Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).

Otrajam lasījumam, kas tiek plānots uz šā gada 6. jūniju [1], ir sagatavots pavisam cits koncepts parādniekam ieturējamās summas aprēķināšanai: tas ir, 30% no parādnieka ienākumu summas, kas pārsniedz minimālās algas pusi (t.i. 350 EUR) pēc nodokļu atskaitījumiem, kā rezultātā, ieturējamā summa sastāda jau: 74,22 EUR/mēnesī    (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN - 350 * 30% = 74,22).

No tā varam secināt, ka likumprojekta koncepcijas maiņas rezultātā otrajam lasījumam ir palielināta no parādnieka ieturamā ikmēneša summa.

Uz to asi reaģē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) [2], saskatot konkrētus riskus pašvaldības palīdzības jomā un vēršot Juridiskās komisijas un visu saistīto ministriju uzmanību, kuras acīmredzot neapzinās, ka, "ņemot vērā, ka otrā lasījuma koncepts ievērojami atšķiras no sākotnējā, likumprojekta anotācijā norādītais par ietekmi uz pašvaldību budžetiem vairs neatbilst realitātei", kā arī, ka, "ņemot vērā, ka likumprojekts netika virzīts parastajā apspriešanas kārtībā caur Ministru kabinetu, bet gan uzreiz Saeimā, un ņemot vērā, ka tam atbalsta gadījumā prognozējama negatīva ietekme uz pašvaldību budžetiem, tādējādi tiek pārkāpts Pašvaldību likuma 82.pants “Vispārējās pašvaldību intereses”. Līdz ar to konsultāciju procesam likumprojekta izstrādes laikā pirms tā iesniegšanas Saeimā bija jānotiek arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Sociālā aspekta izvērtēšana ir ļoti būtiska pirms likumprojekta tālākās virzības.

Neskatoties uz skaidri pausto LPS satraukumu, Tieslietu ministrijas pārstāve Juridiskās komisijas sēdē 29. maijā bez vilcināšanās un bez pierādījumiem paziņoja komisijas sēdē faktam neatbilstošu pretargumentu: it kā saskaņā ar jauno koncepciju otrajam lasījumam parādnieka ieturamā summa mēnesī ir mazāka (?) nekā likumprojekta  pirmajā lasījumā, un tas it kā neietekmē pašvaldības budžetu. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī bez vilcināšanās uzsvēra, ka pietiek ar komisijas sēdes audioierakstu, lai slēgtu LPS jautājumu. Gandrīz visi komisijas locekļi balsoja “par” [3].

Interesanti, vai Saeimas deputāti balsos, neņemot vērā aritmētiskos aprēķinus, nesaņemot un nevērtējot saistīto ministriju atzinumus - tāpat otrajā lasījumā - par likumprojektu, kas ir iesniegts Saeimā bez atbilstības Satversmes 65. pantam, jo šī Satversmes tiesību norma neparedz Juridiskajai komisijai aizstāt Ministru kabineta darbu.

_________________________

[1]

https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/193A539ED32A9BABC2258B26003EB548?OpenDocument 

[2]

https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/1BA9F940F91BD003C2258B2B00298310?OpenDocument

[3]

https://taurid.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/df001050bd2d6918c2258b26002c4cc9/$FILE/2024_05_29_1000_JK.mp3

Novērtē šo rakstu:

23
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi