Pārresoru koordinācijas centrs: par milzīgo atalgojuma pieaugumu „Latvijas Loto” atbildīga Finanšu ministrija un tās ieceltā uzņēmuma padome
PIETIEK25.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par milzīgo – gandrīz par ceturto daļu – atalgojuma pieaugumu, ko pērn saņēmusi valsts azartspēļu uzņēmuma Latvijas Loto vadība, ir atbildīga tā valsts kapitāldaļu turētāja – Finanšu ministrija un tās valsts sekretāre Baiba Bāne, kā arī tās ieceltā uzņēmuma padome, kuru vada Finanšu ministrijas ierēdnis Nils Sakss. Šādu skaidrojumu sniedz premjera pārraudzībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs – vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā.
Pārresoru koordinācijas centrs skaidro, ka atalgojumu Latvijas Loto un citās valsts kapitālsabiedrībās regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (http://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums) un Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” (http://likumi.lv/ta/id/312389-noteikumi-par-publiskas-personas-kapitalsabiedribu-un-publiski-privato-kapitalsabiedribu-valdes-un-padomes-loceklu-skaitu-ka). Turklāt papildus tam ir pieņemtas arī īpašas “Vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai” (http://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/1.2_23_4_1_180920_Vadlinijas_publ_pers_kapsab_atlidz_noteiksana.pdf).
Visi šie normatīvi, kā skaidro Pārresoru koordinācijas centrs, tad arī nosaka vispārējos principus atlīdzības noteikšanai – maksimālo atalgojuma apmēru, ņemot vērā kapitālsabiedrības darbības rādītājus (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits), nosacījumus atalgojuma izmaiņām, prēmiju izmaksai u.c. jautājumus. „Ministru kabineta noteikumi paredz, ka vidēja lieluma kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības noteikšanai piemērojamais koeficients ir ne vairāk kā 2,4, kas tiek piemērots Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējam darba samaksas apmēram,” skaidro „vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde”.
Taču par to, kā tieši šiem noteikumiem atbilst milzīgais atalgojuma pieaugums, kas pērn ir fiksēts tieši valsts azartspēļu uzņēmumā Latvijas Loto, un ar kādu tieši pamatojumu tas noteikts, Pārresoru koordinācijas centrs nekādus komentārus nesniedz. „Individuāli atalgojumu konkrētam padomes loceklim nosaka kapitāldaļu turētājs pilnvarojuma līgumā, bet valdes loceklim - padome pilnvarojuma līgumā. Tādēļ par konkrētiem atalgojumu apmēriem un izmaiņu pamatojumiem iesakām vērsies pie kapitāldaļu turētāja un padomes,” skaidro Pārresoru koordinācijas centrs.
Faktiski tas nozīmē, ka vadošā „valsts attīstības plānošanas iestāde” norāda – visa atbildība par milzīgo Latvijas Loto vadības atalgojuma pieaugumu ir jāuzņemas Finanšu ministrijas valsts sekretārei B. Bānei, kas pilda azartspēļu uzņēmuma kapitāldaļu turētāja funkcijas, kā arī viņas apstiprinātajai uzņēmuma padomei ar Finanšu ministrijas ierēdni, tāpat pērn iespaidīgu atalgojuma pieaugumu piedzīvojušo N. Saksu padomes priekšsēdētāja amatā.
Kā rāda Latvijas Loto valdes priekšsēdētājas Maijas Kubli (attēlā) valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, pērn viņa atalgojumā valsts azartspēļu kompānijā saņēmusi 93 860 eiro (kam klāt var pieskaitīt vēl 4949 eiro pensiju).
Savukārt gadu iepriekš M. Kubli atalgojums AS Latvijas Loto ir bijis 76 122 eiro, kas nozīmē, ka gada laikā tas pieaudzis par 17 738 eiro jeb par 1478 eiro mēnesī. Procentuāli tātad M. Kubli atalgojums valsts kapitālsabiedrībā gada laikā ir palielinājies par gandrīz ceturto daļu – 23 procentiem.
