Pārresoru koordinācijas centrs: noteikt centra vadītājam regulāru ikmēneša 40% piemaksu pie 2441 eiro algas – tā ir ļoti laba pārvaldība
PIETIEK04.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar Ministru prezidenta rīkojumu noteikt Pārresoru koordinācijas centra vadītājam Pēterim Vilkam regulāru ikmēneša 40% piemaksu pie 2441 eiro algas – tā esot ļoti laba pārvaldība: šodien bez plašākiem komentāriem publicējam iestādes sagatavoto komentāru, kas gan nesniedz skaidrību – ja reiz piemaksa ir nepilni 1000 eiro un alga ir nedaudz vairāk nekā 2400 eiro, bet P. Vilka amatpersonas deklarācijā uzrādītie mēneša ienākumi ir vidēji 3800 eiro mēnesī, tad kādā veidā viņš no nodokļu maksātāju līdzekļiem ik mēnesī ir vidēji saņēmis vēl aptuveni 400 eiro:
„Pārresoru koordinācijas centra vadītājam P. Vilkam 2019. gadā bija noteikta piemaksa (40%) saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta divpadsmito daļu, atbilstoši Ministru prezidenta rīkojumam.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta divpadsmitā daļa paredz nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu, institūcijas rīcībā esošo finanšu līdzekļu ietvaros, iespēju noteikt piemaksu par amatpersonas (darbinieka) personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.
Līdz ar to, lai institūcija nodrošinātu kompetentāko, profesionālāko ierēdņu motivēšanu, amatpersonai (darbiniekam) var tikt noteikta piemaksa, ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā noteiktā laika posmā, Piemaksu regulāri (ne retāk kā reizi gadā) pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma komentāri (autoru kolektīvs: E. Pastars, I. Ošiņa, K. Rācenājs) par šādu piemaksu piešķiršanu apskatāmi, izmantojot saiti:
http://lpda.lv/storage/editor/atlidzibaslikumsarkomentariem.pdf (44. lpp.)
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piekto daļu labas pārvaldības princips ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Labas pārvaldības princips ir tiesību vispārējo principu kopums. Labas pārvaldības principā vispārējie tiesību principi ietverti ar vienotu mērķi realizēt personu tiesību vai tiesisko interešu aizsardzību publiskās varas un ikvienas privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās. Labas pārvaldības principa realizācija ir nozīmīga, lai valsts ikvienam garantētu iespēju realizēt tiesības un tiesiskās intereses attiecībās ar valsts institūciju.
Ievērojot minēto, nosakot piemaksu, ko paredz normatīvais regulējums un kas tiek pamatota un pārskatīta pēc noteikta laika, un ir noteikta, nepārsniedzot likumā noteikto apmēru – netiek pārkāpts labas pārvaldības princips.
Jāpiebilst, ka atalgojuma politika un fiksēto mēnešalgu apjoms valsts pārvaldē iestāžu vadītājiem nav mainījies kopš 2010. gada, tāpēc piemaksu noteikšanai jeb algas mainīgās daļas lielākam īpatsvaram kopējā atalgojumā šādā situācijā ir pamats - tā tiek orientēts līdzsvarot atalgojuma apmēru ar līdzīgos amatos privātajā sektorā maksāto atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā (2017) noteiktajam.”
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
