR (RD deputāts, LA valdes loceklis)
Gatis Zamurs – 2500 EUR (LA valdes loceklis)
Juris Pūce – 2110 EUR (RD deputāts, LA valdes priekšsēdētājs)
Ilze Grīnberga – 2000 EUR (LA valdes locekle)
Viesturs Zeps – 2000 EUR (RD deputāts, LA valdes loceklis)6
Un šie nav vienīgie.
Jāatzīmē, ka viens no lielākajiem ziedotājiem ir Pēteris Viņķelis, kurš noziedojis EUR 13000.00. Par viņu un vēl dažiem Viņķeļiem klīdušas dažādas runas par to saikni ar Krievijas specdienestiem.7
Jāatzīmē, ka arī Berķa uzvārds jau komentārus neprasa. Labi, ziedotāju, naudas devēju loks tā kā iezīmējas, bet kas stāvēja pie apvienībā ietilpstošo partiju šūpuļa?
“Attīstībai/Par!” sarakstu izveidoja trīs partijas: “Latvijas attīstībai”, “Kustība “Par!” un “Izaugsme”.
“Latvijas attīstībai”. To pirms sešiem gadiem, sākumā vēl kā biedrību, izveidoja partiju “Jaunais laiks” pametušie politiķi, tai skaitā - tās bijušie līderi Einars Repše un Edgars Jaunups, kā arī daļa no sponsoriem.
Jaunups aizvien ir ietekmīga figūra “Latvijas attīstībā” (valdes loceklis). Kopā ar viņu arī vairāku naudīgu sfēru lobētāja Baiba Fromane, kuras karjera politikā aizsākās tieši kopā ar Repši un Jaunupu. Viņa pārstāvējusi gan ātro kredītu biznesa, gan būvniecības uzņēmumu intereses. Savukārt basketbola kluba “VEF Rīga” vadībā Jaunups un partijas preses sekretāre Laila Spaliņa ilgi rokrokā strādājuši ar skandālos un kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu.8
Partija “Kustība Par!” dibināta vien pērn rudenī. Arī starp tās pamatu licējiem – vairāki redzami “Vienotības” biedri. No tiem šobrīd partijas vadībā palikusi Ilze Viņķele.
Partija “Izaugsme”. Tā dibināta pirms pieciem gadiem, taču uz politiskās skatuves īsti nav bijusi pamanāma. Partijas līderis ir ārsts, kardiologs Andris Skride.
Kā redzams, partiju apvienības "Attīstībai/Par!" ietilpstošās partijas veidojuši kā politikā mazpazīstami cilvēki, tā vairāku partiju staiguļi, rūdīti politiskie shēmotāji un nekauņas. Runājot par pēdējiem – maz ticams, ka viņi savu dabu ir mainījuši.
Partiju apvienībai "Attīstībai/Par!" nav savas ideoloģijas. To pastiprina fakts, ka apvienību veido trīs dažādas politiskas partijas. Ja partijai nav ideoloģisku mērķu, tad nekas cits neatliek kā secināt, ka šai partiju apvienībai ir tikai materiālas intereses, kuras pašlaik izskatās labi nomaskētas, bet partijas darbība liecina, ka tādas tomēr pastāv.
Relatīvi īsā laika periodā varoņdarbu netrūkst. Visticamāk, ka to būs arvien vairāk. Lai nu kā, bet negribētos domāt, ka 101 685 pilsoņi, atdeva savas balsis par partiju apvienības "Attīstībai/Par!", jo vēlējās, lai partiju apvienības "Attīstībai/Par!", darboņi un tiem pietuvinātās personas uzlabotu savu materiālo stāvokli uz pārējās sabiedrības rēķina.
1 https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults
2 https://jauns.lv/raksts/zinas/326693-pasvaldibu-vaditaji-netic-ministra-puces-uzburtajam-gaisa-pilim-novadu-reformas-sakara
3 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ebreju-ipasumu-restitucijas-jautajumu-rosina-risinat-ar-40-miljonu-eiro-kompensaciju-14221246
4 https://www.tvnet.lv/5576559/grutups-vajag-pienemt-likumu-ka-ebreji-ir-izredzeta-tauta
5 https://www.delfi.lv/news/national/politics/dzivesbiedru-ligumu-varetu-noslegt-notariala-akta-kartiba-piedava-attistibaipar.d?id=51201393
6 https://www.tvnet.lv/4527670/partiju-finanses-lielakie-sponsori-un-dasnakie-biedri
7 https://puaro.lv/politika/linda-liepina-vai-latvijai-vajadzigi-vinkeli/
8 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partija-fokusa-attistibaipar.a290171/
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