Iespaidīgu algas pielikumu saņēmis arī valsts azartspēļu uzņēmuma valdes loceklis Edgars Lediņš: 2019. gadā viņš atalgojumā AS Latvijas Loto saņēmis jau 83 131 eiro, kaut gadu iepriekš – „tikai” 68 526 eiro.
Tas nozīmē, ka gada laikā E. Lediņa atalgojums palielinājies par 14 605 eiro jeb par 21 procentu – tātad procentuāli nedaudz mazāk nekā M. Kubli. Vidējais mēneša atalgojuma palielinājums ir bijis vairāk nekā 1200 eiro.
Ļoti veiksmīgs pagājušais gads ir bijis arī trešajam Latvijas Loto valdes loceklim Jānim Ponem, kurš vienlaikus ir arī Valsts kases pārvaldnieka vietnieks. Atalgojumā azartspēļu kompānijā viņš saņēmis 81 881 eiro, kamēr gadu iepriekš atalgojuma summa ir bijusi „tikai” 68 843 eiro.
Tātad pērn J. Pones atalgojums ir bijis vidēji 6823 eiro mēnesī – par 1086 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis 13 038 eiro jeb gandrīz 19 procenti.
Savukārt uzņēmuma padome, kas tad arī palielinājusi atalgojumu valdes locekļiem, pērn šajā „barotavā” saņēmusi kopumā vairāk nekā 80 tūkstošus eiro.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze, Finanšu ministrijas ierēdnis N. Sakss savā pamata darbavietā pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī.
Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.
Jāpiebilst, ka abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.
Savukārt Latvijas Loto padomes priekšsēdētāja vietniece, 2012. gadā darbu lidostā Rīga zaudējusī un 2016. gadā Latvijas Loto iekārtotā Antra Duntava pērn valsts azartspēļu uzņēmumā atalgojumā saņēmusi 25 987 eiro.
Arī viņa pērn tikusi pie vērā ņemama atalgojuma palielinājuma (par gandrīz 11 procentiem), jo 2018. gadā atalgojumā Latvijas Loto saņēmusi „tikai” 23 424 eiro. Turklāt interesanti, ka papildus tam A. Duntava spējusi darboties arī „analītiskajā žurnālistikā”, saņemot algu uzņēmumā Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K.
Taču vislielākais brīnums ir tas, kā laiku valstisko azartspēļu stratēģiskajā vadībā ir atradis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors Ingars Eriņš. Šis ir īss pārskats par viņa RTU un saistītā uzņēmumā pērn saņemtajiem ienākumiem:
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 97959.31 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 15614.22 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 25405.67 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 281.15 EUR
SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas iela 8 Alga 11040.00 EUR
Kā izrādās, neraugoties uz šo aizņemtību, I. Eriņš pērn vēl ir spējis nopelnīt gan 3692 eiro algu Fiskālās disciplīnas padomē, gan 25 987 eiro Latvijas Loto. Savukārt 2018. gadā valsts azartspēļu uzņēmuma padomes loceklis I. Eriņš saņēmis šādus ienākumus:
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto", 40003083998, Latvija, Rīga, Meistaru 19 Alga 23424.00 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 94312.11 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Honorārs 2775.00 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 26847.34 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 6210.27 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 U.c. ienākumi 282.19 EUR
SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas 8 Alga 11040.00 EUR
Fiskālās disciplīnas padome, 90010248231, Latvija, Rīga, Smilšu 1 Alga 3425.04 EUR
Pašlaik VAS Latvijas Loto ir nosūtīti jautājumi par tās padomes pēdējos divos gados padarīto un saņemtā atalgojuma atbilstību. Jautājumi ir nosūtīti arī uzņēmuma kapitāldaļu oficiālajai turētājai – Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei.
Taču vismaz pagaidām Latvijas Loto atsakās sniegt skaidrojumus par atalgojuma palielinājuma pamatojumu, aizbildinoties ar to, ka šī informācija varot būt arī ar ierobežotas pieejamības statusu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
