Iesaki rakstu: 
Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne tikai nenomierināja un neatjaunoja uzticību, bet radīja šaubas vēl arī pati par sevi un mūsu specdienestiem, ka tiem primārais bijusi uz āru izlīdušā skandāla ātra iebāšana atpakaļ politiskās elites grēciņu Pandoras lādē.
Ko tad pavēstīja prokuratūra, ja to uzliek uz papīra cilvēkiem saprotamā valodā tā, lai rastos kaut nojausma, par kādu lietas būtību vispār ir runa. Prokuratūra esot pabeigusi pārbaudi par skandālu, ka 2014. gada vēlēšanu rezultātu apkopošanas laikā valdošās partijas Vienotība toreiz ģenerālsekretārs Artis Kampars mēģinājis ietekmēt 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus tā, lai mandātu iegūtu vēlētāju izsvītrotā toreiz partijas līdere Solvita Āboltiņa.
Ticiet vai ne, prokuratūra paziņojumā bijusi tik bijīga pret politiķu interesēm, ka spējusi apiet ne tikai iespējami iesaistīto un vēlēšanu rezultātu ietekmēšanā ieinteresēto politiķu vārdus, bet pat nepieminēt Vienotību. Partiju, kura aizvien ir valdošā arī desmit gadus pēc notikumiem, kuri tā kā ir bijuši, tā kā nav bijuši, – prokuratūras paziņojums uz šo sabiedrībai un demokrātiskajam procesam svarīgo jautājumu neatbild!
Tas sastāv no divām daļām, no kurām vissvarīgākā ir otrā – ka pārbaudē neesot iegūtas ziņas, ka 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus būtu bijis iespējams ietekmēt, iejaucoties informācijas sistēmu darbībā, kā arī, ka šāda ietekmēšana būtu iespējama šobrīd. Tā teikt, domājiet paši, vai vēlēšanu rezultātus ietekmēt nav iespējams vai pārbaudes veicējiem vienkārši nav izdevies par to iegūt ziņas.
Paziņojuma pirmā daļa ne pirmo reizi rada iespaidu par mūsu specdienestiem kā par "putekļu sūcēju", kas vāc visu iespējamo informāciju, bet to, kurai ir potenciāls iztraucēt politiskā dīķa mieru, cieši aizvāko mapītēs un ieslēdz seifā. Likuma valodā, uz kuru atsaucas arī prokuratūra, tas izklausās kā "informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izvērtēšana".
Proti, informācija par augstāk izklāstīto gadījumu līdz Satversmes aizsardzības birojam nonākusi 2022. gadā, bet, kas ar to iesākts, slēpjas zem valsts noslēpuma zīmoga. Visticamāk, nekāda izmeklēšana nav notikusi.
Bet visabsurdākais ir tas, kā ģenerālprokurors Juris Stukāns pēc sarunas ar valsts prezidentu sapratis šīs pārbaudes uzdevumu, kas izklāstīts paziņojuma ievadā – "pārbaude par to, vai valsts drošības iestādes un tiesībaizsardzības iestādes ir saņēmušas jebkādas ziņas vai informāciju par mēģinājumiem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus 2014. gadā".
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
