Partija „Saskaņa” turpina latviešu elektorāta zombēšanas projektu: 2.kārta
Krišs no Jaunmuižas10.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā esam par vienu dienu tuvāk 6.oktobrim, laika paliek arvien mazāk, lai turpinātu vēl neizlēmušajiem atvērt acis par vienu otru politisko spēku/nespēku un palīdzēt izlemt, par ko balsot. Tad šoreiz turpināšu par partiju „Saskaņa”, jo joprojām esmu dusmīgs, ka zināmam aunu baram (to skaitā manai draudzenei Anastasijai no Ventspils Krievu laukiem), kas vēlas atdot savu balsi par Nilu Ušakovu, to nav iespējams izdarīt, kaut arī viņa sasukātais babyface ir redzams uz katra laternas staba un ķemertiņa.
Par to es jau cepos rakstā „Partija „Saskaņa” ir kārtīgs latviešu elektorāta zombēšanas projekts: 1.kārta”. Būtībā šajā rakstā tika apskatīta viena no „Saskaņas” vēlēšanu aģitācijas taktikām, kuru izmanto arī citas partijas, proti, it kā sabiedrībā populāri cilvēki, mākslinieki, muzikanti, klauni un āksti reklamē vienu vai otru politisko spēku, bet paši ļoti bieži vien nav atrodami starp deputātu kandidātu rindām.
Pārlaižot vēlreiz acis pāri partijas „Saskaņa” deputātu kandidātu sarakstam, radās vēl viens būtisks jautājums: kāda velna pēc visos „Saskaņas” vēlēšanu apgabalu deputātu sarakstu augšdaļās ir iekļauti samērā daudz latviešu deputātu vārdi un krievu deputātu vārdi, kuri izskatās ļoti latviski?
Piemēram, Rīgas vēlēšanu apgabalā „Saskaņai” balsis mēģinās nozvejot korupcijas lietpratējs Jānis Urbanovičs, veļas un naudas mazgāšanas speciāliste Regīna Ločmele-Luņova, parādu nomocītā politiskā staigule Romāns Mežeckis (aizmuka no Sudrabas NSL) un Ušakova sakaru ar Kremli nodrošinātāja Iveta Sers.
Savukārt Kurzemes vēlēšanu apgabalā aitas „Saskaņas” ticībai centīsies pievērst vēl viena politiskā staigule Anrijs Matīss, noslēpumainais jurists ar neskaidriem finanšu darījumiem Indulis Jankovskis un vēl neiepazītie Gints Kapenieks un Evija Zemele.
Uzmetot aci „Saskaņas” kandidātiem, kas zvejos latviešu balsis Vidzemes vēlēšanu apgabalā, redzam Šadurska mūžīgo oponenti Eviju Papuli, Šlesera rokaspuisi juridiskajos jautājumos Guntaru Grīnvaldu, viltus pedofilu mednieku un Kremļa propagandistu Jāni Ādamsonu, bijušo Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” biedru Dmitriju Lāci un bariņu mazpazīstamu darboņu - Inesi Baikovsku, Normundu Vagali, Normundu Aizpuri, Zinti Šaicānu, Artūru Leitlandu, Jūliju Leiti un Gati Strazdiņu.
Ja paskatāmies uz „Saskaņas” kandidātu vārdiem Zemgales vēlēšanu apgabalā, tad acīs krīt „Saskaņas” līguma ar Putina „Vienoto Krieviju” slavinātājs Ivars Zariņš, vēl viena politiskā staigule no Sudrabas NSL Aivars Meija un vēl tā īsti nedarbos nepieķertie Andris Arcimovičs un Sanita Cellenkopfa.
Bet Latgales vēlēšanu apgabalā latviešu ušku elektorāta pievilināšana uzticēta „Saskaņas” NVO „Latgalieši” biedram Jānim Krišānam, visu robežsargu ģenerālim Ivaram Zālītim, komunistu veterānu aizstāvim Jānim Tutinam, bijušā LSP līdera Alfrēda Rubika dēlam Raimondam Rubikam un mazāk pazīstamajiem Ingai Goldbergai, Edgaram Kucinam, Eināram Junkevičam un Raimondam Kalvišam.
Ņemot vērā iepriekš minēto un atceroties iepriekšējās 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātus, ir redzams, ka „Saskaņa” apzināti ieintegrē prokremliski noskaņotus latviešus-avantūristus vēlēšanu sarakstu augšdaļās, jo tās vadība/līderi apzinās, ka „Saskaņas” elektorāts lielākoties ir krievvalodīgie Latvijas pilsoņi, kuri, iespējams, vienkārši principa varētu likt mīnusus sarakstu augšdaļā esošajiem vai vispār dzēst ārā pirmos 10 vārdus un uzvārdus, aizbildinoties, ka vieta ir jādod jaunajiem, bet zem strīpas parasti atrodas kaut kādi veci padomju pensionāri, piemēram, Orlovs un Ribakovs.
Tai pašā laikā kāds nobažījies latvietis varētu nobalsot par „Saskaņu”, tikai ieraugot deputātu kandidātu sarakstos kādu Zariņu, Valtenbergu vai Ulmani. Tiesa, šī taktika ir ļoti slidena, jo, piemēram, Jānis Urbanovičs iepriekšējā reizē ierindojās pirmajā vietā pēc plusu skaita, maz viņu kas bija strīpojis.
„Saskaņas” vadībai šogad ir ļoti svarīgi pievērst savai kustībai tieši latviešu elektorātu, tāpēc tā cītīgi visus pēdējos četrus gadus ir strādājusi pie tā, lai pārliecinātu elektorātu, ka „Saskaņa” ir latviska proeiropeiskai un pat proamerikāniska partija, ar visām Ušakova vizītēm Amerikā un formālo saišu saraušanu ar Putina „Vienoto Krieviju”.
P.S. Balso par ko balsodams, bet atceries, ka tev kā vēlētājam būs jāuzņemas atbildība!
Avoti:
https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=ZTTi%2BonHCl%2BU6o9Y9odlVw%3D%3D
https://spoki.tvnet.lv/spokigag/KPV-LV-izvers-agitaciju-Pleskava-kopa/881926
http://www.la.lv/merena-panika-partija-nopludis-saskanas-enu-kabineta-sastavs/
http://arhivs.deputatiuzdelnas.lv/deputatu-kandidati/indulis-jankovskis.html
https://www.youtube.com/watch?v=sg28JP1kXMQ
https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/sudraba-negrausot-pasas-uzbuveto-14202505
http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/deputati/janis-adamsons.html?tab=reputation
http://www.pv2013.cvk.lv/saraksti/b9c3f9df9462.html
https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/rubiks-visticamak-tomer-kandides-ep-velesanas-14024870
Seko mums 
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
